ĪSUMĀ:
- Nākamgad pašvaldības saņems lielāku IIN daļu – 78%.
- Pašvaldības vēlējās vairāk – 80%, par to sarunas turpināsies nākamgad.
- Valdība norāda – vairāk solīt un atļauties nevaram.
- Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas dotāciju plāno palielināt par 14 miljoniem eiro.
- Būs papildu nauda austrumu pierobežas pašvaldībām.
- Uz pašvaldībām neattiecinās darba algas ierobežojumus.
- Nodokļu reformas dēļ pašvaldībām plāno pilnībā kompensēt IIN ieņēmumu izmaiņas.
- Par 50 miljoniem eiro palielināts 2025. gada un vidējā termiņa pašvaldību aizņēmumu kopējais limits.
- Paplašināti arī aizņemšanās mērķi.
Pašvaldībām par 3% vairāk
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē ceturtdien, 3. oktobrī, izskatīja Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.–2027. gadam projektu. Ņemot vērā pašvaldību izteiktos lūgumus par finansējumu nākamajā gadā, tās ir uzklausītas un piedāvāti vairāki risinājumi, norādīja ministrijā.
Domes sēdē piedāvāta kompromisa vienošanās pašvaldību ieņēmumu sadalei, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas ir pašvaldību lielākais ieņēmumu avots, proporciju 2025. gadā 78% pašvaldībām un 22% valsts budžetam. Līdz šim tā ilgstoši bijusi 75% un 25%.
Vietvaru vadītāju ieskatā, šī proporcija būtu jākāpina līdz 80%.
Vairāki pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka proporcijas palielināšana nedos lielākus ieņēmumus. Tie iekļauti kā kompensācija par nākamgad plānoto nodokļu reformu.
"Ja valdība ir pieņēmusi lēmumu veikt nodokļu reformu, viss ir saprotami, pareizi. Tikai to vajag darīt uz valsts rēķina, nevis kārtējo reizi uz pašvaldību rēķina," pauda Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība).
"Taisnīgi būtu atbilstoši šim finansiālajam samazinājumam proporcionāli pārdalīt lielāku summu uz pašvaldībām," turpināja Gorskis.
"Ja mums šo pozīciju nepārtraukti rausta, mums vairs nav argumentu par kaut ko vispār cīnīties. Mēs esam atkarīgi. Šobrīd esam ieinteresēti, lai iedzīvotāju ienākuma nodoklis aug, lai mums veidotos darbavietas, lai mums vairāk cilvēku deklarētos utt. Ja pasaka – nu, nākamajā gadā redzēs, kas ir, mums jau pazūd motivācija.
Mēs kā bārenīši sēžam un gaidām, ko mums atmetīs,"
vērtēja Limbažu novada domes vadītājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība).
Valdība: Vairāk atļauties nevaram
Valdības pārstāvji tikmēr uzsvēra – valsts šobrīd to vienkārši nevar atļauties.
"Nākamā gada budžets tiešām solās nebūt vienkāršs. Un mēs nevaram šobrīd jums apsolīt kaut ko, par ko es zinu, ka mēs nezinām, kā izpildīsim. Bet mēs visi labi saprotam, ka vēlme jums ir sasniegt 80%," apliecināja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka valdība, piekrītot proporcijas maiņai, par šo summu uzņemas pilnu garantiju. "Nodokļu ienākumi var izpildīties, var neizpildīties. Un mēs mēģinām kalkulēt risku, kāds ir valdības pusē. Jūs redzat, kā ekonomiskā situācija mainās. Daži nodokļi pārpildās, daži nodokļi neizpildās. Un mēs šajā gadījumā ļoti piesardzīgi ejam pa to trepi uz augšu," sacīja ministrs.
Pēc ilgām diskusijām, abām pusēm mēģinot ieskaidrot savu taisnību, vienojās par kompromisu. Sarunas par 80% proporciju turpināsies nākamajā gadā, bet 2025. gada valsts budžetā pašvaldībām tiks piedāvātie 78%.
IIN prognozes pārpildi tiek piedāvāts novirzīt pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai. Šis risinājums atbilst Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasībām un jaunajam ekonomikas pārvaldības modelim. Līdz ar to pašvaldībai samazināsies uzņemtās saistības un aizdevumu procentu maksājumi, kā arī palielināsies iespēja saņemt jaunus aizņēmumus. Savukārt jaunajiem aizņēmumiem no valsts budžeta tiek piedāvāts nepiemērot apkalpošanas maksu. Tas nozīmē, ka pašvaldībām samazinātos procentu maksājumi par 0,25%.
