Strauss, kaza un spītīga neatlaidība. Kuldīgas uzņēmēja Pētera Gobzemja biznesa pieredze

Strausu un kazu ferma nav Pētera pirmais bizness, – viņš jau sen zinājis, ka gribētu attīstīt uzņēmējdarbību laukos, taču tam nekādi nav atlicis laika. Taču pēc strausu audzētavas apmeklējuma Jēkabpilī sapratis, ka šī varētu kļūt par viņa īsto nodarbi. Laika gaitā ferma attīstījusies vairākos biznesa virzienos – līdztekus strausu un kazu gaļas ražošanai, ir izveidots arī restorāns un pašu ražotu produktu internetveikals, kā arī tiek organizētas ekskursijas viesiem. Saimniecība nodarbojas arī ar barības sagatavošanu strausiem un kazām. 

"Ideju man netrūkst. Svarīgi ir koncentrēties uz kaut ko vienu, ielikt šīs idejas rāmī," saka Pēteris.

Viņaprāt, biznesā ar idejām var un vajag dalīties gan tāpēc, ka tā var laicīgi pamanīt, kā ideja būtu pilnveidojama, gan arī tāpēc, ka izstāstot cilvēks netieši apņemas šo ideju arī realizēt. "Es visiem stāstu, jo, kad cilvēki atgriežas, viņi man prasa, kā tad iet ar tavu apņemšanos? Tad ir kauns neizdarīt."

Pēteris priecātos, ja saimniecības apkārtnē arī citi uzņēmīgi cilvēki attīstītu izklaides un aktīvās atpūtas iespējas "Ņemot vērā to cilvēku plūsmu, kas ir mums, daudzi no mūsu klientiem aizbrauktu arī pie citiem," viņš saka.

Pēteris kliedē mītu par to, ka ar Latvijā audzētiem produktiem nevarētu iekļūt restorānos, taču ir vajadzīga spēja nodrošināt regulāru produktu piegādi, kā arī nepieciešamības gadījumā – piegādāt lielāku apjomu.

"Es būtu priecīgs, ka mūsu būtu vairāk," norāda Pēteris, jo tad saimnieki varētu sadarboties un viens otru atbalstīt. Tiem, kas gribētu sākt saimniekot laukos un, piemēram, sadarboties ar restorāniem, viņš iesaka vispirms precīzi izprast klienta vajadzības un tad strādāt pie tā, lai šīs vajadzības piepildītu.

Cilvēkiem, kuri prāto par uzņēmējdarbību laukos, būtu jāņem vērā arī tas, ka saimniekiem pamazām izveidosies saikne ar konkrēto vietu. Tāpēc tas drīzāk nebūs bizness pārdošanai, vai nodarbošanās peļņas gūšanai, bet dzīvesveids, kurā pamazām ieaug.

Ko vēl Pēteris iesaka jaunajiem uzņēmējiem? Pirmkārt, būt pārliecinātiem par savu ideju. "Ja ir ideja, kas patīk pašam, tad to varēs arī pārdot." Otrkārt, jāapzinās, ka pirmie gadi būs laika un līdzekļu ieguldīšanas laiks un jārēķinās drīzāk ar izdevumiem, nevis ienākumiem. Treškārt, jāapzinās, ka būs likstas un neveiksmes, tāpēc jābūt gataviem "nopurināties un iet tālāk". Jāpiemīt motivācijai un vēlmei rīkoties. Viņš atzīst, ka būtu gatavs sākt sava biznesa attīstīšanu no jauna, jo ar šī brīža zināšanām varētu paveikt vēl vairāk. Tiesa, zinot vairāk, būtu arī lielākas bažas. "Labāk sākt to, par ko neko nezini, jo tad nezināsi, no kā baidīties. Un pa ceļam mācīsies no kļūdām. Ja es zinātu visu to, ko tagad, varētu nobīties," piebilst Pēteris.

Uzņēmējs stāsta, ka attīstība viņa saimniecībā ir notikusi soli pa solim, kur katrs nākamais solis izriet no iepriekšējā.

Vispirms bija strausi, tad paziņas brauca tos apskatīt, tad parādījās ekskursantu grupas, kuras gribēja arī paēst, kas savukārt noveda pie restorāna izveides. 12 gadu laikā Pēterim ir izdevies izveidot stipru savas saimniecības pamatu, nu viņa pamatmērķis ir sasniegt lielāku efektivitāti un atdevi.

Saistītie raksti