Pašvaldības cer iegūt labus dzīvokļus, kurus celtu par Eiropas naudu. Tik viegli gan tas nebūs, sacīja finanšu ministrs. Būs nepieciešams līdzmaksājums, un īpašumu no investora pašvaldība atgūtu tikai pēc 25 gadiem. Tikmēr pašvaldībām būtu jāmaksā pieejamības atbalsts, lai jaunajos namos tiešām varētu atļauties dzīvot mērķa grupas iedzīvotāji.
Ar finanšu ministra Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") un Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidenta Tomasa Estrosa uzrunām notika nodomu protokola parakstīšana ar 13 pašvaldībām, kas apņēmušās uzbūvēt mājokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm – skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām un citiem.
Finanšu ministrs pasākumā uzsvēra, ka situācija ar budžetu nākamos četrus gadus nebūs viegla, tāpēc ļoti svarīga ir publisko un privāto projektu attīstīšana. Piemēram, Lietuvā jau ir realizēti 50 veiksmīgi PPP projekti, bet Latvijā – tikai Ķekavas apvedceļš. Šis būs otrais projekts.
Projekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.
Mājokļu trūkums kļuvis par ekonomisku problēmu
Latvijā 40% iedzīvotāju nevar atļauties pirkt vai īrēt jaunu mājokli. Kā rāda pētījums, kas veikts 19 pašvaldībās, lielākā problēma ir ārpus Rīgas, atklāja "Ernst & Young Baltic" partneris Nauris Kļava:
"Ir pašvaldības, kur tā kļūst par ekonomisku problēmu. Nevar piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus, jo nav tādu mājokļu. Savukārt attīstītāji nav ieinteresēti investēt, bet daļa iedzīvotāju nevar atļauties. Pastāv tas, ko ekonomikā sauktu par tirgus kļūdu un šis mehānisms būtu viens no tirgus kļūdas risinājumiem.
Tās ir pašvaldības, kur ekonomiskā aktivitāte ir ļoti liela – Liepāja, Valmiera, Cēsis, un arī Latgales pašvaldības – Jēkabpils, Daugavpils. Faktiski visas lielās valstspilsētas, kas ir tālu no Rīgas, saskaras ar šo problēmu."
To apliecina arī vairāku pašvaldību vadītāji, kas šodien parakstīja nodomu protokolu. Piemēram, Cēsis pazaudējušas vairākus jaunos speciālistus mājokļu trūkuma dēļ, atklāja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Jaunā Vienotība"):
"Šobrīd arī Cēsīm, tāpat kā daudzām citām pašvaldībām, ir tāds "šaurais pudeles kakls" pilsētas attīstībā. Lai arī pēc pieciem sešiem gadiem, tas iezīmē kaut kādu perspektīvu, kā mēs palielinām savu dzīvojamo fondu jaunām ģimenēm, esošām ģimenēm un jauniem biznesiem. Tas, ka mēs joprojām redzam, ka īres maksas Cēsīs ir augstas, liecina par to, ka pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. Līdz ar to, pēc ekonomikas likumiem, tas spiediens uz īres cenu ir gana liels."
Cēsīs plānots uzbūvēt 100 jaunus mājokļus. Tiem ienākot tirgū, paredzams, ka piedāvājums un pieprasījums izlīdzsvarosies, un ar cenu notiks tas pats.
Tikmēr Liepājā plānots uzbūvēt 250 dzīvokļus, un tieši jaunā programma ļaušot piesaistīt jaunos speciālistus, sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija"):
"Kādreiz pašvaldības cīnījās savā starpā, kurš piesaistīt investoru, šobrīd tā situācija ir kardināli mainījusies. Mēs cīnāmies savā starpā, kurš piesaistīs gudrākos prātus, lai attīstītu pilsētu un veidotu pilsētas ekonomiku. Tam nepieciešams stimuls, un viens no būtiskākajiem jautājumiem ir mājokļi. Ja mēs paskatamies uz Liepāju, pilsētu, kurā trešā daļa ir bijusi militāra teritorija, matemātiski rēķinot, mājokļu problēmām nevajadzētu būt. Bet tai pašā laikā iedzīvotāji pieprasa pašvaldībai realizēt ekonomisko mājokļu programmu."