Papildu nauda pierobežai
Tāpat tiek piedāvāts palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) dotāciju par 14 miljoniem eiro.
2025. gadā saglabās esošo PFI kārtību. Visām pašvaldībām 2025. gadā plānots izlīdzināto ieņēmumu (kopā ar finansējumu Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām) pieaugums vidēji 10,3% apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto. FM sagatavotais piedāvājums nodrošina reģionāli sabalansētu finansējuma pieaugumu visām pašvaldībām, tai skaitā
piedāvāts palielināt dotāciju vēl par pusmiljonu eiro ES ārējās robežas piecām pašvaldībām – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam.
Tādējādi dotāciju proporcionāli sadalīs katras pašvaldības ārējās robežas kilometru garumam kopā 2,5 miljonu eiro apmērā.
Neattiecinās algu pieauguma ierobežojumus
Tāpat nolemts neattiecināt 2,6% darba algas fonda pieauguma vērtēšanu uz izmaiņām, kas saistītas ar valsts noteikto un kas tieši ietekmē pašvaldību budžetus, tostarp pedagogu darba samaksa un minimālās darba algas izmaiņas. Pašvaldība ar domes lēmumu varēs noteikt ekonomiski pamatotu izņēmumu.
2025. gada valsts budžeta kontekstā arī panākta vienošanās par IIN 100% garantijām pašvaldībām, tai skaitā precizējot sadalījumu pa ceturkšņiem. Tāpat puses vienojušās par pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limitu un nosacījumiem. Protokolā iekļauta arī vienošanās par mājokļa pabalsta aprēķinā izmantoto koeficientu noteikšanu un par finansējumu tranzītu ielu uzturēšanai un būvniecībai.
Pašvaldībām ik gadu tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu un nodokļu izmaiņu kompensācijas pieaugums, tai skaitā 2025. gadam paredzēts pieaugums 235,8 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 2024. gada plānu.
Saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām atbilstoši valdībā pieņemtajiem lēmumiem pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt IIN ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai.
Vienlaicīgi valdība plāno arī turpmāk pašvaldībām garantēt IIN prognozes izpildi pilnā apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2025. gadā,
kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Palielinās aizņēmumu limitu
Par 50 miljoniem eiro ir palielināts 2025. gada un vidējā termiņa pašvaldību aizņēmumu kopējais limits, kā arī paplašināti aizņemšanās mērķi. Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana.
Savukārt kā jauns aizņēmumu mērķis protokolā ir iekļautas meliorācijas sistēmas un pilsētu lietusūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projekti.
Tiek saglabāti 2024. gada aizņemšanās mērķi un to nosacījumi, lai pašvaldības varētu turpināt īstenot izglītības iestāžu investīciju projektus ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektus, iegādāties transportu skolēnu pārvadāšanai un veikt ceļu būvniecības projektus, kā arī ar drošības stiprināšanu saistītām funkcijām.
Aizņēmumi jaunas skolas būvniecībai būs iespējami bez pašvaldības līdzfinansējuma.
Tāpat ir piedāvāts vienoties par 2025. gada aizņēmumu pamatsummas pārcelšanas nosacījumiem.
Turpmāk pašvaldībām būs paplašinātas iespējas izmantot aizņēmumu pašvaldības prioritārajiem investīciju projektiem atbilstoši katras pašvaldības attīstības plānam. Aizņēmumu varēs izmantot jau sākto projektu turpināšanai, pabeigšanai un apvienot ar ES fondu un Atveseļošanas fonda finansētiem projektiem. Šiem projektiem samazināts pašvaldības līdzfinansējumu no 15% uz 10% un katrai pašvaldībām ir pieejama kopējā aizņēmumu summa ir 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas valstspilsētai kā galvaspilsētai – 6 miljonu eiro apmērā.
Domes sēdē piedalījās Ministru prezidente Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (visi – "Jaunā Vienotība"). Protokols pēc tā parakstīšanas tiks pievienots 2025. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2025.–2027. gadam.
Valsts budžeta projekta 2025. gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027. gadam apstiprināšana Ministru kabinetā plānota šā gada 14. oktobrī. Savukārt Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.
