Pirms gada Saeimā tapa regulējums, lai no banku peļņas kompensētu procentu maksājumu kāpumu hipotekāro kredītu ņēmējiem. Šis atbalsta pasākums attiecas uz apmēram 100 tūkstošiem kredītņēmēju, kuri aizdevumu saņēmuši līdz 2023. gada oktobra beigām. Paredzams, ka šajā gadā šādā veidā būs izmaksāti virs 70 miljoniem eiro.
Ierosina turpināt vēl pusgadu
Bankas pretojās šai iecerei un "SEB banka" šovasar pret to vērsās Satversmes tiesā. Taču Saeimas deputāts Artūrs Butāns no opozīcijā esošās Nacionālās apvienības uzskata, ka "Euribor" procentu likmes rūk lēnāk, nekā cerēts, tāpēc šis atbalsta veids būtu turpināms vēl pusgadu.
"Janvārī iedzīvotāji saņems pēdējo atbalsta maksājumu par šā gada pēdējo ceturksni. Līdz ar to domāju, ka daudz mājsaimniecību, kas saņem atbalstu, februārī būs ļoti pārsteigtas par to, ka ikmēneša maksājums palielinājies, jo atbalsts vairs netiek piešķirts.
Svarīgi pateikt, ka tas ir nevis valsts dāvinājums, bet finansējums, ko pārdalām no banku rekordlielās peļņas un novirzām kredītu pieauguma segšanai. Tas bija samērīgs rīks, ko būtu pareizi vēl pusgadu turpināt," uzskata Butāns.
Valdošā koalīcija noskaņota skeptiski
Deputāta priekšlikumu izmaiņām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vētīs Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Latvijas Radio neizdevās iegūt komisijas vadītājas, "Progresīvo" pārstāves Skaidrītes Ābramas viedokli par šo priekšlikumu, taču "Progresīvie", līdzīgi kā koalīcijas partneri, šim atbalsta pasākumam turpinājumu nākamajā gadā neredz.
"Pirmkārt, vai turpinās kristies "Euribor" likmes, kas, par laimi, jau notiek. Otrkārt, jāskatās tiesiskie aspekti. Viena no bankām, kas bija kategoriski pret šo pasākumu, ir vērsusies Satversmes tiesā. Mums jāskatās, vai, pagarinot šo normu, nepasliktinām mūsu pozīcijas Satversmes tiesā," spriež "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Bankām jau būs jāmaksā solidaritātes nodevu
Jurēvica teikto papildina arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Ekonomiskā situācija, salīdzinot ar kredītņēmēju atbalsta ieviešanas laiku pērn, stabilizējas. Turklāt bankām dažus gadus paredzēts ieviest solidaritātes nodevu, par ko Saeimai gan vēl jāpieņem gala lēmums.
"Otrs elements vai blakus efekts ir tango ar bankām. Uz nākamo gadu ir paredzēts solidaritātes likumprojekts, virspeļņu novirzot aizsardzības tēriņu segšanai. Līdz ar to ir skaidrs, ka formāts ar atbalstu kredītņēmējiem neturpinās, bet darbs ar bankām un veidi, kā palielināt kreditēšanu un mazināt esošo kredītu izmaksas, turpināsies.
Mums pārskatāmā nākotnē gaidāmas vēl iniciatīvas, kas mazliet banku sektoru noliks pie vietas."
Tādējādi var prognozēt, ka nākamā gada sākumā atbalsta maksājums hipotekāro kredītu ņēmējiem par šā gada pēdējo ceturksni būs beidzamais.
KONTEKSTS:
Pērnā gada 6. decembrī pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu ar mērķi kompensēt kredītu procentus hipotekāro kredītu ņēmējiem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Tas lemts, lai aizsargātu sabiedrības labklājību, ņemot vērā "Euribor" likmes kāpuma un inflācijas rezultātā pieaugušo kredīta maksājumu un patēriņa cenu radīto būtisko izmaksu slogu mājsaimniecībām.
Procentu maksājumu kompensācija attiecas uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz pērnā gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Vienlaikus Saeimā apstiprināti likuma grozījumi, kas pāreju no viena hipotekārā kredīta devēja pie cita padarījuši lētāku un vienkāršāku.
Hipotekārie kredīti Latvijā izsniegti aptuveni 124 tūkstošiem aizņēmēju – ap 14% no kopējā iedzīvotāju skaita, apkopojusi Finanšu nozares asociācija. Ap 72% kredītņēmēju aizdevuma maksājums mēnesī nav audzis vairāk par 100 eiro. Pēc banku datiem, tikai 0,5% klientu nespēj tikt galā ar savām kredītsaistībām.
