Krišs Kairis, Latvijas Televīzija: Gada inflācija eirozonā bija jau 1,8%. Vakar publicēti "Eurostat" dati. Vai varam teikt, ka cīņa ar inflāciju ir beigusies?
Luiss de Gindoss, ECB: Tā nav pilnībā beigusies. Varam atcerēties, ka tikai pirms diviem gadiem inflācija Eiropā bija virs 10%, Latvijas gadījumā – vēl augstāka. Un tagad ir nedaudz zem 2%. Tātad inflācijas trajektorija ir bijusi diezgan pozitīva. Tomēr ir daži faktori, kas mums jāuzrauga, galvenokārt – pakalpojumu inflācijas attīstība. Pakalpojumos inflācija palēninās, tagad ir aptuveni 4%. Un tas ir elements, uz kuru mums ir ļoti rūpīgi jāskatās, jo tas varētu būt galvenais šķērslis, ar kuru varam saskarties tuvākajā nākotnē, lai turpinātu inflācijas palēnināšanos.
Lielās bankas jau prognozē, ka ECB oktobrī pazeminās likmes. Vai jūs to redzat kā iespēju?
Mēs esam ļoti skaidri pateikuši, ka esam pilnīgi atvērti. Vēlamies saglabāt izvēles iespējas iespējami atvērtākas. Dati, ko esam saņēmuši attiecībā uz inflāciju septembrī, ir diezgan labi. Tas ir bijis pozitīvs pārsteigums. Tāpēc ECB padomei tas būs jāanalizē mūsu nākamajā monetārās politikas padomes sēdē. Un tad redzēsim, kā šī inflācijas attīstība izraisa inflācijas procesa turpinājumu. Bet, ja paskatās uz trim elementiem, kurus mēs apsvērsim: monetārās politikas transmisiju, pamatinflācijas jautājumu un to, cik ātri inflācija tuvosies mūsu mērķim – cenu stabilitātei, tas ir 2% –, domāju, ka ejam pareizajā virzienā.
Līdz šim likmes mazinātas tikai par 0,25 bāzes punktiem un divas reizes. Kad likmes tika paaugstinātas, jūs virzījāties ātrāk. Vai redzat iespēju, ka oktobrī, varbūt vēlāk, varētu virzīties ne tikai par 0,25, bet arī atkal par 0,5 procentpunktiem?
Jāpatur prātā, ka pastāv milzīgs nenoteiktības līmenis. Kad ir milzīgs nenoteiktības līmenis, ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar pieņemtajiem lēmumiem.
Tāpēc domāju, ka 0,25 bāzes punkti, kā jūs teicāt, ir bijis pareizais solis, kādu līdz šim esam spēruši. Mums nebūs nekāda iepriekš noteikta ceļa likmju samazināšanas ziņā. Bet, ņemot vērā nenoteiktību, pašlaik esošo tumšo telpu, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, veicot darbības. Un šajā ziņā es domāju, ka 0,25 bāzes punkti ir kaut kas apdomīgāks nekā cita veida darbības.
Jūs šobrīd uzskatāt istabu par tumšu, ir neziņa par nākotni, dzīvojot šajā ģeopolitiskajā realitātē. Redzējām, kas vakar, piemēram, notika Izraēlā. Vai jūs arī domājat par šādām lietām? Vai tagad dzīvojam jaunā realitātē?
Jūs zināt, ģeopolitiskā situācija ir kaut kas būtisks, jo tā atstāj ietekmi uz uzticību, un uzticība ir galvenais ekonomikas aģents. Mums ir vairāki konflikti, kas nav ļoti tālu no Eiropas. Mums ir Ukraina, Tuvie Austrumi. Paskatīsimies, kas notiks ar šo konfliktu attīstību. Bet šie ir faktori, kas ietekmē pārliecību. Šī situācija, politiskā vide mums ir ļoti aktuāla lieta.
Vēl viens ECB aktuāls jautājums ir līdzsvars starp inflāciju un ekonomisko izaugsmi. Droši vien jums tas jau ir jautāts daudz reižu, bet varbūt ECB ir aizgājusi par tālu? Jo mēs redzam, ka inflācija šobrīd ir ļoti stabila, bet ekonomiskā izaugsme... jūs zināt, kāda tā ir.
Mūsu mandāts ir diezgan skaidrs. Mūsu uzdevums ir cenu stabilitāte. Un mūsu cenu stabilitātes definīcija vidējā termiņā ir 2%. Tātad, piemēram, ASV Federālo rezervju sistēmas gadījumā mandāts ir divējāds. Viņiem jāskatās gan uz inflāciju, gan uz izaugsmi. Tomēr ir jāpatur prātā, ka tad, kad veidojam savas prognozes vai modelējam inflācijas attīstību, mēs ņemam vērā citus ekonomiskos elementus – kopējā pieprasījuma pieauguma attīstību, darba tirgu, valūtas kursu, jo visi šie elementi ietekmē inflāciju.
Bet mūsu mērķis ir uzvarēt inflāciju. Vienlaikus es domāju, ka jums ir taisnība, – šobrīd Eiropā ir ļoti zemas izaugsmes situācija. Pirmajā ceturksnī bija 0,3% izaugsme. Otrajā ceturksnī 0,2%. Riski nepārprotami ir vērsti uz negatīvo pusi. Mūsu prognozes liecina, ka gada otrajā pusē pieauguma temps būs zemāks par pieauguma tempu pirmajā pusgadā. Tas mums būs jāņem vērā, jo tas ietekmēs arī inflāciju.
