«airBaltic» ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā cer piesaistīt 300 miljonus eiro

Samazina uzkrātos zaudējumus

Satiksmes ministrijas (SM) un "airBaltic" vadība preses konferencē skaidroja, kāpēc tika nolemts samazināt aviokompānijas pamatkapitālu par gandrīz pusmiljardu eiro, kas raisīja lielas bažas sabiedrībā, jo šis lēmums plašāk netika skaidrots.

"Šī pamatkapitāla korekcija nenozīmē, ka būtu zaudēta kāda valsts veikta vērtība. Jo attiecīgi uzņēmumam šobrīd ir ārkārtīgi augsts pamatkapitāls, virs 600 miljoniem eiro, bet vienlaikus ir vēsturiski uzkrātie zaudējumi.

Un šajā gadījumā, samazinot pamatkapitālu, tiek iegūta viena akciju klase, ko tālāk jau kotē biržā, un vienlaikus tiek samazināts arī šis uzkrāto zaudējumu apjoms.

Uzņēmuma pašu kapitāls, kas parāda, kāds ir tas kopējais ieguldītais kapitāls un vai nu uzkrātie zaudējumi, vai uzkrātā nesadalītā peļņa, tas nemainās," skaidroja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). 

Briškens sacīja, ka nauda, kas tiek norakstīta, ir vēsturiskie zaudējumi. Šādi rīkojoties, uzņēmuma saistības samazinās, bet, vērtība, iespējams, pat palielinās.

Viņš arī uzsvēra "airBaltic" lielo nozīmi valsts ekonomikā, kas veido aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī nodokļos uzņēmums samaksājis teju 400 miljonus eiro.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts "airBaltic" pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību. Tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Uzņēmuma vadība skaidroja, ka šāds solis bija viens no mājasdarbiem pirms iešanas uz biržu.

Kompānijas vadītājs Martins Gauss atzīmēja, ka Latvijas valsts uzņēmuma 29 gadu pastāvēšanas laikā kopumā investējusi 526 miljonus eiro, savukārt atpakaļ nodokļos un procentu maksājumos atguvusi ap 400 miljoniem. Amatpersonas otrdien uzsvēra arī to, ka šī zaudējumu norakstīšana nemazina kompānijas kopējo vērtību.

"Tas nemainās. Ja uzņēmums maksā miljardu, tas maksās miljardu. Ja tas maksās 100 miljonus, tad tas maksās 100 miljonus. Neatkarīgi no tā, vai mēs esam tur ieguldījuši 500 miljonus vai 100 miljonus. To cenu noteiks tirgus," sacīja Vasks.

Akcijas nominālvērtība – 10 eiro centi 

Arī aviokompānijas finanšu direktors Vitolds Jakovļevs šodien teica, ka pamatkapitāla samazināšana ir matemātisks process, kurā četru kategoriju akcijas ar atšķirīgām nominālvērtībām tiek pielīdzinātas zemākajai nominālvērtībai, proti, desmit centiem.

Viņš uzsvēra, ka, izvēloties šādu risinājumu, akcionāriem procentuālā līdzdalība kompānijas kapitālā nemainīsies.

Piesaistītās investīcijas ļautu realizēt uzņēmuma biznesa plānu, proti, palielināt floti un iegādāties jaunas lidmašīnas, gan lidojumu skaita palielināšanā, gan piesaistīt jaunus klientus lidmašīnu īrei.

Valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā būs jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Šāda prakse esot arī citos ar aviāciju saistītos uzņēmumos.

Pagaidām informācija par stratēģisko investoru netiek atklāta, tomēr, kā teica "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, pēc investora paziņošanas sabiedrībai būšot "pozitīvs pārsteigums".

Pašlaik ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms biržas vai ejot uz biržu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" savukārt norādīja, ka potenciālais "airBaltic" investors "ir labi zināms ikvienam no mums". 

Būs piedāvājums mājsaimniecībām

Uzņēmuma vadība arī pauda, ka ceļš uz biržu jau tika bruģēts 2021. gadā, kad saņēma Covid-19 atbalstu un valde un padome esot darījusi visu, lai dotos šajā virzienā.

Vasks arī uzsvēra, ka summas ir lielas, bet vērtība nemainās un tieši investori noteikšot tirgus vērtību. Mērķis ir – lai "airBaltic" būtu prece, ko piedāvāt biržā.

IPO varētu notikt līdz ASV prezidenta vēlēšanām, solīja uzņēmuma vadība.