Pašvaldības, kas parakstīja nodomu protokolu, jau rezervējušas zemesgabalus mājokļu būvniecībai.
Īres cenai kopā ar komunālajiem maksājumiem nevajadzētu pārsniegt 30% no bruto algas, pauda īpašumu tirgus pētnieki.
Investīciju banka aicina "nelēkt pa priekšu"
Eiropas Investīciju bankas viceprezidents gan norādīja, ka vēl pāragri spriest par to, kas būs. Investīciju banka no katras pašvaldības sagaida tādu projektu, kas būtu inovatīvs, kā piemērs citviet Eiropā un interesants investoriem.
"Pirmais solis tagad ir ļoti svarīgs. Apsēsties un saprast, kādas ir nepieciešamības un kā tās inovatīvi finansēt. Vēlams ar publiskā un privātā sektora sadarbību. Tad redzēsim augļus.
Nelēksim pa priekšu, ļausim viņiem strādāt un tad mēs palīdzēsim ar finansējumu, ja būs šie nopietnie pilotprojekti," skaidroja Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Tomass Ostross.
Un investīciju bankas mērķis nav lielā steigā uzcelt desmitiem namu. Investīciju banka atteicās nosaukt aptuvenu summu, kuru būtu gatava investēt. Pašvaldībām jāsagatavo konkrēti piedāvājumi, no kuriem realizēs, visticamāk, tikai daļu.
"Es ceru, ka viņi varēs sagatavot vairākus piemērus, no kuriem mēs varēsim īstenot vienu pilotprojektu, kuru mēs varētu finansēt. Bet ļaujiet viņiem tagad sākt strādāt, lai būtu šīs inovatīvās idejas," norādīja Ostross.
Pirmajā programmas kārtā tiks veikti ekonomiskie aprēķini programmas īstenošanai pašvaldībās, kuras šodien parakstīja nodomu protokolus – Daugavpilī (120 dzīvokļi), Rēzeknē (60 dzīvokļi), Kuldīgā (50 dzīvokļi), Liepājā (250 dzīvokļi), Jelgavā (130 dzīvokļi), Jēkabpilī (130-150 dzīvokļi), Valmierā (150 dzīvokļi), Ķekavā (48 dzīvokļi), Olainē (50 dzīvokļi), Alūksnē (48 dzīvokļi), Cēsīs (100 dzīvokļi), Siguldā (110 dzīvokļi) un Rīgā (1000 dzīvokļi). Programma paredz vismaz 1000, bet ne vairāk kā 2266 īres mājokļu izbūvi. Precīzu dzīvokļu skaitu būs iespējams noteikt pēc finanšu aprēķinu veikšanas 2025. gadā.
Programmu īstenot uzticēts "Valsts nekustamajiem īpašumiem", kas jau noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju banku par finanšu aprēķinu veikšanu un konsultācijām, kas ļaušot piesaistīt starptautiskus investorus. Sociālie un cenas ziņā pieejami mājokļi ir šīs bankas prioritāte. Banka ir izveidojusi Mājokļu darba grupu, lai risinātu mājokļu problēmas visā Eiropā. Savukārt Latvijā nākamā gada laikā tiks veikts pētījums, lai nonāktu jau pie reāla mājokļu programmas piedāvājuma un vajadzīgā finansējuma.
Piemēru jeb projektu sagatavošanai atvēlēts gads. Tad taps skaidrs, kur un kādus dzīvokļu namus varētu celt, vai pašvaldības nodrošinās, ka īres maksa tajos būs adekvāta un kuri varēs pieteikties dzīvot šajos projektos.
Optimistiskākajās Finanšu ministrijas prognozēs pirmie nami varētu būt gatavi pēc trim gadiem, bet kopumā projektu paredzēts īstenot līdz 2030. gadam.
