Līvānos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja tarifu 54 eiro apmērā. Tikmēr Rēzekne apkures sezonu sāk ar 89 eiro augstu tarifu, taču plāno jau tuvākajā laikā vērsties pie regulatora, lai iesniegtu jaunu tarifu plānu.
Kāds tarifs būs, ar tādu mēģināsim izdzīvot, saka paši siltuma ražotāji. Latvijas Radio skaidroja, kādi būs jaunā apkures sezona Latgales pašvaldībās.
Šķeldas apkures sezonai pietiks
Daugavpilī siltuma padeve, iestājoties vēsākam laikam, jau ir sākusies, pirmie pieslēgumi bērnudārziem vai dzīvojamajiem namiem notikuši jau septembra beigās. Taču būtībā katlumājas Daugavpilī strādā cauru gadu, nodrošinot patērētājus ar karstā ūdens padevi, un nupat pilsētā darbu sākusi jau otrā šķeldas katlumāja.
"Jums aiz muguras ir trokšņojoša iekārta, jo katlumāja šobrīd strādā faktiski ar pilnu jaudu. Tie ir ļoti labi katli, labas kurtuves. Šī ir jau otrā šķeldas katlumāja, tikko palaista ekspluatācijā,"
iepazīstina "Daugavpils siltumtīkli" valdes loceklis Aleksandrs Karpenko un teic, ka abas katlumājas ir liels siltuma ražošanas potenciāls pilsētā. "Ar šīm divām katlumājām, no tā, cik barga ziema būs, mēs spējam nodrošināt no 60 līdz 80 % no pilsētā nepieciešamās siltumenerģijas," viņš piebilst.
Šķeldas apkures sezonai pietiks, to nodrošina saslēgtie līgumi.
"Mēs līgumus sākām gādāt agrā pavasarī šogad, mēģinājām prognozēt kurināmā cenas samazināšanos, un tas mums arī izdevies," teic Karpenko.
Līdz ar to "Daugavpils siltumtīkliem", kā stāsta Karpenko, izdevies panākt divas būtiskas lietas – lielāku neatkarību no dabasgāzes un pieckārt samazināt privāto siltumražotāju jaudas.
Atkarība no privātajiem samazinājusies
"Daugavpils pēdējo 4–5 gadu laikā ir darījusi ļoti daudz, lai panāktu tā saucamo kurināmo diversifikāciju savā enerģētiskajā bilancē. Jo vēsturiski Daugavpils ir bijusi atkarīga no viena kurināmā, dabasgāzes, bet tagad ir sabūvētas gan šķeldu patērējošās katlumājas, gan arī mūsu gāzes siltuma ražotāji spēj strādāt gan ar dabas gāzi, gan ar propāna butāna maisījumu.
Otra Daugavpils problēma vēl pirms dažiem gadiem bija atkarība no privātajiem siltuma ražotājiem, no kuriem iepirkām gandrīz ap 60% siltumenerģijas gadā, pagājušajā sezonā jau vairs tikai 12%, pārējo saražojām paši, tas nozīmē, ka atkarība no privātajiem samazinājusies piecas reizes," paskaidro Karpenko.
Šie visi faktori ir komponente, kas arī ietekmē siltuma tarifu pilsētā, šogad tas būs par 26% mazāks nekā gadu iepriekš.
"No 1. oktobra mums ir apstiprināts tarifs 63,12 eiro par megavatstundu. Cik man ir zināms, ka šis tarifs ir zemākais Latvijas lielāko pilsētu vidū," stāsta Karpenko.
Līvānieši priecīgi, ražotājiem bažas
Daugavpiliešiem, īpaši ar zemiem ienākumiem, tas būs līdzekļu ietaupījums, salīdzinot ar tarifiem pērn atzīst paši iedzīvotāji.
"120–130 eiro tikai par apkuri bija jāmaksā, nerēķinot pārējo, tāpēc priecē, ja būs tarifs zemāks, jo esam pensionāri. Man ap 500 eiro mēnesī sanāk, bet sievai – tikai 229," saka kāds iedzīvotājs.
Vēl labvēlīgākā situācijā šajā apkures sezonā jutīsies līvānieši, te apkures tarifs vēl zemāks nekā Daugavpilī un krietni mazāks nekā iepriekšējā sezonā.
"Bija 76,32 un no 1. oktobra – 54,24 eiro par megavatstundu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (regulators) mums izteica šādu priekšlikumu, jo koksnes, šķeldas un elektroenerģijas resursu cenas ir samazinājušās, salīdzinot ar pērno apkures sezonu (2022–2023)," stāsta "Līvānu siltums" galvenā grāmatvede Anita Černova.
Taču tik liels samazinājums, kas nāk par labu patērētājiem, dara bažīgus pašus siltuma ražotājus, neslēpj "Līvānu siltumā", kas plāno tarifu pārskatīt.
"Bažas, ka netiek ņemtas vērā tādas pozīcijas kā minimālās darba algas kāpums, tāpēc mēs gatavojam jaunu plānu ar tarifu, kā bija iepriekš – līdz 76 eiro, tas vaŗetu būt nākamajā apkures sezonā," saka Černova.
Rēzeknē – viens no augstākajiem tarifiem Latgalē
Jaunu tarifu plānu gatavojas regulatoram iesniegt arī "Rēzeknes siltumtīkli", apliecina uzņēmuma valdes loceklis Aldis Mežals. Tiesa, uz tarifa samazinājumu. Rēzeknē jau šobrīd ir viens no augstākajiem siltuma tarifiem Latgalē un valstī kopumā, bet februārī uzņēmums iesniedza regulatoram plānu par tarifa celšanu, ko vēlāk atcēla.
"Bija plānots tarifs pāri par 94 eiro, mēs šo tarifa plānu atcēlām, jo tur bija piedāvātas nepamatotas izdevumu pozīcijas. Šobrīd Rēzeknē apkures tarifs ir 88,79 un piedāvājumā, ko iesniegsim regulatoram, tas tarifs mazināsies par vienu eiro 30 centiem un būs 87,49," teic Mežals.
Regulatoram šis tarifa plāns jāskata 90 dienu laikā. Arī Rēzeknes siltuma ražotājs šīs samazinājuma korekcijas vērtē piesardzīgi. "Kāds tarifs būs, ar tādu dzīvosim, būs ekonomijas gads, bet nu izdzīvosim!" atzīst Mežals.
"Mēs esam ieguldījusi ārkārtīgi lielus līdzekļus katlumājā, to būvējot, ar pašvaldības garantiju esam ņēmuši kredītu Valsts kasē, skaidrs, ka mums tā nauda ir jāatpelna,
atzīst "Daugavpils siltumtīkli" valdes loceklis Aleksandrs Karpenko atzīst, ka zemais tarifs, kas izdevīgāks patērētājam, uzņēmumam liks pārskatīt straujākas attīstības plānus. Piemēram, kādu brīdi nevarēšot atļauties ļoti vērienīgus projektus, vispirms ir jāsāk atdot kredīti.
Ja salīdzina maksu par siltumu valstī kopumā, tad galvaspilsētā Rīgā apkures tarifs ir par 20 eiro augstāks nekā Daugavpilī – 83 eiro, savukārt Liepājā tie ir pat 92 eiro par megavatstundu.
