Trīs arābu valstis naftas ieguvi kopumā samazinās par 772 tūkstošiem barelu dienā, un lielākā zaudētāja ar pusmiljona barelu samazinājumu būs Saūda Arābija.
Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām, un tā mērķis ir tirgus stabilitātes nodrošināšana.
Pēc šī lēmuma paziņošanas pirmdien naftas cenas pasaules tirgū kāpušas par vairāk nekā pieciem procentiem.
Vienlaikus Irāka līdz gada beigām samazinās naftas ieguvi par 211 tūkstošiem barelu, bet Alžīrija – par 48 tūkstošiem barelu.
Lēmums nav negaidīts, jo naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC jau oktobrī paziņoja par līdzīgiem pasākumiem, bet pagājušā mēnesī tirgu negatīvi ietekmēja problēmas globālajā banku sektorā un ar to saistītās bažas par ekonomikas recesiju.
Marta beigās biržās kritās gan naftas, gan lielo šī resursa ieguves un pārstrādes kompāniju "British Petroleum", "Shell" un "TotalEnergies" akciju cenas. Tomēr eksperti ir vienisprātis, ka tās drīzāk ir cenu korekcijas un par krīzi sektorā nevar runāt.
Paredzams, ka naftas ieguves valstu karteļa OPEC+ lēmums vēl vairāk samazināt ieguvi ne tikai cels naftas cenas pasaulē, bet arī pasliktinās attiecības starp ASV un Saūda Arābiju.
Jau pagājušā gada oktobrī, kad tika pieņemts iepriekšējais lēmums par ieguves samazināšanu, Baltais nams paziņoja, ka tas nepaliks bez sekām.
Naftas cenu pieaugums gan veicinās inflāciju, gan palīdzēs Krievijai turpināt karu Ukrainā.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens izteicies, ka Saūda Arābijai nāksies rēķināties ar šī lēmuma sekām.
"Saūda Arābijas amatpersonas ir mums teikušas gan privāti, gan publiski par saviem plāniem samazināt naftas ieguvi. Viņi zināja, ka tas palielinās Krievijas ienākumus un potenciāli samazinās sankciju efektivitāti. Mēs esam skaidri atbildējuši, ka tas būtu nepareizs solis," norāda Blinkens.
