Otrdien, 3. septembrī, pieņemtie noteikumi nosaka valsts atbalstu elektroenerģijas, dabasgāzes, centralizētās apkures un decentralizētā kurināmā cenu pieauguma gadījumā. Lai pretendētu uz šo atbalstu, noteikts, ka mājsaimniecības izdevumi par mājokli mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli ir vismaz 30% no mēneša ienākumiem.
Valsts atbalstu konkrēta energocenu pieauguma gadījumā varēs saņemt tajās mājsaimniecībās, kurās ienākumi uz vienu locekli nepārsniegs 473,53 eiro.
"Šoreiz ņēmām vērā pieredzi ar iepriekšējo valsts atbalstu. Bija labas atsauksmes, bet bija arī gadījumi, kur atbalstu sniedz tiem, kuriem to nevajag. Līdz ar to šobrīd ir izstrādāts precīzs mehānisms, mērķēts uz iedzīvotājiem ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem," stāsta klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Atbalstu nav plānots sniegt ilgstoši – visā apkures sezonā vai visu gadu –, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējs pieaugums tirgū. Minētās mājsaimniecības saņems atbalstu, ja secīgi trīs mēnešus energoresursa cena biržā par 30% pārsniedz resursa cenas slieksni.
Cenu sliekšņi, pie kuriem piemēro valsts atbalstu:
- Elektroenerģija – vidējā "Nordpool" biržas nākamās dienas cena ir virs 208 eiro/MWh;
- Dabasgāze, naftas gāze, dīzeļdegviela, kas tiek izmantota apkures vajadzībām – vidējā nākotnes dabasgāzes cena "Dutch TTF" biržā ir virs 91 eiro/MWh;
- Centralizētā siltumapgāde – vismaz piecās no 10 lielajām pilsētām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie tarifi ir virs 111 eiro/MWh;
- Granulas, malka, briketes – vidējā biomasas cena "Baltpool" biržā ir virs 76 eiro/MWh.
Šajos gadījumos mājsaimniecībām būs pieejams šāds atbalsts:
- Elektroenerģija – maksas samazinājums 8 eiro apmērā no rēķina summas.
- Dabasgāze – samazinājums 110 eiro apmērā rēķina summai.
- Centralizētā apkure – 50% maksas samazinājums no starpības starp apstiprināto siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu esošajā apkures sezonā un Regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifa mediānu par vienu megavatstundu 50% apmērā.
- Granulas un kokskaidu briketes – samazinājums 50% apmērā no izmaksām par 10 tonnu koksnes granulu vai brikešu iegādi par cenu, kas pārsniedz 325 eiro par tonnu.
- Malka – samazinājums 50% apmērā no izmaksām par 35 kubikmetru malkas iegādi, kas pārsniedz 40 eiro par kubikmetru.
- Elektroenerģija apkurei – samazinājums 50% apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 160 eiro par megavatstundu.
Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un deklarēto un reģistrēto dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm – Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Sistēmas pārvaldnieks ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
Atbalstu mājsaimniecībām sniegs elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji, siltumapgādes sistēmas operatori un pašvaldības. Savukārt pēc tam komersanti pieprasīs kompensāciju no valsts.
Elektroenerģijas cenas monitorēs par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija. Situāciju uzraudzīt sāks ar oktobri.
KONTEKSTS:
2021. un 2022. gadā energoresursu cenas strauji pieauga, sasniedzot ārkārtēju cenu līmeni. Lai mazinātu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, valdība lēma ieviest atbalsta sistēmu. Atbalsta pasākumi tika īstenoti cenu sadārdzinājuma kompensēšanas veidā. Atbalsts siltumapgādes un elektroapgādes izmaksu kompensēšanai tika sniegts mājsaimniecībām, savukārt atbalsts elektroapgādei tika sniegts arī juridiskām personām.
Pagājušā gada jūlijā, kad vēl darbojās ārkārtas atbalsta programma, Eiropas Padome rekomendēja Latvijai to pārtraukt, saistītos ietaupījumus izmantojot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Turklāt rekomendācijas noteica izveidot vienotu sistēmu šādiem gadījumiem, kas aizsargātu mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem un uzņēmumus.
Saeimā pagājušā gada novembrī pieņemtais likums deleģēja Ministru kabinetam izstrādāt specifisku šī atbalsta sniegšanas kārtību. Par to otrdien, 3. septembrī, lēma valdībā.
