Metalurģijas beigas un 24 jaunas rūpnīcas – Liepājā ražošana piedzīvo būtiskas pārmaiņas

ĪSUMĀ:

• Industriālās teritorijas Liepājā sāka attīstīties pēc PSRS sabrukuma. 
• Liepājā SEZ un pašvaldība ražotnes nebūvē pati, bet sakārto apkārtējo infrastruktūru. To arī piedāvā investoriem.
• Liepājā ražo ļoti plašu sortimentu – sākot no slavenās Ļvivas kafijas līdz detaļām "Bentley" automašīnām.
• Industriālos parkus veido degradētās teritorijās.
• Viena no jaunākajām Liepājā ir metāla pārklājumu ražotne, kas sākās kā hobijs, bet nu jau ir modernākā Eiropā.
• Ekonomikas ministrijā norāda: Liepāja ir veiksmes stāsts Latvijas mērogā.
• Šobrīd ir labākais brīdis uzņēmumu attīstībai, jo ir pieejami dažādi finansējuma un atbalsta instrumenti. 

Pagrieziena punkts – 1997. gads

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis  ("Liepājas partija") atklāj, ka pagājušā gadā ekspluatācija nodotas trīs rūpnīcas, viena no tām ir Vecās ostmalas biznesa parkā, otra – zivju pārstādes rūpnīca "Syfud" un trešā – metāla pārklājuma ražotne SIA "ICS Property". 

"Protams, ka mēs to turpināsim. Te ir bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" lielā teritorija, gada sākumā parakstījām pirmo līgumu par investīcijām infrastruktūrā, sāksim ielu izbūvi un elektroapgādi, lai uzņēmumi var pieslēgties. Strādājam pie investoru piesaistes jau bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā," stāsta Hmieļevskis.

Liepājas industriālo teritoriju attīstībā sākuma punkts ir deviņdesmitie gadi. "Tas brīdis, kad PSRS sabruka. Liepājas ražošanas uzņēmumiem, kuri savu ražošanu bija orientējuši uz noieta tirgu bijušajā Padomju Savienībā, klientūras vairs nebija. Uz Rietumu tirgiem pārorientēties nemācēja, nebija tehnoloģijas Rietumu prasībām. Nebija valodas zināšanu, telpas palika tukšas, un bija liels bezdarbs," turpina Hmieļevskis.

Pagrieziena punkts bija 1997. gadā, kad tika pieņemts likums par Liepājas SEZ. Otrs pagrieziena punkts – Liepājas SEZ un pilsētas vadības tirdzniecības vizīte Dānijā, kur izdevās pārliecināt par sadarbību  vienu dāņu metāla ražotāju.

"Sākumā "Laumas" telpās, tad iegāja bijušā gaļas kombināta teritorijā. Saprata, ka ir par lielu, tad sāka aicināt citus skandināvu uzņēmumus. Faktiski šis gaļas kombināts ir industriālais parks, kā tāds inkubators, kur attīstījušies Liepājas uzņēmumi, kas var lepoties ar simtiem darbinieku," norāda Hmieļevskis.

Metalurģijas ēras beigas. Kas pēc tam?

Tad neviens nevarēja iedomāties, ka reiz beigsies metalurģijas ēra un sāksies pavisam cita, kas paredz ļoti daudzveidīgu ražošanu Liepājā. Industriālu teritoriju SEZ attīsta Karostā un tagad arī "Metalurga" teritorijā, taču SEZ pārvalde un pašvaldība nebūvē ēkas pati, kā tas ir citās pašvaldībās, bet sakārto infrastruktūru, ielas un komunikācijas, tālāk jau tās piedāvājot privātiem investoriem.  

SEZ pārvaldnieks stāsta par to, ko šobrīd Liepājā ražo: "Slavenā Ļvivas kafija tiek ražota Liepājā, par ko bija pārsteigti paši ukraiņi. Ražo stāvgaldu izbīdāmās kājas, iespējams, arī jūsu galda kājas ražotas Liepājā. Ražo mitrās salvetes, tējkannām slēdžus. Ražojam daudz ko no metāla, piemēram, "Bentley" mašīnām tādas mazas atsperītes, kas izbīda skaļruņus. Teleskospiskie konveijeri –

ja jums ir kādreiz atnākusi paciņa no interneta veikala "Amazon" vai "Ebay", tad 99% tā paciņa noteikti ir slīdējusi pa Liepājā ražotu konveijera lenti.

Vēl arī elpošanas aprīkojums ūdenslīdējiem un ugunsdzēsējiem. Taps medicīniskie matrači, sadales skapji, elektronika, diski lauksaimniecības tehnikai utt."

