ĪSUMĀ:
- Latvijas spēks uzņēmējdarbībā – nišas produkti un pakalpojumi.
- Potenciālie izaicinājumi uzņēmējdarbības sākšanai – paražas un birokrātija.
- Iespējami ieguvumi arī politiskā līmenī un atbalsta Ukrainai stiprināšanā.
- Līdzīgas pagātnes rēgi – iespējams labu attiecību sākums.
Ideja šādu pētījumu veikt bija Latvijas Ārlietu ministrijai, un Ģeopolitikas institūta pētnieki šim darbam pievērsušies ar lielu azartu. Kopš 2024. gada februāra sākuma tapis 30 lappuses garš pārskats, un tajā secināts, ka sadarbība ar Āfrikas valstīm palīdzētu stiprināt ne vien Latvijas pozīcijas starptautiskajā politikā, bet arī ekonomiku.
Pagaidām iespiesta vien šī darba angliskā versija, taču drīzumā gaidāma publikācija arī latviešu valodā.
Latvijas spēks uzņēmējdarbībā – nišas produkti un pakalpojumi
Neliela daļa Latvijas uzņēmēju jau šobrīd cenšas attīstīt savu biznesu Āfrikā. Un, kā secinājuši pētnieki – ja ir vēlme uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību šajā kontinentā, tas jādara pēc iespējas drīzāk.
"Pat tuvāko piecu gadu laikā, jo tirgus ir milzīgs, investori, arī āfrikāņi, strādā, lai valstis attīstās. Līdz ar to Latvijai būtu jāpacenšas un jāiegūst arī kāds labums no šīs sadarbības," stāstīja pētnieks. "Konkurence kļūst tikai lielāka. Arī Ķīna šobrīd lielos apmēros ienāk Āfrikā."
Sacensties ar lielvarām un to piedāvātajiiem attīstības sadarbības vai infrastruktūras projektu piedāvājumiem Latvija diez vai spēs.
Taču vietu strauji augošajā tirgū varētu izcīnīt dažādi nišas produkti un pakalpojumi, piemēram, mežsaimniecības, izglītības un tehnoloģiju jomā, uzskata pētnieki.
"Āfrika ir milzīgs noieta tirgus. Tur ir daudz brīvu nišu – sevišķi augsto tehnoloģiju ziņā. Tur var attīstīties," atzīmēja pētnieks.
Latvija var stiprināt arī sadarbību izglītības jomā, secināts pētījumā. Un jau šobrīd atsevišķās kontinenta valstīs pāris latviešu nevalstisko organizāciju strādā ar sieviešu tiesību un izglītības jautājumiem – piemēram, "#esiLV" un "Riga TechGirls".
"Āfrikā ir arī lielas problēmas ar tīra ūdens ieguvi. Un šādos samērā nelielos segmentos Latvija varētu iekarot savu vietu un atpazīstamību. (..)
Kas vēl interesanti, mums pašiem bija pārsteigums – vairākas reizes pat pārbaudījām –, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2023. gadā Nigērija bija 20. lielākais eksporta tirgus Latvijai. Pārsvarā tas bija labības eksports. Bet interesanti – tā bija otra lielākā eksporta valsts ārpus Eiropas aiz ASV, apsteidzot Indiju un citas, par kurām mēs biežāk runājam" atzīmēja Ģērmanis.
Potenciālie izaicinājumi uzņēmējdarbības sākšanai – paražas un birokrātija
"Tie, kam ir uzņēmējdarbības pieredze, arī stāstīja, ka [Āfrikas valstīs] var būt gan liela birokrātija, gan arī tā var nebūt. Un ļoti vēlams ir kāds uzticams vietējais cilvēks, kurš uzņēmēju ieved tirgū, jo atsevišķās valstīs ir savas tradīcijas. Kāds informants stāstīja, ka Kenijā daļa nozaru, piemēram, ir vienas konkrētas cilts pārvaldībā. Līdz ar to ārvalstu investoram tur ienākt nemaz nav tik viegli," stāstīja pētnieks.
Turklāt jāņem vērā arī tas, ka Latvijai bezvīzu režīms ir tikai ar četrām Āfrikas valstīm – Maroku, Senegālu, Tunisiju un Botsvānu.
