Jaunas darbvietas, mazāk noglabāto atkritumu
Atkritumu apsaimniekotāja "Eco Baltia vide" vadītājs Jānis Aizbalts norāda, ka uzņēmums jaunajā rūpnīcā ieguldījis teju 12 miljonus eiro un plānotā šķirošanas jauda ir 45 000 tonnu gadā. Rūpnīca jau patlaban darbojas testa režīmā, divās atsevišķās novietnēs ievesti nešķiroti sadzīves atkritumi no Pierīgas reģiona un arī šķirotie vieglā iepakojuma atkritumi gan no Pierīgas, gan Rīgas.
"Te var redzēt, ka viss iziet vispirms manuālo šķirošanu, līdz ar to tiek noņemti tādi acīmredzamākie, lielākie gabali, kas tur neiederas – bīstamie atkritumi, kāda eļļas bundža, baterijas vai vēl kaut kas, lai tālāk nebūtu ugunsdrošības risku. Tas pats arī par lielgabarītu. Tālākā sadaļa jau visa ir automatizēta, pēc tās atkal ir manuālā pārbaude, lai pārbaudītu kvalitāti," šķirošanas procesu skaidro Aizbalts.
Pašlaik plānots strādāt piecas dienas nedēļā nepilnās maiņās. "Strādājot trīs pilnās maiņās septiņas dienas nedēļā, jaudas var arī dubultot," viņš piebilst.
Rūpnīcā kopumā nodarbinās ap 50 darbinieku, bet lielāko daļu šķirošanas veic daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju procesā mainīt gan materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli, kā arī, ja plūsma ir pārāk netīra, izlasīt tikai derīgo materiālu.
Šeit sašķirotais samazinās kopējo noglabāto atkritumu apjomu par aptuveni 30 000 tonnu.
Aizbalts vēl iezīmē, kur sašķirotie atkritumi nonāks tālāk:
"Materiāli tiek sadalīti trijās plūsmās. Viena plūsma – tā kā tie ir sadzīves atkritumi, tad daļa tomēr vēl paliks un ies uz noglabāšanu, uz poligonu Getliņos. Liela daļa, kas tiks nošķirti, ir bioloģiski atkritumi, jo, lai arī brūnie konteineri stāv atsevišķi, daudz bioloģisko atkritumu diemžēl joprojām ir sadzīves atkritumos. Tie arī aizies uz poligonu Getliņos, mūsu gadījumā – uz biogāzes ražošanu. Tad ir trešā sadaļa, kas aiziet uz pārstrādi, tie ir kartoni, dažāda veida plastmasa, metāli."
Pārstrādei nodotajiem materiāliem būs "otrā dzīve", plastmasas lielākoties pārstrādās Latvijā "Eco Baltia vide" grupas uzņēmumos.
"Citus materiālus aizsūtīs eksportā, jo Latvija ir pārāk maza, lai pārstrādātu visu uz vietas. Bet vieta šādām rūpnīcām ir, jo cilvēki šķiro arvien vairāk
un to, ko viņi iemetuši dzeltenajā vai zilajā konteinerā, tāpat vajadzēs pāršķirot. Pie lieliem apjomiem vairs manuālā šķirošana neder, bet tikai šādi automatizēti [procesi]. Domāju, katrā reģionā tuvāko piecu gadu laikā tādam centram būtu jāatveras," uzskata Aizbalts.
Cilvēki šķiro arvien vairāk, atkritumu esot mazāk
Jaunās rūpnīcas izveide saistīta arī ar Eiropas Komisijas prasībām, kas noteic, ka pēc 10 gadiem atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Getliņu poligonā pērn noglabāti 200 tūkstoš tonnas atkritumu, un šis apjoms pakāpeniski nedaudz sarūk, stāsta uzņēmuma "Getliņi EKO" pārstāvis Ričards Aksels Ozoliņš.
"2018. gadā pieņemto nešķirotu sadzīves atkritumu apjoms Getliņos bija 300 000 tonnu, bet pagājušajā gadā – 245 000 tonnu. Par aptuveni 50 000 tonnām mazāk. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits Rīgas un Pierīgas teritorijā nav samazinājies, tas nozīmē, ka iedzīvotāji vairāk šķiro. Bet, kas attiecas uz mērķu sasniegšanu, šobrīd ir pozitīvs virziens. Mēs redzam, ka
Bet mēs gribētu, lai šī dinamika ir straujāka, tādēļ ir nepieciešams kāpināt pārstrādes iespējas," uzsver Ozoliņš.nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms Getliņos samazinās. Tas pats attiecas uz noglabāto atkritumu daudzumu.
Vēl ir 10 gadu, lai sasniegtu Eiropas noteiktos mērķus. "Dažādu rūpnīcu izveide palīdz, bet tam jāiet sinhroni ar to, ka mēs paši mainām paradumus ikdienā un pievēršam uzmanību šķirošanai," piebilst Ozoliņš.
Eksperts: Nākamā gada mērķus izdosies izpildīt
Uzstādītie mērķi atkritumu apsaimniekošanā vēl paredz, ka iepakojumiem līdz 2035. gadam jābūt pārstrādājamiem 65% apmērā no kopējā tirgū laistā daudzuma. Savukārt līdz nākamajam gadam dalībvalstīm jāspēj pārstrādāt un atkal izmantot 55% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma.
Vides pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga vērtē, ka nākamā gada mērķus Latvija spēs izpildīt, bet kopējais atkritumu daudzums apritē tomēr palielinās.
"Joprojām tirgū ir diezgan daudz dažādu iepakojumu, kuri nav pārstrādājami vai arī nav ekonomiskās intereses pārstrādāt šos materiālus, kas nozīmē, ka mums augstākus mērķus sasniegt būs arvien grūtāk un grūtāk,"
pauda Brizga.
Viņaprāt, liela nozīme ir pašvaldību iesaistei. "Kādā veidā tiek organizēti atkritumu apsaimniekošanas iepirkumi, cik lielas prasības šo atkritumu apsaimniekotājiem tiek uzliktas uz šķirotu materiālu vākšanu. Taču, protams, ir arī nacionāla līmeņa jautājumi, piemēram, par to, kā dabas resursu nodoklis tiek veidots, kas stimulē ražotāju paradumus, kādus materiālus viņi izmanto, arī dažādas ražotāju atbildības sistēmu aktivitātes," saka Brizga.
Atkritumu šķirošanas rūpnīcu Salaspils novadā uzņēmums "Eco Baltia vide" atklās 9. oktobrī.