No degradētas teritorijas līdz mūsdienīgam industriālajam parkam

Vecās ostmalas biznesa parks (VOBP) atrodas līdzās pilsētas centram. Arī tā reiz bija degradēta teritorija, kur atradās kokapstrādes rūpnīca, bet pēdējo gadu laikā ieguvusi otru elpu un kļuvusi par mūsdienīgu industriālu parku, kur strādā 25 nomnieki, no tiem aptuveni 70% ir ražošanas uzņēmumu. Daļu izmanto kā noliktavas un biroja vajadzībām.

To visu izdevies panākt, piesaistot gan Eiropas Savienības (ES) finansējumu, gan ieguldot pašiem. VOBP līdz šim ieguldīti aptuveni 7 miljoni eiro.

"Esam sakārtojuši teritoriju, infrastruktūru un komunikācijas. Esam gan renovējuši ēkas, atstājot tikai nesošo karkasu, gan uzcēluši jaunas.

Mūsu princips ir tāds – nestartējam ar būvniecību, kamēr nav nomnieka," stāsta VOBP Biznesa attīstības vadītāja Inese Kurvina.

Lielākā daļa nomnieku ir pašmāju uzņēmumi, bet ir arī vairāki starptautiski uzņēmēji, kas strādā ražošanas segmentā. Šobrīd pašiem pieder trīs industriālie parki – divi Liepājā, viens Grobiņā. Kopējā platība sasniedz 15 hektāru, kopumā – jau 150 nomnieku.

Jaunākais attīstības projekts ir "Northside Business Park" bijušajā Liepājas mašīnbūves rūpnīcas teritorijā, kur līgumi noslēgti jau ar 120 nomniekiem. Tā ir ievērojami lielāka teritorija nekā Vecās ostmalas biznesa parkā.

"Arī "Northside Business Park" sakārtosim ceļu tīklu, infrastruktūru un komunikācijas. Liels darbs ir vēl priekšā, bet mēs esam apņēmības pilni. Redzam šo teritoriju kā multifukcionālu, pat viena kvartāla izmēra gabalā," teic Kurvina.

Viens no jaunākajiem uzņēmumiem Vecās ostmalas biznesa parkā ir "Lat Kartons", kas darbību te uzsāka 2023. gada oktobrī. Uzņēmums ražo kartona čaulas.

"Meklējām jaunas telpas, kas būtu piemērotākas mūsu ražotnei. Iepriekšējās telpās nevarējām uzturēt nepieciešamo mitruma līmeni, temperatūras kontroli. Tas ir ļoti svarīgi kartona čaulām. Savu produkciju sūtām uz dažādiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, arī Dānijā. Čaulas vai caurules var būt dažāda izmēra, diametra, pat 300 mm, milzīgas, kur lej iekšā betonu," stāsta uzņēmuma valdes locekle Inga Kuzmina.

Sākās kā hobijs, tagad – jaudīgākā ražotne Eiropā

Savukārt gadu mijā ekspluatācijā tika nodota viena no jaunākajām ražotnēm Liepājā – 3200 kvadrātmetru plašā SIA "ICS Property" (SIA "ICS STEEL"). Tā atrodas salīdzinoši netālu no bijušā "Liepājas metalurga", un tās būvniecībā ieguldīti 2,5 miljoni eiro. Ideja radusies jau 2017. gadā, dažu gadu laikā arī īstenota.

Viss sācies no hobija un sadarbības partnera aizraušanās ar senajiem spēkratiem. "Viss sākās mazā darbnīcā kā hobijs. Iepazināmies Ulda [Klapera] hobija dēļ – senie spēkrati, sākot no velosipēdiem, beidzot ar senajām automašīnām. Kopīgi domājot un plānojot, tik tālu tas viss ir noticis," stāsta uzņēmuma ražošanas vadītājs Ingus Sudmalis.

Uldis Klaperis ir uzņēmumu SIA "ICS Property" un SIA "ICS STEEL" valdes loceklis. Viņš atklāj, kāpēc radusies nepieciešamība pašiem veidot rūpnīcu, kur varētu kvalitatīvi pārklāt dažādas metāla detaļas un konstrukcijas: 

"Sajutām, ka Latvijā šī lieta ir ļoti pieprasīta. Izrādījās, ka arī cinkošana ir ļoti vāja. Ir dažas ražotnes no padomju laikiem saglabājušās. Tāda mūsdienīga pakalpojuma Latvijā nav. Lēnām attīstot šo rūpnīcu, esam izveidojuši vienu no jaudīgajām Baltijā."

Tagad abi ir sadarbības partneri un hobiju pārvērtuši liela un mūsdienīga mēroga uzņēmumā.

Sudmalis norāda, ka uzņēmumam ir Eiropā lielākā elektropulēšanas līnija nerūsējošam tēraudam, otra tāda ir tikai otrpus okeānam Amerikā. "Tādus izmērus uztaisīt nekur citur Eiropā nevar. Mēs esam vienīgie un esam inovatīvi izdomājuši šo tehnoloģiju. Līdz šim to nebija iespējams izdarīt," viņš piebilst.

