Kā zināms, valdība 2022. gada vasarā pieņēma lēmumu atļaut cirst jaunākus kokus, bet pret to iebilda vides organizācijas, vēršoties Satversmes tiesā. Vides organizāciju ieskatā, valdībai pieņemot Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus, nav izvērtēti vides riski un ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
Satversmes tiesa lietā par koku ciršanas caurmēra samazināšanu vērtē, vai ir pārkāpts tieši Satversmes 115. pants, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Krauze uzsvēra, ka kokrūpniecībai un mežsaimniecībai šis lēmums atļaut cirst jaunākus kokus bijis pozitīvs: "Es uzskatu, ka vajadzēja diametru samazināt. Jebkurš mežsaimnieks kokus stāda, lai tos arī nocirstu. (..) Atšķirībā no lauksaimniekiem, kuri pavasarī iesēj un rudenī nokuļ, te paiet 80 gadi. Jebkurā gadījumā mērķis ir beigās kokus nocirst, iegūt kokmateriālu."
Krauze vērtēja, ka, viņaprāt, Latvijas likumdošana šajā jautājumā ir diezgan stingra, jo "daudzās valstīs īpašnieki var izvēlēties, kad šos kokus cērt". Viņš pauda, ka atbalstītu vēl jaunāku koku ciršanu.
Vienlaikus Krauze uzskata, ka pirmdien, 8. aprīlī, gaidāmais Satversmes tiesas spriedums būs unikāls, tomēr viņš kā agronoms gan neizprot, kāda saistība koka diametram ir ar tīru vidi. "Manuprāt, par rūpnīcu, no kuras nāk melni izmeši un piesārņo gaisu, būtu atbilstošāka tiesas prāva."
Krauze skaidroja, ka mežs ir mainīgs: "Ja nozāģējam mežu, tur ir izcirtums. Ar laiku tur sāk augt avenes. Ja zied avenes, tur ir arī bites. Bites ievāc aveņu medu. Paiet laiks, tur sāk augt koki, parādās kaut kas cits, varbūt lazdas, kāds var riekstus ievākt. Parādās arī sēnes. Latvijas dabīgais stāvoklis ir mežs. Nocērtot mežu, tas ataugs. Man liekas, ka iejaukties privātā īpašumā ļoti daudz nevajag."
Savukārt valsts meži kalpo Latvijas tautai, uzsvēra Krauze.
Runājot par biotopu saglabāšanu un kompensācijām mežsaimniekiem, kuru meža zemes nodod dabas aizsardzībai, ministrs pauda, ka nav pareizi meža nozarei likt maksāt par to, kas vajadzīgs visai sabiedrībai: "Situācija nav godīga, mēs apgrūtinām privātos īpašumus, praktiski nesamaksājot neko vai niecīgu summu, kas ir līdz 190 eiro, kas ir 1% no zemes vērtības. (..) Ja sabiedrībai vajadzīgi biotopi, par to arī jāmaksā visai sabiedrībai." Viņš kompensāciju mehānismu vērtēja kā "diezgan komunistisku" un atzina, ka kompensācijas ir jāpalielina.
