PVD skaidroja, ka reģistrētām jābūt arī mājas saimniecību cūkām. Turklāt Rēzeknes novads ir Āfrikas cūku mēra skarts, un tajā tiek veiktas pārbaudes.
Taču šajā gadījumā dzīvnieks nebija reģistrēts, un dienesta inspektori nezināja, ka tiek turēta cūka.
Šis šogad ir jau sestais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā.
PVD aicina mājas cūku turētājus stingri ievērot biodrošību novietnē – nelaist cūkas ārā un nepieļaut to saskari ar savvaļas dzīvniekiem, nedot cūkām zaļbarību, dārzeņus un augļus no piemājas dārza, kā arī pārtikas pārpalikumus un būt uzmanīgiem ar pakaišu – skaidu, salmu, siena izmantošanu. Pirms došanās kūtī obligāti jānomaina apģērbs un apavi, kā arī jāveic apavu dezinfekcija. Darba rīkus, ķerras, spaiņus un citu aprīkojumu, kas tiek izmantots kūtī, nedrīkst izmantot ārpus tās.
Ja cūkas izskatās neveselas, PVD mudina nenodarboties ar ārstēšanu pašiem, bet nekavējoties izsaukt veterinārārstu.
Biodrošība ir jāievēro ikvienā saimniecībā Latvijā, kurā tiek turētas mājas cūkas, neatkarīgi no to skaita. Īpaši uzmanīgiem šobrīd jābūt Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Cēsu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Siguldas, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Varakļānu un Ventspils novadu mājas cūku turētājiem, jo šajās teritorijās ir konstatēts vislielākais meža cūku inficēšanas gadījumu skaits.
Āfrikas šogad konstatēts jau piecās mājas cūku novietnēs – Gulbenes, Madonas un Krāslavas novados.
KONTEKSTS:
Pērn Āfrikas cūku mēris skāris sešas saimniecības ar kopumā aptuveni 1500 mājas cūkām, bet šogad janvārī ziņots, ka Latvijā sācies Āfrikas cūku mēra otrais vilnis, atkal palielinās slimības izplatība.
Pirmais slimības uzliesmojums Latvijā bija 2014. gadā, un, lai gan daudzi cūku audzētāji iemācījušies ar slimību sadzīvot un ievērot biodrošības noteikumus un higiēnas pasākumus, nozari negatīvi ietekmē arī tas, ka Āfrikas cūku mēra skartās valstis nedrīkst cūkgaļu eksportēt.