Sadarbībā ar Zviedrijas speciālistiem izstrādājuši plānu vairāku mēnešu garumā, kādām būtu jāizskatās iekārtām. "Šī līnija atļaus apstrādāt līdz pat 10 metru garas detaļas. Tas vienmēr ir bijis izaicinājums, kā vienmērīgi nopulēt tērauda detaļu, kas ir gara un sarežģīta," atzīst Sudmalis. "Liels darbs programmēšanā vajadzīgs, jo līniju vadīs daļēji mākslīgais intelekts, cilvēku faktiski vispār te nebūs klāt, visu darīs datori," viņš turpina.

Iecerei bijuši arī vairāki šķēršļi – gan pandēmija, gan Krievijas sāktais pilna apjoma karš Ukrainā, kas sadārdzināja būvniecības izmaksas. Tāpēc tagad ir gandarījums par padarīto. "Ielecām pēdējā vagonā," piebilst Klaperis.

Ražotne uzbūvēta ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, kā arī Liepājas SEZ atbalstu. "Ar labiem Liepājas būvniekiem SIA "UPTK". Ja tādas komandas nebūtu, šis projekts taptu ilgāk vai nebūtu tapis vispār," atzīst Klaperis.

Turklāt Liepājas izvēle ražošanas uzsākšanai nav nejauša.

"Šeit ir daudz metāla apstrādes uzņēmumu, kas jau ir esošie un būs mūsu potenciālie klienti. Mēs esam eksportējošs pakalpojumu sniedzējs, jo praktiski visas lietas, ko saražo Liepājas uzņēmumi, varam noklāt ar cinku vai citu materiālu, un viņi tālāk eksportē," turpina uzņēmuma pārstāvis.

Pie sasniegtā uzņēmums neapstāsies, jo drīz kļūšot par šauru. "Nākamajā kārtā ir ieplānota skrotēšana un krāsošana, pēc tam arī karstā cinkošana," teic Klaperis.

Tikko uzceltajā ražotnē būs viss, kas saistīts ar galvaniku – niķelis, hroms, cinks, anodēšana, oksidēšana utt. Uzņēmuma klienti būs gan vietējie Liepājas ražotāji, kuru produkcijai nepieciešami pārklājumi, gan klienti no Rīgas, no Lietuvas.

Labākais brīdis attīstībai

Liepājai ir izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta ar ostas pieejamību un loģistikas iespējām. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis uzsver, ka Liepājas SEZ pārvalde un pašvaldība radījusi labvēlīgus apstākļus: 

"Liepāju gribētu minēt kā vienu no veiksmes stāstiem visas valsts mērogā. Tiešām tāds mērķtiecīgs darbs, attīstot teritorijas, darbs ar ārvalstu investoriem un vietējiem uzņēmējiem ir ļāvis būtiski kāpināt saimniecisko darbību."

Liepājā SEZ teritorijā pēdējo septiņu gadu laikā ir uzbūvētas 24 jaunas rūpnīcas ar kopējo platību vairāk nekā 125 tūkstoši kvadrātmetru. Un tas vēl nav viss – vēl tiek būvētas divas jaunas ražotnes. "Tas tiešām ir vērā ņemams rādītājs. Ir darīts sistemātisks darbs," norāda Valantis.

Tagad dienaskārtībā ir bijušā "Liepājas metalurga" teritorija, kur plānots veidot vēl vienu pilsētas industriālo parku ar zaļu ievirzi, ko atvērs sabiedrībai, – ar ielām un citu nepieciešamo infrastruktūru.

Valsts sekretārs norāda, ka bijušajā "Metalurga" teritorijā jāpielāgo infrastruktūra, lai piesaistītu jaunus un modernus uzņēmumus, "kas balstīti uz aprites ekonomikas principiem, ilgtspējību, ar labu atalgojumu darbiniekiem. Tas ir tas veids, kā SEZ strādā un mudina investorus ieguldīt".  

Vienlaikus Valantis aicina uzņēmējus šobrīd turpināt aktīvi izmantot esošās atbalsta iespējas: 

"Protams, ne visi faktori pasaulē un ekonomikā ir labvēlīgi, savukārt no finansējuma un atbalsta pieejamības viedokļa šis ir īstais brīdis, kad domāt par attīstību, – piesaistīt finansējumu jaunām iekārtām, digitalizēt ražošanas procesus, ieguldīt jaunu produktu izstrādē.

Tāpat ir pieejams finansējums darbinieku apmācībai. "Ir tāds uzņēmības brīdis, kad domāt, kā paplašināt vai modernizēt ražotnes. Šobrīd šis publiskais finansējums ir pieejams komersantiem ar pēc iespējas mazākām izmaksām," norāda Valantis.