ĪSUMĀ:
Īpašniekus atklājusi mazāk nekā piektā daļa
Jau vairākus gadus visiem uzņēmumiem jābūt reģistrētiem patiesajiem labuma guvējiem – personām, kas ir īpašnieku ķēžu galā. Tas ir vajadzīgs, lai darījumu partneri varētu pārliecināties, ka tie nepārkāpj sankcijas vai neiesaistās kādās naudas atmazgāšanas shēmās.
Tomēr ne vienmēr patieso labuma guvēju var noskaidrot un arī informācija ir nepilnīga. Tāpēc Saeima pirms diviem gadiem pieņēma likumu, ka akciju sabiedrībām jāiesniedz Uzņēmumu reģistram informācija par visiem saviem akcionāriem un informācijai jābūt publiskai. Līdz šim informācija par īpašniekiem bija tikai pašas akciju sabiedrības rīcībā.
"Redzot, kas ir juridiskie īpašnieki, daudz objektīvāk var novērtēt arī patieso labuma guvēju informāciju. Vai viņu ir pamatoti nenorādīt tajos izņēmuma gadījumos, kad tā nav norādīta, kad ziņas nav pieejamas, vai kad tomēr šī ietekme ir un patiesie labuma guvēji ir noskaidrojami," teica Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.
Savukārt Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja Indra Aužele uzsvēra:
"Tas nav tāds pilnīgi jauns regulējums, jo, piemēram, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šāds pienākums [atklāt īpašniekus] ir bijis principā vienmēr. [..] Līdz ar to šajā brīdī jau ir tikai salāgots tas, lai visiem būtu vienādi."
Uzņēmumu reģistra mājaslapā vairākām lielām akciju sabiedrībām īpašnieki jau ir redzami. Pārejas periods, kura laikā akcionāri jāatklāj, noslēgsies 1. jūlijā.
Ja īpašnieki nebūs atklāti, Uzņēmumu reģistrs sāks uzņēmuma likvidāciju. Reģistra pārstāve norāda, ka vispirms būs vairāki brīdinājumi, un kopumā procedūra katrā gadījumā varētu ilgt aptuveni pusgadu. Šobrīd no 911 akciju sabiedrībām īpašniekus atklājušas ir 159 jeb nedaudz mazāk nekā piektā daļa.
Saeimā būtisku iebildumu pret akcionāru atklāšanu nebija. Akceptu deva arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan bažījoties par birokrātisko slogu, jo informācija par īpašniekiem tagad jāatjauno pie jebkurām izmaiņām, un informācija jāiesniedz arī par vismazākajiem akcionāriem. Pat ja pieder tikai viena akcija no tūkstošiem.
"Uzņēmējiem pašiem ir jāspēj noteikt, ar ko viņi sadarbojas un kādā mērā viņi sadarbojas, līdz ar to sistēma noteikti ir jāsakārto. Bet ir jāizvērtē, kādos apjomos un cik liels slogs uz uzņēmēja, darba devēja pleciem tas ir," teica LDDK vadītājs Kaspars Gorkšs.
Īpašnieku atklāšanu apstrīd Satversmes tiesā
Lai gan pieņemšanas brīdī lielas pretestības grozījumiem nebija, tagad akcionāru atklāšana būs jāvērtē Satversmes tiesai. 17 personas vērsušās ar pieteikumu tiesā, jo, viņuprāt, likuma grozījumi pārkāpj Satversmē garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Iesniedzēju identitāte netiek atklāta, taču Latvijas Televīzija noskaidroja, ka tie ir atsevišķi uzņēmuma "Latvijas finieris" akcionāri. To apstiprināja kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
"Latvijas finieris" ir viena no lielākajām kompānijām, kura pati īpašniekus atklājusi nav un kurai arī patieso labuma guvēju noteikt nav iespējams.
Pieteikuma iesniedzēju iebildumi neesot pret to, ka akcionāri kļūs zināmi Uzņēmumu reģistram, bet gan to, ka tie būs redzami ikvienam.
"Vai tiešām ir sabalansēta šī mazākuma akcionāra aizsardzība, vai ir izprotami visi tie riski un sekas, kādas var iestāties? Kas notiks ar datiem, kad viņi būs publiski un līdz ar to kāda rīcība var sekot no kādām trešajām pusēm?" vaicāja Biķis.
Viņš uzsvēra, ka uzņēmumam ir pieredze ar reiderisma mēģinājumu 2010. gadā. Tas uz akcionāru saraksta publiskošanu liekot raudzīties īpaši piesardzīgi. Biķis uzskata, ka daļa akcionāru var kļūt par mērķi krāpniekiem vai personām, kas gribēs ļaunprātīgi iegūt ietekmi pār "Latvijas finieri".
"Mūsu gadījumā arī 2010. gadā tika apmeklēti mūsu akcionāri viņu dzīvesvietās, tika uzrunāti uz ielas, tika rakstītas vēstules un izdarīti psiholoģiskie uzbrukumi. Mēs esam to piedzīvojuši. Mūsu cilvēki, mūsu akcionāri ļoti labi izprot, ka tas var notikt [..] Mūsu akcionāri ir esoši darbinieki ļoti daudz. Mums ir tie, kas aizgājuši pensijā vai viņu mantinieki, un vecums ir, kā saka, ļoti dažāds, un vai visi ir gatavi, ja gadījumā notiek kāds psiholoģisks uzbrukums, it īpaši šajos kara apstākļos un ģeopolitiskajā situācijā?" jautāja Biķis.
Tieslietu ministrija atbilstību Satversmei izvērtējusi
Satversmes tiesa lietu pieņēmusi izskatīšanai un tagad līdz marta beigām gaida paskaidrojumus no Saeimas, kas likumu pieņēma. Tieslietu ministrijas pārstāve Dagnija Palčevska stāstīja, ka privātuma aspekts un likuma atbilstība Satversmei izstrādes laikā esot vērtēta: "Ir būtiski uzsvērt to, ka ir mainīta pieeja uz adrešu norādīšanu. [Akcionāru] adreses nav pieejamas publiskajā daļā. [..] Publiskums attiecībā uz īpašumtiesībām nav nekas svešs Latvijai. Mums arī zemesgrāmatā dati par nekustamo īpašumu īpašniekiem ir pieejami publiski ar personu identificējošu informāciju."
Palčevska gan norādīja, ka akcionāru atklāšanas jomā tagad notiek darbs pie likuma labojumiem. Ir akciju sabiedrības, kuras visus savus akcionārus kādu iemeslu dēļ nemaz nezina.
Tieslietu ministrija šobrīd izstrādā regulējumu, lai arī šādi uzņēmumi pienākumu īpašniekus atklāt varētu izpildīt.
Savukārt uzņēmumu īpašnieku privātuma aspektus pirms dažiem gadiem jau vērtējusi Eiropas Savienības tiesa. Tā 2022. gada novembrī atcēla Eiropas Savienības direktīvas normu, kas uzdeva visām dalībvalstīm publiskot patiesos labuma guvējus.
Vairākas valstis pēc tam ierobežoja piekļuvi saviem reģistriem. Tas mudināja Latvijas sistēmu izvērtēt arī Tieslietu ministrijai. Secinājumi bija, ka patieso labuma guvēju publiskošana bijusi samērīga un atbilstoša Latvijas Satversmei, tāpēc pieejā nekas nav mainījies. Kad par akciju sabiedrību īpašnieku publiskošanu savu vārdu teiks Satversmes tiesa, pagaidām nav zināms, taču kā lietas sagatavošanas termiņš noteikts 26. jūnijs.