Āfrikā līdz šim atvērta tikai viena Latvijas vēstniecība, un tā atrodas Ēģiptes galvaspilsētā Kairā.
Iespējami ieguvumi arī politiskā līmenī un atbalsta Ukrainai stiprināšanā
Viens no Latvijas stratēģiskajiem mērķiem, stiprinot attiecības ar Āfrikas valstīm, būtu palielināt starptautisko politisko ietekmi un atbalstu Ukrainai, norādīja pētnieki. Tā piemēram, Latvija ir apņēmusies pievienoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomei 2026. un 2027. gadā.
"Un 54 Āfrikas valstis – tas ir milzīgs skaits balsu [atbalstam]," norādīja Ģērmanis.
Taču daļā Āfrikas valstu gadu desmitiem bijusi jūtama Krievijas klātbūtne. Arī mūsdienās lielākoties Sāhelas valstīs īpašu nospiedumu atstājis Krievijas algotņu grupējums "Vagner", kā arī Kremļa izplatītā propaganda.
"Ar āfrikāņiem ir tā – un to man arī daudzi informanti ir teikuši – viņi ļoti jūtīgi uztver domu, ka kāds viņus varētu mēģināt ietekmēt, bīdīt, pat pārvaldīt," skaidroja pētnieks.
"Šis jautājums par to, vai viņi [daļa Āfrikas valstu] iet Krievijas vai kāda cita saitē – par to daudzi šobrīd ir apvainoti. Āfrikā arvien lielāka kļūst pašapziņa – viņiem ir savas intereses, viņi ir paši sava likteņa lēmēji. Āfrikas valstis ir dažādas, un ne visās Krievija ir spējusi vai pat mēģinājusi ko darīt."
Vienlaikus daļā Āfrikas valstu attieksme pret Krieviju ir samērā labvēlīga.
"Bet tas nenozīmē, ka šie cilvēki uzreiz būtu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā atbalstītāji. Taču es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka āfrikāņi ļoti sāpīgi uztver savu koloniālo pagātni. Tāpēc visas runas par to, ka kāds no citas valsts viņiem ko teiks un pavēlēs, tiek uztvertas ļoti asi," sacīja Ģērmanis.
Tāpat attiecības starp Latviju un Āfrikas valstīm būtu svarīgi veidot un stiprināt, lai cīnītos ar kopīgajām problēmām, no kurām pēdējās desmitgadēs viena no redzamākajām un sāpīgākajām ir migrācija.
"Pāri Vidusjūrai no Āfrikas uz Eiropu notiek migrācija. Un arī Latvijas interesēs būtu "turēt roku uz pulsa" un zināt, kas šajā jomā notiek – lai nav tā, ka mēs tikai pastarpināti, caur citām valstīm ko zinām," teica pētnieks.
Līdzīgas pagātnes rēgi – iespējams labu attiecību sākums
"Par spīti fundamentālām, milzīgām kultūras, redzējuma un patreizējām politiskajām atšķirībām starp Latviju un jebkuru Āfrikas valsti, okupācija un kolonizācija jeb vienā vārdā pieredze, ka mums kāds ir "uzlicis roku un tur", ir kas tāds, kas mūs – abas puses – varētu tuvināt," uzskata Ģērmanis.
Taču atšķirībā no vairākām pasaules lielvarām Latvijas priekšrocība varētu būt ne vien ar vairākām Āfrikas valstīm kopīgā pieredze būt pakļautiem, bet arī tas, ka tālajā kontinentā nevalda vēsturisks aizvainojums pret mūsu valsti par kolonizāciju un tās sekām.
"Latvijas un Āfrikas attiecības ir savstarpēji labvēlīgas, jo neko sliktu viena otrai tās nav nodarījušas. Bet arī neko labu vēl neesam paveikuši. Atšķirībā no francūžiem, britiem vai portugāļiem, kuriem ir bijušas kolonijas Āfrikā, mēs viens otram neesam pazīstami," sacīja pētnieks. "Taču [Āfrikai pret Latviju] nav šī smaguma, vēsturiskā aizvainojuma. Un tas savukārt teorētiski paver labvēlīgas iespējas nākotnē ciešāk un vairāk sadarboties."
