Streiks ir skāris ASV austrumu piekrastes un Meksikas līča piekrastes lielākās ostas. Ietekmētas ir daudzas ostas, kopumā 14, un to vidū ir, piemēram, Ņujorkas/Ņūdžersijas, Bostonas, Filadelfijas un citas ostas. Streika iemesls ir nespēja panākt vienošanos par jaunu darba līgumu.
Ostu darbinieki pieprasa ievērojamu algas kāpumu
45 000 Atlantijas okeāna un Meksikas līča piekrastes ostu darbinieku streiks sākās trešdien, un pagaidām nav izdevies pat sākt sarunas starp arodbiedrību un darba devējiem. Akcijas dalībnieki pieprasa pēc iepriekšējā līguma beigām ievērojami palielināt algas, uzlabot sociālās garantijas un garantēt nodarbinātību pēc procesu automatizācijas.
Streiks brieda jau mēnešiem ilgi un tika sākts, kad abas puses beidzot atzina, ka sarunās nav izdevies panākt nekādu progresu. Ostu darbiniekus pārstāv arodbiedrība (International Longshoremen's Association), bet pretējā pusē ir jūras kravu pārvadājumu grupa (United States Maritime Alliance).
Arodbiedrībai šis ir pirmais streiks kopš 1977. gada, un tā vēlas, lai nākamo sešu gadu laikā algas tiktu palielinātas par 77%. Arodbiedrību neapmierina līdz šim piedāvātais kāpums par 50%.
Tāpat tiek prasīts, lai tiktu uzlabotas sociālās garantijas.
Taču šīs nav vienīgās lietas, kas satrauc ostās strādājošos. Runa ir par automatizāciju. Proti, darbinieki raizējas, ka viņu darbs drīz vien tiks aizstāts ar robotiem.
Tādēļ viena no prasībām ir nākamajā ilgtermiņa darba īgumā iekļaut solījumu no darba devēju puses, ka ostās automatizācija netiks paplašināta. Ņemot vērā Baltā nama spiedienu, ostu īpašnieki norādījuši, ka esot gatavi jaunām sarunām.
Pie ostām veidojas kuģu rindas
Streikā tiek bloķētas visas svarīgākās reģiona ostas, tai skaitā piestātnes, no kurām piegādā pārtiku Vašingtonai, Ņujorkai un citām lielajām reģiona pilsētām.
Skats pie ostām jau sāk līdzināties tam, kādu varēja vērot Covid-19 pandēmijas laikā. Ostu un piestātņu bloķēšana nozīmē to, ka pie tām veidojas garas konteinerkuģu rindas.
Līdz ar to kuģi nevar nedz izkraut, nedz iekraut kravas. Tas savukārt rada visa veida preču deficītu, sākot no banāniem un beidzot ar automašīnu detaļām. Ietekmēts tiek arī eksports, piemēram, vistas gaļas sūtījumi no ASV.
Eksperti aprēķinājuši, ka pirmais šāda mēroga streiks kopš 1977. gada var ASV ekonomikai izmaksāt līdz pat vairākiem miljardiem dolāru dienā, nākotnē veicināt inflāciju un sagraut piegādes ķēdes.
Rindā nīkstošo kuģu skaits līdz nedēļas beigām var dubultoties, kas nozīmēs, ka pēc situācijas atrisinājuma tāpat var paiet vēl vairākas nedēļas, ja ne mēneši, līdz sastrēgumi beigsies. Līdz ar to piegādes ķēdes var nopietni ciest. Streiks notiek mēnesi pirms ASV prezidenta vēlēšanām, un arī uz tām šis haoss var atstāt ietekmi.
Streiks var ietekmēt arī Eiropu
"Ja šis ieilgs uz vienu vai divām nedēļām, tad mums tiešām būs problēma. Jo tad kuģi nevar ienākt ostās, kas nozīmē, ka tie ir iestrēguši, gaidot, kad varēs izkraut un iekraut kravu. Jebkurš kuģis, kurš ir iestrēdzis Ņujorkas vai citā ostā, nevar tikt nozīmēts citviet pasaulē, un tas rada kuģu trūkumu," norāda laikraksta "The New York Times" žurnālists Pīters Gudmens.
"Tāpat rodas sastrēgumi Losandželosā un Longbīčā, kas kopā apkalpo 40% no konteineru importa jaudas. Cilvēki var atcerēties pandēmijas laiku, kad 50-70 kuģi bija iestrēguši jūdzēm no Dienvikalifornijas kastiem. Tas var notikt atkal.
Tad mums var būt produktu trūkums, inflācija… Tas var būt patiešām slikti un ir aplēses par zaudējumiem 5 miljardu dolāru apmērā vienā dienā, ja streiks turpināsies."
Streika ieilgšana varētu kaitēt arī Eiropai, jo kuģi nevarēs izpildīt plānotos reisus pāri okeānam, un tas nozīmē, ka potenciāli var rastie problēmas sagādāt dāvanas, ko likt zem Ziemassvētku eglītes, jo Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem.
