LSM.lv turpina rakstu sēriju par darbaspēka piesaistes problēmām un iespējamiem risinājumiem. Šajā rakstā – darba devēju organizācijas vadītāja skatījums un pēc LSM.lv lūguma sagatavotie Nodarbinātības valsts aģentūras dati par pēdējo trīs gadu tendencēm darba tirgū.
ĪSUMĀ:
- Par darbaspēka piesaisti no ārzemēm ir daudz maldu un mītu.
- Pašreizējā darbaspēka piesaistes procedūra ir lēna un apgrūtināta.
- Tas novedis pie tā, ka daļa viesstrādnieku Latvijā nokļūst caur Polijā reģistrētām starpnieku firmām.
- Dokumentu kārtošana var aizņemt līdz pat trim mēnešiem.
- Darba devēji prasa šo procesu paātrināt, atsakoties no birokrātiskām prasībām.
- LDDK rosina noteikt, ka viesstrādnieki saņem vidējo algu nozarē, nevis valstī.
- Darba devēji piedāvā arī ierobežot viesstrādnieku uzturēšanās laiku.
- Ik gadu palielinās ilgstoši neaizpildīto vakanču skaits.
- Visvairāk darbaroku trūkst būvniecībā un nekustamā īpašuma nozarē, arī transporta un loģistikas jomā.
- Latvijas darba tirgum raksturīga sezonalitāte.
Par cilvēkresursiem cīnās visur
"Latvijā vēsturiski nekad nav pieticis darbaspēka. Ne tas pietika Ulmaņlaikos (..), ne padomju laikos, kad mēs zinām, no kurienes brauca strādnieki. Šobrīd diemžēl ir šāds stāvoklis," atzina Bite.
Viņaprāt, nevajadzētu izplatīt viedokli, ka vēlamies, lai Latvijā iebrauc tikai augstas kvalifikācijas speciālisti:
"Nav jābaidās no tā, ka iebrauks apkopējas no ārzemēm. Tā ir amorāla doma. Latviešiem ir jāiet augstāk – jākļūst par IT speciālistiem, bet kādam tās grīdas arī būs jāmazgā."
LDDK priekšlikumi, pēc Bites teiktā, nav tādi, kas ļautu Latvijā iebraukt jebkādam darbaspēkam.
"Mēs prasām legalizēt šo sistēmu, lai tā strādātu ātri un ērti, bet tai pašā laikā būtu kontrolējama. Mēs kā darba devēji atbildēsim par to, lai viņi [viesstrādnieki] aizbrauktu mājās un pēc tam atbrauktu atpakaļ, neiesakņotos šeit pavisam un situācija nesāktu kļūt bīstama," apgalvoja Bite.
"Cilvēks ir resurss, un par cilvēku cīnās visu Rietumu pasaule. Vācijai ir speciālas valsts rekrutēšanas kompānijas, kas ir uztaisījušas savus ofisus visā Ukrainā un vervē uz Vāciju darbaspēku. Un mums arī par to pašu resursu ir jācīnās," norādīja Bite.
Šobrīd darbaspēks tiek piesaistīts gan no Ukrainas, gan Centrālāzijas valstīm un arvien vairāk arī no Vjetnamas, atzina Bite.
LDDK prezidents uzsvēra, ka sabiedrībā bieži jauc divus jēdzienus – imigrāciju un darbaspēka ievešanu:
"Imigrācija ir tas, kas notiek uz Baltkrievijas robežas, kas notiek Zviedrijā, laižot iekšā trešo valstu pilsoņus un ļaujot viņiem tur pastāvīgi dzīvot, saņemt pabalstus. Darbaspēka ievešana ir pavisam cits jautājums."
Vēl viens mīts ir par tā dēvēto lēto darbaspēku. "Tāda jēdziena nav. Nekur pasaulē nav pieejams lēts darbaspēks – neviens trešās valsts pilsonis nebrauc uz šejieni strādāt par mazāku naudu nekā tuvu vidējai Latvijas algai.
Tie ir maldi, ko izplata [idejas] pretinieki vai nezinoši cilvēki šajos jautājumos," uzsvēra Bite.
Pirmais priekšlikums – mazāk birokrātijas
Darba devēji aicina atvieglot prasības darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, bet ar stingriem nosacījumiem.
Pirmkārt, LDDK rosina samazināt birokrātiju, lai darba atļaujas varētu nokārtot daudz ātrāk.
