Jaunuzņēmumu asociācijas "Start-in" vadītājs Andris Bērziņš piektdienas rītā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja, ka Ekonomikas ministrijai tas būtu steidzami jārisina.
Tas ir nepatīkams pārsteigums – vērtēja "Start-in" valdes loceklis Andris Bērziņš.
"Būtībā šī programma darbojas jau vairākus gadus, tā bija nepilnīga un tika papildināta. Tagad strādā labi, un tas veido finansiālo atbalstu tiem mazajiem jaunuzņēmumiem, kas vēl ir trausli, un dod papildu iespēju izdzīvot līdz brīdim, kamēr var attīstīt savu produktu, pakalpojumu, piesaistīt investīcijas. Un, ja pēkšņi viņiem šī atbalsta nav, ir dārgākas izmaksas, īsāks laiks izdzīvot, kas var nozīmēt pat bankrota situācijas. Tās ir mazas komandas, kas ar šo atbalstu ir rēķinājušās, tāpēc tas ir nepatīkams pārsteigums," skaidroja Bērziņš.
Jaunuzņēmumi vairs nesaņem atbalstu formāla iemesla dēļ
Jaunuzņēmumu pārstāvju uzmanība pievērsta "de minimis" regulas izmaiņām no 1. jūlija. "De minimis" regula ir Eiropas Savienības noteikums, kas ļauj sniegt nelielu valsts atbalstu uzņēmumiem, nepaziņojot par to Eiropas Komisijai.
Kopš jūlija vairs nav spēkā šīs regulas pārejas noteikumi, un pārmaiņas nav fiksētas Latvijas normatīvajos aktos. Šī formālā iemesla dēļ jaunuzņēmumi pašlaik nesaņem atbalstu.
Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam "de minimis" atbalsta jēdziens nozīmē to, ka valsts atbalsts vienam uzņēmumam nepārsniedz konkrētu robežu trīs gadu periodā un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, un nekropļo konkurenci. Svarīga nianse, ka līdz ar regulas izmaiņām atbalsts, ko valsts var izmaksāt vienam uzņēmumam, trīs gadu laikā aug no 200 000 līdz 300 000 eiro.
EM kavēšanos sakārtot normatīvos aktus skaidro ar darba apjomu
Ekonomikas ministrijā atzīst, ka normatīvo aktu pielāgošana ir iekavējusies, un skaidro to ar darba apjomu, jo šīs pārmaiņas attiecas uz dažādu atbalsta veidu regulējumu.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis skaidroja, ka nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos par atbalstu jaunuzņēmumiem ir sagatavoti un valdība tos plāno skatīt pirmajā sēdē pēc pārtraukuma – 13. augustā.
"Visās tajās atbalsta programmās, kas izdotas, balstoties uz šo atbalsta veidu, mums vajadzēja grozīt noteikumus. Man liekas, ka šī ir palikusi vienīgā programma, kurai jaunās regulas spēkā stāšanās vēl nebija apstiprināta.
Labi jau tas nav, bet, teiksim tā, tīri praktiski dzīve neapstājas.
Tie, kuriem ir vēlme pieteikt jaunuzņēmumu šai atbalsta programmai, dokumentus var gatavot, bet tos formāli varēs apstiprināt pēc Ministru kabineta noteikumu izmainīšanas," skaidroja Valantis.
Atbalstu gaida 8 uzņēmumi
Pateicoties šim atbalstam, vairāk inovatīvi Latvijas uzņēmumi ir saņēmuši nozīmīgu atbalstu biznesa attīstības sākumposmā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad ir apstiprinājusi kopumā 20 jaunuzņēmumu pieteikumus starta atbalstam.
Savukārt aizvadītā mēneša laikā, kad pieteikumu izskatīšana Ministru kabineta noteikumu un likuma izmaiņu kavēšanās dēļ nevarēja notikt, aģentūrā vērsušies astoņu jaunuzņēmumu pārstāvji, informēja LIAA direktors Raivis Bremšmits.
"Rīkosimies iespējami ātri, jo mūsu interesēs ir atbalstīt komersantus.
Tiklīdz būs regulējums, mēs iespējami ātri ar šiem interesi izrādījušajiem sazināsimies. Mēs viens otru zinām. Tiklīdz viss būs sakārtots, mēs tālāk rīkosimies," sacīja Bremšmits.
Atbilstoši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem līdz jūnija beigām šo atbalsta instrumentu izmantoja aptuveni 100 jaunuzņēmumi. Kopējais pieteikumu skaits līdz šim – 222. Pateicoties šim atbalstam, vairāk inovatīvi Latvijas uzņēmumi ir saņēmuši nozīmīgu atbalstu biznesa attīstības sākumposmā. Jaunuzņēmumu sektors lepojas, ka nodarbina vairāk nekā 3000 augsti kvalificētu darbinieku, nodokļos ik gadu nomaksājot virs 57 miljoniem eiro un nesot Latvijas vārdu pasaulē.
