Salīdzinājumā ar 2023. gada augustu 2024. gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27% (pirms gada, 2023. gada februārī, – 67% pret 33%).
Uzziņai:
- "Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot "Latvijas Faktu" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
- "Maksājumu radaru" publicē reizi pusgadā, tas pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.
2024. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1 (2023. gada augustā – 13,8, bet 2023. gada februārī – 14,3), tai skaitā 13,1 maksājums bija bezskaidrā naudā un 4 maksājumi – skaidrā naudā.
"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā.
2024. gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana – tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, un tas ir par 10% vairāk nekā pirms pusgada un par 8% vairāk nekā 2023. gada februārī.
Pieaugusi arī viedtālruņu izmantošana maksājumos – līdz 22,5% ( 2023. gada augustā 19% un 2023. gada februārī 16%). Vienlaikus pusgada laikā nemainīga – 68% līmenī – saglabājusies bezkontakta karšu izmantošana (pieaugums par 5% pret 2023. gada februāri).
SIA "Latvijas Fakti" direktors Aigars Freimanis skaidroja, ka vairāk un aktīvāk bezskaidrās naudas norēķinu iespējas izmanto respondenti ar augstāko izglītību un lielākiem ienākumiem. Neraugoties uz relatīvi zemāku ienākumu līmeni, jaunās norēķinu tehnoloģijas aktīvi izmanto aptaujas dalībnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
"Varbūt ne pārāk strauji, tomēr stabili pieaug maksājumu veikšana ar bezkontakta karti un mobilo viedtālruni. Interesanti, ka norēķinus ar bezkontakta karti labprāt veic gan jaunieši, gan arī patērētāji pensijas vecumā. Maksājumus ar viedtālruni vairāk veic gados jauni cilvēki, savukārt aptaujas dalībnieki pensijas vecumā ir krietni atturīgāki. Iespējams, pensijas vecuma cilvēku atturība ir saistīta ar viņu īpašumā esošajiem viedtālruņiem. Tie bieži vien ir vecāki modeļi, tie netiek tik bieži mainīti, un to tehnoloģiskās iespējas ir ierobežotas," situāciju komentēja Freimanis.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar iespējām izņemt skaidro naudu no bankomātiem un viņu viedoklis gandrīz nav mainījies pēdējo četru gadu garumā.
Savukārt ļoti dažādi var interpretēt faktu, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju kaut ko ir dzirdējusi par kriptovalūtām: februārī tā atbildēja jau 94% no visiem aptaujātajiem respondentiem. Neraugoties uz augsto atpazīstamības līmeni, tikai 7% no respondentiem jebkad ir iegādājušies kādu no kriptovalūtām.