"Piemēram, vedot iekšā fiziska darba darītājus, kurus iespējams apmācīt šeit uz vietas, tiek pieprasīti profesionāli dokumenti, piemēram, zivju apstrādes speciālista izglītība. Tādas viņam nav, un tas noved pie tā, ka tiek viltoti dokumenti, viltus izziņas un tamlīdzīgi," problēmu ieskicēja Bite.
"Darba devēji paši var apmācīt darbiniekus. Neviens darba devējs neturēs šeit cilvēku, kurš nespēs iemācīties vajadzīgajā kvalifikācijas līmenī konkrēto darbu," sacīja Bite.
Pašlaik dokumentu sakārtošana aizņem līdz pat trim mēnešiem. Savukārt Polijā darba atļauju var nokārtot divu dienu laikā. Saprotams, ka darbinieks izvēlas strādāt Polijā, atzina Bite.
Apgrūtinātā un lēnā sistēma novedusi pie tā, ka daļa viesstrādnieku Latvijā nokļūst tieši caur Polijā reģistrētām darbā iekārtošanas firmām.
"Tas nozīmē, ka šo darbinieku nodokļu nauda aiziet Polijai," paskaidroja Bite.
"Tā ir apzināti kropļota sistēma. Man ir žēl, ka apmēram 700–800 tūkstoši eiro aiziet Polijas budžetā tikai tāpēc, ka mēs negribam pamainīt noteikumus."
Vienlaikus Bite atzina, ka paralēli dažādu dokumentu prasību atcelšanai jāstiprina arī atbildīgo iestāžu – PMLP, vēstniecību – kapacitāte.
Otrais priekšlikums – vidējā alga nozarē, nevis valstī
Tāpat LDDK rosina noteikt, ka viesstrādniekiem ir jāsaņem ne mazāk kā vidējā alga nozarē, nevis kā pašlaik – vidējā alga valstī.
"Ir nozares, kur nevar un nevarēs samaksāt vidējo darba algu valstī, un tad tās [nozares] vai nu sēž bez darbiniekiem, vai tām nākas apiet šo sistēmu caur Poliju, lai varētu darbiniekus sagādāt," reālo situāciju iezīmēja LDDK vadītājs.
Trešais priekšlikums – ierobežot uzturēšanās laiku
Darba devēji nevēloties, lai Latvijā izveidotos situācija, ka šeit atbrauktu daudz nestrādājošu cilvēku, kas saņemtu tikai pabalstus.
"Mēs piedāvājam nevis pilnībā liberalizēt darba tirgu, ļaujot viņiem te vienkārši atbraukt – ne viņam vieta, kur palikt, ne konkrēts darba devējs. Bet darām tā, ka brauc pie konkrēta uzņēmēja, un viņš atbild par šo cilvēku – lai viņš te strādātu un nepazustu," skaidroja Bite.
LDDK piedāvā arī ierobežot viesstrādnieku uzturēšanās laiku.
"Seši, deviņi vai 12 mēneši – tas jau ir diskusiju jautājums, bet pēc tam viņi uz diviem, trim mēnešiem brauc mājās. Lai neiesakņojas. Tādā veidā viņi strādās, maksās nodokļus, bet sociālos labumus varbūt neiemācīsies izmantot," paskaidroja LDDK prezidents.
Uz jautājumu, kā to varēs kontrolēt, Bite uzsvēra, ka, neizpildot noteikumus, darbinieks automātiski zaudēs legālu statusu Latvijā.
"Šobrīd Eiropā ļoti brīvi darboties nelegālā darba tirgū nav tik vienkārši, un neviens arī negrib riskēt, ja vēlas atgriezties Eiropā darba tirgū," norādīja LDDK vadītājs.
"Tā jau ir mūsu problēma, kā darbiniekus atrast un noturēt, bet atveriet ceļus!"
Akūti trūkst darbaroku būvniecībā un loģistikā
Šobrīd darbaroku pietrūkst jebkurā nozarē, sākot no apkopējām un palīgstrādniekiem līdz IT speciālistiem un būvniekiem, atzina Bite.
Nodarbinātības valsts aģentūras pēc LSM.lv lūguma sagatavotie dati par iepriekšējiem trim gadiem rāda, ka ik gadu palielinās ilgstoši neaizpildīto vakanču skaits. 2021. gada vasaras vidū ilgāk par trim mēnešiem vakantas bija 4062 jeb 20,1%, bet šogad – jau 10 118 jeb 41,3% no brīvo darba vietu kopskaita. Turklāt darbiniekus vismaz pusgadu un ilgāk nevarēja atrast 4,6% gadījumu 2021. gadā, bet šogad jau 19,6% no kopējā darbavietu skaita bija brīvas vairāk nekā sešus mēnešus.
