Plānots slēgt 12 pasta nodaļas
Apzinoties pasta pakalpojumu pieejamības lomu Latvijas reģionu attīstībā, kā arī rūpējoties par mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām, Latvijas Pasts ir pārskatījis un mainījis stratēģiskos uzstādījumus pasta nodaļu tīkla tālākajā attīstībā. Uzņēmums turpinās nodrošināt maksimāli plaša pasta nodaļu tīkla darbību reģionos, un kopējais pasta nodaļu skaits tiks samazināts tikai par 12 pasta nodaļām, kas atrodas Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Valmierā, kur pasta nodaļu ir vairāk, nekā nosaka universālā pasta pakalpojuma prasības.
Vairākās Latvijas pilsētās pasta nodaļas plānots pārcelt uz telpām lielveikalos, pagarinot pasta nodaļu darba laiku un veicinot pakalpojumu pieejamību vēl plašākam klientu lokam, tai skaitā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Šo 12 pasta nodaļu slēgšana notiks pakāpeniski līdz šī gada beigām, plaši informējot iedzīvotājus par iespējām saņemt visus pasta un finanšu pakalpojumus, kā arī par tuvāko pasta nodaļu. Slēgto pasta nodaļu funkcijas pārņems citas konkrētajā pilsētā strādājošās pasta nodaļas, bet ērtākai sūtījumu saņemšanai un sūtīšanai Latvijas Pasts paplašina pakomātu tīklu.
Uzņēmumā norādīja, ka pārmaiņas kopumā skars 35 darbiniekus, un ar ikvienu notiks klātienes tikšanās, kuru laikā tiks piedāvātas darba iespējas citās uzņēmuma struktūrvienībās.
"Daļa Latvijas iedzīvotāju dažādu apsvērumu – tehnoloģiju ierobežotās pieejamības, nepietiekamās digitālās pratības – un citu dēļ tos nelieto un dod priekšroku tradicionāliem pakalpojumu saņemšanas veidiem. Pēc sarunām ar Satiksmes ministriju ir lemts saglabāt maksimāli plašu pasta nodaļu tīklu visā Latvijā, vadoties pēc principa, ka mēraukla ir nevis digitāli lietpratīgs, adaptēties spējīgs cilvēks, bet gan seniors pierobežā un reģionos, kuram pasta klātbūtne nozīmē arī valsts klātbūtni," skaidroja Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare.
No nākamā gada plāno dārgākus pakalpojumus
Vienlaikus virkne faktoru – klientu paradumu maiņa, tradicionālo pasta sūtījumu apjoma samazinājums, transporta un loģistikas izmaksu kāpums, energoresursu cenu palielināšanās un darbinieku atalgojuma pieaugums – liek uzņēmumam pārskatīt universālā pasta pakalpojumu tarifus. Lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību visā Latvijas teritorijā, Latvijas Pasts ir izstrādājis jaunu pasta pakalpojumu tarifu projektu, kas tiek iesniegts izvērtēšanai SPRK.
Plānots, ka pēc tarifu apstiprināšanas populārākā pasta pakalpojumu grozā ietilpstošā produkta – vienkārša iekšzemes vēstule līdz 20 gramiem – nosūtīšanas cena no 1,65 eiro mainīsies uz 2,25 eiro. Ņemot vērā valsts kompensēšanas mehānismu preses izdevumu piegādei, plānots, ka vienas preses vienības piegādes izmaksas preses izdevējiem mainīsies vidēji no 0,15 eiro uz 0,18 eiro, kas gada griezumā iknedēļas izdevumam veido 1,50 eiro izmaksu pieaugumu.
Plānotais tarifu spēkā stāšanās datums ir 2025. gada 1. janvāris. Tarifu izmaiņas gan vēl jāapstiprina SPRK.
Latvijas Pasts norādīja, ka visā pasaulē pasta nozare sastopas ar universālā pasta pakalpojuma un citu tradicionālo pasta pakalpojumu, kas ietver vēstuļu un preses izdevumu piegādi, samazinājumu. Saskaņā ar SPRK datiem Latvijā vēstuļu sūtījumu skaits 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājās par 6,3%, bet preses abonēšana – par 15,9%.
Universālais pasta pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas pieejams visiem lietotājiem Latvijā par vienotu tarifu neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu, kā arī abonētās preses piegādi. Pakalpojuma tarifus pasta nozarē apstiprina SPRK.
KONTEKSTS:
Iepriekš "Latvijas pasts" bija lēmis slēgt vai reorganizēt 105 no 176 pasta nodaļām visā valstī. Tas publiskajā telpā raisīja sašutumu. Vietnē "manabalss.lv" tika sākta parakstu vākšana, lai lēmumu apturētu.
Satiksmes ministrija uzdeva "Latvijas pasta" padomei atkārtoti izvērtēt ieceri, un uzņēmums lēma apstādināt plānu par nodaļu slēgšanu. 7. februārī padome atkāpās no amata.
Vienlaikus "Latvijas pasta" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare atklāja, ka, samazinoties vēstuļu un abonētās preses daudzumam, valsts uzņēmums "Latvijas pasts" nonācis finansiāli smagā situācijā. Nepārveidojot nodaļas un saglabājot esošo tīklu, uzņēmumam nāktos strādāt ar zaudējumiem, kā rezultātā būtu jāprasa papildu finansējums no valsts.
Pēc skaļajiem protestiem par iecerēto "Latvijas pasta" nodaļu slēgšanu uzņēmums aprīlī nāca klajā ar jaunu plānu – visā valstī atstāt 116 pasta nodaļas, nodrošinot pakalpojumu visos reģionos un pilsētās. Uzņēmums arī plāno šogad esošo 252 pakomātu skaitu papildināt ar vēl vairāk nekā 200 pakomātiem.
