Samazināts PVN grāmatām un presei: ne visi mērķi sasniegti, aicina pārvērtēt pēc 5 gadiem

Noteiktie mērķi nav sasniegti, bet tam esot objektīvi iemesli

Samazināts pievienotās vērtības nodoklis grāmatu un preses izdevējiem bija ilgi gaidīts un smagi izcīnīts lēmums. Eiropas Savienībā šī nodokļa likme ir vidēji 7% un vairākās valstīs pat 0%, Latvijā tā kopš dižķibeles laikiem līdz aizpērnajam gadam bijusi viena no augstākajām – 12%.

Nozares pārstāvji vairākkārt komentējuši, ka tas ietekmēja Latvijas grāmatniecības un drukāto preses izdevumu tirgu – samazinājās gan vidējie metieni, gan jaunizdoto grāmatu skaits, gan bibliotēku iepirkumi.

Piekrītot no 2022. gada samazināt PVN likmi grāmatām un drukātajiem preses izdevumiem, valdība noteica divos gados sasniedzamus mērķus.

Tie gan līdz galam nav piepildīti, taču tam ir vairāki objektīvi iemesli, vērtēja Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš.

"Tika noteikti uzdevumi, ka rezultātā grāmatu un periodisko izdevumu cena nepalielinās, salīdzinot ar 2021. gada vidējo cenu, un arī izdevumu nosaukumu skaits nesamazinās.

Pilnībā mums šos mērķus nav izdevies sasniegt – izdevumu skaits nebūtiski ir samazinājies un arī cena ir pieaugusi," atzina KM pārstāvis.

"Taču, vērtējot tos izaicinājumus, kas šo nozari, tāpat kā visu tautsaimniecību kopumā, ir skāruši, tajā skaitā Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz energoresursu un izejmateriālu sadārdzinājumu, mēs izdarījām secinājumu, ka cenu pieaugums grāmatām par 15% un preses izdevumiem par 20% ir samērīgs, un PVN samazinātā likme ir spējusi situāciju nozarē diezgan labi amortizēt," norādīja Zariņš.

Grāmatizdevēju asociācija: Samazinātā PVN likme bija glābšanas riņķis

Latvijā izdevējdarbības statistika no 2018. līdz 2023. gadam un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta sniegtie dati liecina, ka vidējais grāmatu izdevumu skaits Latvijā šajā periodā sarucis.

Kovida ietekmē 2020. gadā tas sasniedza zemāko līmeni kopš valsts neatkarības atjaunošanas, taču no 2021. gada atkal ir stabilizējies virs 2000 vienībām gadā.

Turklāt Latvijā pieejamo grāmatu skaits komercapritē pēdējo pāris gadu laikā pieaudzis no 1436 vienībām 2021. gadā līdz 1586 pagājušajā gadā. Tas noticis par spīti tam, ka 2021. gada noslēgumā energoresursu kāpuma ietekmē līdz pat 70% sadārdzinājās papīra iepirkuma cena visā pasaulē, skarot arī Latvijas poligrāfijas nozari.

Šajos apstākļos PVN samazināšana bija glābšanas riņķis Latvijas grāmatniecības un arī mediju tirgum, uzsver Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja, "Jāņa Rozes apgāda" izpilddirektore Renāte Punka.

Viņa pauda, ka nozarei uzdoto papildu mērķu izpildi neviens nevarēja garantēt ārējo faktoru dēļ.

"Mums apgrozījums nav krities, kopējais [izdoto grāmatu] nosaukumu skaits Latvijā ir ļoti stabils. Mēs cerējām, ka grāmatu metieni nesamazināsies. Tie ir stabili, bet kopējais ekonomikas fons ietekmē to, ka izdevēji ir spiesti noteikt metienus. Ja skatāmies uz apgrozījumu, tas turas un ir labs. Es varu kā uzņēmēja teikt, ka, jo zemāka ir šī PVN likme, jo lielāka elastība un iespēja dažādiem inovatīviem risinājumiem, ieguldījumiem tehnoloģiju attīstībā. Tas viss parādās," sacīja Renāte Punka.

Vēlētos 0% PVN likmi

Uz jautājumu par PVN samazinātās likmes ietekmi uz darbību Gulbenē esošās "Vītola izdevniecības" vadītāja Ilona Gaile atbildēja ar rūpēm par nepietiekamo atbalstu kultūrvēstures mantojuma atspoguļotājiem.

"Vītola izdevniecība" ir viena no nedaudzajām grāmatu izdevniecībām ārpus Rīgas ar senāku vēsturi. Pirms 30 gadiem tā nodrošinājusi tipogrāfijas pakalpojumus, pašlaik pamatā pievēršas kultūrvēstures mantojuma apzināšanai, bet ne tikai.