Pārliecinoši visvairāk darbaroku trūkst būvniecībā un nekustamā īpašuma nozarē – ilgāk par trim mēnešiem šajās jomās ir 4300 vakanču, bet vismaz pusgadu – 2008 (dati uz 2023. gada 30. jūniju). Tālāk seko transporta un loģistikas joma – attiecīgi 1977 un 970 vakanču.
Darbaroku trūkst arī ražošanā (attiecīgi 939 un 503 vakanču), lauksaimniecībā/vidē (654/54), informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju sfērā (538/450), pakalpojumu jomā (515/350). Darbiniekus ilgu laiku meklē arī ēdināšanā un pārtikas rūpniecībā (ilgāk par trim mēnešiem – 276 vakances, ilgāk par 6 mēnešiem – 82), veselības/sociālajā aprūpē (attiecīgi 135 un 79), kā arī valsts pārvaldē un enerģētikas jomā.
Vismazāk vakanču rudenī, visvairāk – vasarā
NVA norādīja, ka darba tirgum raksturīga sezonalitāte, tāpēc rudens beigās un ziemā brīvo darbavietu skaits samazinās, bet reģistrētā bezdarba līmenis nedaudz pieaug, jo beidzas daudzi sezonas darbi.
Savukārt pavasara un vasaras mēnešos brīvo darbavietu skaits palielinās, bet reģistrētā bezdarba līmenis samazinās, jo vairākās darbības jomās sezonas darbi atsākas – ceļu būvē, būvniecībā, vasaras tirdzniecībā, tūrismā, viesmīlībā, lauksaimniecībā, kūdras ieguvē un citās jomās. Tāpēc reģistrēto vakanču skaits un reģistrēto bezdarbnieku darbā iekārtošanās dati lielā mērā ir saistīti ar sezonalitāti.
NVA dati par pēdējo gadu (no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada jūnijam) liecina, ka būvniecības un nekustamā īpašuma jomā aktuālo brīvo darba vietu skaits ir augsts visu gadu, sezonalitātei ir neliela ietekme – vakanču skaits samazinās rudenī. Savukārt vislielākais pieprasījums bija 2022. gada augustā un 2023. gada martā.
Arī ražošanā darba sludinājumu ir daudz visu gadu, sezonalitātei ir neliela ietekme – vakanču bija mazāk no oktobra līdz aprīlim, bet vislielākais pieprasījums pēc darbiniekiem bija 2022. gada vasarā.
Vienmērīgs pieprasījums pēc darbaspēka visa gada garumā ir arī veselības un sociālās aprūpes jomā (robežās no 352–858 vakancēm) un valsts pārvaldē (190–834 vakances).
Savukārt pakalpojumu jomā darbiniekus izteikti meklēja no decembra līdz augustam, bet vismazāk vakanču bija pērn rudenī.
Arī transporta un loģistikas jomā darbiniekus mazāk meklēja no septembra līdz februārim, bet vislielākais pieprasījums bija gan pagājušā, gan šā gada vasarā.
Ēdināšanas un pārtikas rūpniecībā vakanču skaits samazinājās 2022. gada rudenī, bet pārējā laikā šajā jomā trūkst 1000–2000 darbinieku, vislielākais pieprasījums bija 2022. gada jūlijā, liecina NVA dati.
Izteikta sezonalitātes ietekme ir lauksaimniecības un vides jomā – visvairāk aktuālo brīvo darba vietu bija šā gada aprīlī, maijā un jūnijā, bet vismazāk darbaroku vajadzēja pēc sezonas beigām (augustā, septembrī, novembrī un decembrī).
Savukārt IT un telekomunikāciju jomā lielāks aktuālo brīvo darba vietu skaits bija no 2022. gada decembrim līdz 2023. gada jūnijam, bet viszemākais – 2022. gada augustā, oktobrī, septembrī.
Citās darbības jomās vislielākais aktuālo brīvo darba vietu skaits bija 2022. gada oktobrī, jūlijā un decembrī. Pārējos mēnešos aktuālo brīvo darba vietu skaits ir robežās no 725 līdz 956 vietām.
*Nākamajā LSM.lv rakstā – par nodarbinātības jomu atbildīgās ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) redzējums un priekšlikumi viesstrādnieku piesaistei.
