Darba devēji bija rosinājuši samazināt slimības pabalstus un izveidot modeli, kas nemotivētu darbnespējas lapas ņemt nepamatoti, par ko vienoties puses nespēja, tad Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija nāca klajā ar sava "kompromisa scenāriju", taču arī tā rezultātā zaudētāji būtu darba ņēmēji, kam samazinātos gan kompensācijas, gan sociālās apdrošināšanas iemaksas.
"Kompromisa" scenārijs paredzēja, ka darba ņēmējs par otro un trešo slimošanas dienu saņemtu par 15% mazāku kompensāciju, tad piecas dienas mīnus 10% un pārējās dienas mīnus 5%. Darba devēji iegūtu, valsts, iespējams, izietu pa nullēm, bet darbinieki zaudētu. Par to sašutušas ir arodbiedrība.
Ko panāca sadarbības sanāksmes dalībnieki?
Pilnībā kompromiss netika panākts, bet daži kopsaucēji gan – to pavēstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns. Viņš izteica pateicību sabiedrībai par aktīvu reakciju, reaģējot uz izskanējušo informāciju.
Piemēram, Labklājības ministrija precizēja savu nostāju, ka 9. slimības dienu valsts nepārņem, jo tomēr samazinās arī darbinieku sociālās garantijas, arī Ekonomikas ministrija gatava precizēt savu nostāju par bērnu slimības dēļ paņemtām vecāku slimības lapām.
"Šobrīd ir tādas divas nopietnas korekcijas, protams, mēs savā starpā meklējam tos kopsaucējus, kas būtu iespējami," sacīja Baldzēns.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis pēc sanāksmes pauda, ka notiekot lēna tuvošanās kompromisam.
EM sagatavotais priekšlikums neapmierinot nedz darba ņēmējus, nedz darba devējus, bet tas esot solis uz kopsaucēju.
"Sanāksmes laikā bija jautājumi par to, vai šīs izmaiņas skar tos gadījumus, kad darba nespējas lapa tiek izsniegta, ja bērns ir saslimis, un tur esošo modeli mēs nekādā veidā mainīt negribam, tas tikai tanī gadījumā, kad saslimst darbinieks," piebilda Valantis.
"Tāpat vēl ir varbūt diskusijas par apmaksas procentiem, ko apmaksā no algas, laika periodā no 9. dienas uz priekšu dienu," sacīja Valantis.
Šie jautājumi tikšot noprecizēti un tad piedāvāti skatīšanai Nodokļu darba grupā.
Valantis sacīja, ka šis jautājums, iespējams, jāskata kontekstā ar nodokļu režīma izmaiņām, un tad, iespējams, šos kompromisus starp darba devējiem un ņēmējiem būšot atrast vienkāršāk.
Jautāts, vai netiks pasliktināts darba ņēmēju stāvoklis, Valantis skaidri neatbildēja.
Par slimības dienām maksās mazāk
Esošais regulējums gan mainīsies, proti mainīsies izmaksājamais procents no algas – tas tiktu samazināts. Un vienu dienu vairāk no darba nespējas dienām apmaksātu no valsts budžeta. Valantis sacīja, ka Igaunijā un Lietuvā šie procenti ir mazāki un mēs gribam pielīdzināties abām kaimiņvalstīm.
Galvenais izmaiņu mērķis – uzņēmējdarbības vidi padarīt konkurētspējīgāku.
Latvijas Darba devēju konfederācija grib pārņemt Igaunijas slimības lapu kompensāciju praksi, bet tā izdevīgāka esot Lietuvā.
Darba devējiem Latvijā par darbinieku darba nespēju 2023. gadā bija jāsamaksā 350 miljoni eiro – tas gan bijis par 90 miljoniem eiro mazāk nekā Igaunijā. Savukārt Lietuvā darba devēji saviem darbiniekiem par darba nespēju samaksājuši vien 70 miljonus eiro.
Pārrēķinot vidēji uz vienu strādājošo, uzņēmēji par katra darbinieka slimošanu samaksājuši: Latvijā – 393 eiro, Igaunijā – 372 eiro, bet Lietuvā – tikai 48 eiro.
Latvijas Darba devēju konfederācija jau pavasarī cēla trauksmi, norādot, ka esošā situācija ir jāmaina.
Pagājušajā gadā pavisam noslēgti 1,2 miljoni elektronisko darbnespējas lapu, bet vēl gadu iepriekš to bija 1,49 miljoni, liecina Nacionālā Veselības dienesta dati.
Šogad pirmajos piecos mēnešos to bijis ap pusmiljonu.
Runājot par šo lapu izsniegšanas nepamatotību, Veselības inspekcijā skaidroja, ka 2023. gadā bijuši kopumā 404 iesniegumi par slimības lapu iespējamu nepamatotību, no tiem 325 iesniegumi no darba devējiem. Faktiski tas ir pavisam neliels daudzums no kopējā izsniegto darba nespējas lapu skaita. Darba nespējas lapas uzdots pilnībā anulēt septiņos gadījumos, bet 17 gadījumos anulētas atsevišķas dienas.
KONTEKSTS:
Darba devējiem un arodbiedrībām nespējot vienoties par risinājumu darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, ar savu piedāvājumu nākusi klajā Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju, rosinot samazināt summas, ko darba devēji sedz darbnespējas lapas ņēmējam. Arodbiedrības pret to kategoriski iebilst.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) gribētu mainīt slimības lapu regulējumu, padarot to līdzīgāku, piemēram, Igaunijas regulējumam, kur darba ņēmējs uz sava rēķina atver pirmās trīs slimības lapas dienas, nevis, kā tas šobrīd ir Latvijā, vienu dienu. Tāpat LDDK aicina samazināt arī darba devēja apmaksāto slimības lapas dienu skaitu, kas šobrīd Latvijā ir deviņas dienas. Jānorāda, ka jau pērnā gada aprīlī šis darba devēja apmaksājamo dienu skaits samazināts no 10 uz 9.
LDDK norāda – ja valsts negribēs mainīt darbnespējas lapu regulējumu, tai ir jāgarantē, ka ārsti slimības lapas izsniedz tikai tiem, kas patiesi ir sasirguši.
Darba devēju iecerei kategoriski iebilst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kas norāda, ka jau patlaban, ja cilvēks saslimst, viņš saņem mazāk, nekā strādājot. Vēl lielāks darba nespējas samaksas samazinājums LBAS ieskatā radītu jaunus riskus. Ja ieceri virzīs uz pieņemšanu, LBAS varētu streikot.