"No augstiem plauktiem Valsts prezidents runā par novadu politiku un latviskām tradīcijām. Latviešu valodas lietas ir modē. Tas viss ir brīnišķīgi, bet, kad tas nonāk līdz reālām lietām, kaut vai kultūrkapitāla politiku, tad nekādas lokālas aktivitātes Valsts kultūrkapitāla fonds neatbalsta. Arī ne grāmatu izdošanu.

Ideāls variants būtu, lai to visu sekmētu, PVN noteikt 0%. Valsts ekonomiku neuzcels ar PVN grāmatām," sprieda Gaile.

Periodikas nozarē mainās lietotāju paradumi, mazāk nodokļu maksātāju

Salīdzinot 2021. un 2022. gada grāmatu izdevēju finanšu rādītājus, apgrozījums nozarē pieaudzis par 10%, valsts budžetā nomaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis – par 27%, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas līdz ar atalgojuma celšanu pieaugušas par 15%, liecina Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas apkopotie dati.

To apstiprina arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). Laikā no 2021. līdz 2023. gadam grāmatu un periodikas izdevēju nozarēs nodokļu maksātāju skaits audzis tikai grāmatu izdevēju nozarē.

Laikrakstu, žurnālu un periodisko izdevumu jomā šā gada sākumā, salīdzinot ar datiem pirms diviem gadiem, nodokļu maksātāju kļuvis mazāk.

Nozarē pieauguši vidējie darba ienākumi.

Grāmatu, laikrakstu un žurnālu izdevēju nozarē lielākos VID administrētos nodokļu ieņēmumus 2023. gadā nodrošināja apgāds "Zvaigzne ABC", izdevniecības "Žurnāls Santa", "Lielvārds", "Latvijas mediji" un "Latvijas Vēstnesis."

Pārmaiņas preses izdevēju dzīvē ir plašākas, un PVN likmes samazināšana ir tikai viena no tām. Būtisks faktors ir, piemēram, iedzīvotāju paradumu maiņa, daļai pakāpeniski atsakoties no laikrakstiem un žurnāliem.

5% PVN likme ļāva cenas celt mērenāk 

Nerunājot par pašvaldību preses izdevumiem, kurus medijiem nepieskaita, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis stāstīja, ka pēdējo gadu laikā darbību beiguši lokāli izdevumi Balvos, Liepājā, Dobelē, pavisam nesen – Ludzā.

Savukārt Ogrē un Tukumā vienu vietējo laikrakstu vietā nākuši citi. PVN likme izdevējiem samazināta pēc ļoti ilgiem laikiem, kavēšanās atstājusi nozarei tālejošas sekas. Savukārt PVN 5% likme ļāvusi gan izdevumu cenas celt mērenāk, gan līdzekļus novirzīt kvalitatīvam saturam.

"Pieprasījums ir, kā lai saka, jārada. Cilvēkam iespēju iegūt informāciju ir arvien vairāk, bet, lai šī informācija būtu kvalitatīva, ir jāpatērē kvalitatīvi mediji. Lai drukātā prese tāda būtu, jāmaksā labas algas informācijas radītājiem. Nodokļa likmes samazināšana medijiem šādu iespēju dod. Valsts budžetā tas nav liels robs, bet medijiem un lasītājiem tas ir ievērojams atspaids," vērtēja Līcis.

Darba grupā neapspriežot iespēju koriģēt 5% PVN grāmatām un presei

Vai nodokļu pārmaiņu darba grupās ir pārspriesta iespēja koriģēt 5% PVN likmi grāmatu un preses izdevumiem? Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš apgalvoja, ka ne.

"Mēs esam bijuši pieaicināti vairākās darba grupas sēdēs, kurās skāra ar mūs nozari saistītos jautājumus, bet konkrēti par šo likmi, ja atmiņa neviļ, diskusija nav bijusi.

Līdz ar to es saprotu, ka politiski nav ieceru to mainīt.

Arī tas, ka šobrīd mūsu sagatavotais ziņojums par šo PVN likmi ir iesniegts Ministru kabinetā un nav saņemti Finanšu ministrijas iebildumi par tā virzīšanu, es domāju, ka pārmaiņas nav gaidāmas," sacīja Zariņš.

Informatīvajā ziņojumā arī norādīts uzdevums Kultūras ministrijai vēl pēc pieciem gadiem atkārtoti ziņot valdībai par PVN samazinātās likmes ietekmes analīzi laikam no 2018. līdz 2028. gadam.

Šoreiz nozarei sasniedzamie rādītāji norādīti šādi: grāmatu un periodisko izdevumu skaitam turpmākajos gados nesamazināties vairāk par 10%. Savukārt grāmatu un periodikas izdevumu cenas nedrīkstētu pieaugt vairāk par 10%, salīdzinot ar aizvadītajiem trīs gadiem.

Vai šādus nosacījumus akceptēt, valdība apspriedīs nākamajā sēdē 13. augustā.