"Pirmais mēģinājums būs šogad. Plānojam startēt līdz ASV prezidenta vēlēšanām oktobra otrajā pusē. Mēģināsim testēt tirgus. Nepieņemsim jebkurus nosacījumus, bet skatīsimies, lai tie būtu izdevīgi gan valstij, gan "airBaltic" . Šobrīd vedam sarunas ar vienu pirms IPO investoru. Gribam cerēt, ka tā būs pozitīva vilkme pārējiem investoriem ieguldīt "airBaltic" kopā ar stratēģisko investoru," pastāstīja Vasks.

Īpašs piedāvājums tikšot piedāvāts arī Baltijas valstu mājsaimniecībām, un paredzams, ka ikviens varēs iegādāties uzņēmuma akcijas.

Jau šobrīd uzņēmumam ir viens miljons 200 tūkstoši lojālo klientu, uz ko cer vadība.

Sabiedrību uztrauc tas, kāpēc šie lēmumi netika skaidroti jau savlaicīgi. Šodien satiksmes ministrs neslēpa, ka šo jautājumu tomēr varēja labāk nokomunicēt.

Bažas par valsts ieguldītā atgūšanu 

Saeimas deputāts, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pusdiena" atzina – nerodas pārliecība, ka valsts investētā nauda tiks atgūta.

Viņš arī kritizēja satiksmes ministra Briškena komunikāciju un valdības rīcību, aiz slēgtām durvīm pieņemot "slepenus lēmumus" par "airBaltic" pamatkapitāla samazināšanu un publiski to nosaucot vien par grāmatvedisku operāciju.

"Šāda slepenība rada šaubas. Arī pēc šodienas preses konferences šaubas paliek, vai valsts ieguldītie līdzekļi netiks pazaudēti,

norakstīti, vai nenotiek apzināta uzņēmuma vērtības samazināšana, lai īstenotu afēru lēti pārdot uzņēmumu. Tas atgādina 90. gadu privatizācijas shēmas, kad par zemām cenām atsevišķas grupas ieguva kontroli uzņēmumos. Negribas, lai tas atkārtojas," sacīja Vitenbergs.

Šāds valdības stils deputātam rada bažas, kā tālāk notiks uzņēmuma kotēšana biržā, vai vispār ir stratēģisks investors. Saeimas atbildīgā komisija plāno uz sēdi aicināt satiksmes ministru, lai skaidrotu šos jautājumus, norādīja Vitenbergs.

Arī finanšu nozares eksperts Andrejs Martinovs vērtēja, ka zaudējumi ir neatgriezeniski norakstīti: "Šeit es teiktu, ka tas izvēlētais veids [ir] šausmīgs gals, nevis bezgalīgas šausmas. Jo tiešām tā bilance laika gaitā izskatījās arvien sliktāk un sliktāk. Ja skatījās ar investora acīm uz šādu bilanci, tā varbūtība, ka kāds būtu tā ļoti aktīvi ieguldījis, tā diezgan mazinājās pēc tādu uzkrāto zaudējumu apjoma."

Finanšu ministrs: Valsts iegūs no ietekmes mazināšanas "airBaltic"

Jāatgādina, ka, gadījumā ja "airBaltic" plāns gan ar stratēģisko investoru, gan akciju kotāciju biržā izdodas, valsts uzņēmumā, kur tai šobrīd pieder ap 98% akciju, varētu pazaudēt kontrolpaketi. Vienlaikus plānots saglabāt tik daudz akciju, lai noteiktos lēmumos tomēr kompānijas darbību ietekmētu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka valsts ilgtermiņā no tā, ka biznesu primāri virzīs privātie spēlētāji, tikai iegūs.  

"Es domāju, ka nav pareizi, ka šādu te straujas izaugsmes biznesu finansē valdība. Mēs pārejam nākamajā pakāpē. To finansēs privātie investori. Un ļoti ceru, ka tas izdosies. Nav jau tā, ka tā kompānija ir tā kā daudzos citos gadījumos vienkārši sabrukusi un viss. Tā tas nav, tā te ir un lido uz daudziem maršrutiem. Tā kā tā ir tā objektīvā izmaksa. Un, ja mēs skatāmies uz šo summu, mēs varam paskatīties arī drusku savādāk. Ja mēs skatāmies, tā kopējā summa ir 571 miljons. Vairāk nekā 300 miljoni bija kovida laika nauda. Un neviena no Eiropas aviokompānijām īsti nav atdevusi aviokompānijām to kovida laika naudu," atzīmēja Ašeradens.