Lai gan janvārī publiskotais korupcijas indekss Latvijā norāda uz lēnām, bet pozitīvām izmaiņām un negodīgu darījumu mazināšanos, pēc jaunākajiem "Eirobarometra" aptaujas datiem gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā 64% uzņēmēju uzskata, ka korupcija vēl joprojām ir izplatīta problēma.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas direktors Jānis Lielpēteris iezīmēja četras jomas, kurās Latvija atšķiras no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem un kurās korupcija ir augstāka – tiesībsargājošās iestādes, veselības aprūpe, publiskie iepirkumi un būvniecība:
"Īpaši attiecībā uz tiesībaizsardzības iestādēm. Gadījumā, ja iedzīvotāji paļaujas, ka tas ir to iestāžu bloks, kuram ir jāstrādā ar šādu nodarījumu atklāšanu, tad, pamanot to vai uztverot, ka šajās institūcijās pašās pastāv korupcija pietiekami augstā līmenī, tas, protams, parāda tādu sistēmisku problēmu."
Korupcija kavē uzņēmējdarbības attīstību
Biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktore Tauriņa atzina, ka korupcija ir samilzusi problēma vietējo un ārvalstu investoru vidū un tā kavē uzņēmējdarbības attīstību:
"Šajos pašos datos mēs redzam, ka daudzi uzņēmēji saka, un arī privātajās sarunās viņi ir teikuši, ka
viņi apzināti nepiedalās publiskajos iepirkumos, jo zina, ka tur uzvarēs kāds, kurš jau tur ir pietuvināts konkrētajai pašvaldībai, domei un tās deputātiem vai darbiniekiem.
Netiek veicināta konkurētspēja. Vai arī mēs zinām, ka ir pašvaldības, kurās ir visādi šķēršļi, lai neienāktu jauni uzņēmēji, lai neattīstītu uzņēmējdarbības vidi."
Komentējot korupcijas ietekmi uz investīciju vidi, Lielpēteris atzina, ka Baltijas kontekstā tomēr nesaskata tam būtisku nozīmi:
"Kopējos rādītājos Lietuva pēc šiem korupcijas rādītājiem ir vēl augstāk nekā Latvija – vairāk Lietuvas respondentu uzskata, ka Lietuvā ir augstāka korupcija nekā Latvijā. Tajā pašā laikā Lietuvā šobrīd no visām trim Baltijas valstīm ar investīciju piesaisti veicas vislabāk."
Tūkst valsts iesaistes korupcijas kliedēšanā
Tauriņa vērsa uzmanību ne tikai uz korupcijas klātesamību uzņēmējdarbības vidē, bet arī trūkstošo valsts iesaisti tās kliedēšanā:
"Ļoti daudzi plānotie darbi kavējas, nav izpildīti laikus. Arī iestāžu vai atbildīgo iestāžu, atbildīgo ministriju ieinteresētība apņēmīgi īstenot šīs paredzētās aktivitātes nav redzama. Mums cīņa ar korupciju ir jāuztver daudz nopietnāk un enerģiskāk."
Runājot par to, kā korupciju varētu mazināt, Tauriņa norādīja: jāvairo cilvēku izpratne par korupciju, jo patlaban tās trūkstot.
Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju uzskatot, ka ziņot nav jēgas vai kukuļošanu grūti pierādīt.
"Grūti pierādīt – tā ir, to mēs nereti redzam no publiskās komunikācijas medijos. Bet apgalvojumam, ka nav jēgas, īsti negribētu piekrist. Vienkārši ir jāturpina publiski skaidrot un runāt par tām lietām, kurās ir bijusi jēga un šie ļaunprāši sekmīgi ķerti pie rokas," skaidroja Tauriņa.
Viņa sacīja, ka sabiedrība visvairāk ir gatava ziņot tieši KNAB, un tam vajadzētu stiprināt savu ietekmi un atpazīstamību. Tāpat ir jāstrādā ar iepirkumu komisijas locekļiem un pašvaldību domju pārstāvjiem, lai maksimāli samazinātu iespējas negodprātīgām praksēm.
KNAB pārstāve sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka pagājušajā gadā kopumā ir saņemti vairāk nekā 1400 ziņojumi par iespējamu korupciju, kas būtiski neatšķiras salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem.
Tomēr šī gada pirmajā pusē saņemti jau 1245 ziņojumi.
Lielpēteris, analizējot "Eirobarometra" aptaujas rezultātus, uzsvēra, ka viena no būtiskākajām problēmām cīņā ar korupciju ir cilvēku neuzticēšanās valsts iestādēm un spējai korupcijas gadījumus atklāt efektīvi.
