Argumenti ir dažādi – nestabilā budžeta situācijā nav pareizi diskutēt par sociālo garantiju mazināšanu, savukārt statistika par slimības lapu nepamatotu izņemšanu uzskatāma par maznozīmīgu un nav pietiekams arguments darbnespējas lapu kompensāciju mazināšanai.
ĪSUMĀ:
- Darbadevēji vēlas mazināt izdevumus par slimības lapām, grib lielāku valsts iesaisti.
- FM iepriekš pauda, ka budžets nesola valsts iespējas uzņemties vairāk.
- Saeimas atbildīgajā komisijā nav atbalsta slimības pabalsta mazināšanai.
- Komisijas vadītājs: Par to jārunā normāla budžeta un nodokļu apstākļos, nevis tagad.
- Deputāte: Nepamatota slimības lapu ņemšana nav arguments – dažus gadījumus nevar attiecināt uz visu sabiedrību.
- Deputāte: Pabalstu mazināšana liks iet uz darbu pusslimiem vai slimiem.
- Ekonomikas ministrs: Par slimības pabalstiem diskusijas turpināsies kopējās nodokļu politikas ietvaros.
- VM brīdina: kompensāciju samazināšana veicinātu neiešanu pie ārsta un lielākas problēmas.
Darba devēji vēlas lielāku valsts iesaisti, FM nesola iespējas uzņemties vairāk
Valdības, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji diskusijas par darbnespējas lapu izdošanas un kompensēšanas kārtības iespējamām izmaiņām tiks turpinātas plānoto nodokļu izmaiņu kontekstā. Tā trešdien, 3. jūlijā, izskanēja pēc iesaistīto pušu diskusijas par pabalstu mazināšanu slimības lapu ņēmējiem, ko apspriešanai kā kompromisa variantu piedāvāja Ekonomikas ministrija.
Tematu par izmaiņām darbnespējas lapu regulējumā šā gada aprīlī rosināja Latvijas Darba devēju konfederācija. Tā aplēsusi, ka atbilstoši 2022. gada datiem augošais slimības lapu skaits ekonomikā veido 2,8 miljardu eiro lielus zaudējumus.
Darba devēji vēlas, lai valsts vairāk iesaistās darbnespējas lapu apmaksā.
Tas gan šķiet apšaubāmi nākamā gada budžeta kontekstā, jo Finanšu ministrija norādījusi, ka budžeta ieņēmumi pašlaik nesola iespējas valstij uzņemties vairāk.
Saeimas komisijā nav atbalsta kompensāciju mazināšanai
Ja kādas izmaiņas slimības lapu izsniegšanas kārtībā tomēr taps, tās būs jāiestrādā likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" un pie darba būs jāķeras Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Aptaujājot tās deputātus, sadzirdama vienota nostāja, ka kompensāciju mazināšana darbnespējas lapu ņēmējiem nav atbalstāma. Argumenti ir dažādi. Šīm pārmaiņām nav īstais laiks, jo valsts budžeta situācija nav rožaina, taču nevar aizmirst par sociālajām garantijām iedzīvotājiem, uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības.
"Nevajadzētu šo jautājumu pašlaik aiztikt. Tam ir ietekme uz cilvēkiem, strādājošiem cilvēkiem.
Vienlaikus saglabājas neziņa par citiem sociāliem jautājumiem – par pensiju indeksāciju, par kādu pabalstu pārskatīšanu. Nav īstais laiks atrasts, lai risinātu šo jautājumu [darbnespējas lapu pārskatīšanu]. Es uzskatu, ka tam īstais laiks ir normāla budžeta un nodokļu iekasējuma apstākļos. Tas atsauksies uz cilvēkiem. Mēs nedrīkstam aizmirst sociālo drošību, līdzsvara radīšanu cilvēkiem," klāstīja Bērziņš.
Deputāte: Nepamatota slimības lapu ņemšana nav arguments
Tāpat Darba devēju konfederācija paudusi bažas par slimības lapu nepamatotu izmantošanu. Veselības inspekcijas dati liecina, ka pērn saņemti 404 iesniegumi par darbnespējas lapu iespējamu nepamatotību, darbnespējas lapa anulēta septiņos gadījumos, bet atsevišķas dienas slimības lapā dzēstas 17 gadījumos.
Šie dati apliecina, ka arguments par slimības lapu nepamatotu masveidīgu ņemšanu nav pamatots, uzskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Ramona Petraviča no partijas "Latvija pirmajā vietā".
"Nebūtu pieļaujams, ka cilvēks saslimstot nonāk vēl sliktākā finansiālā situācijā. Diskusijā argumenti ir dažādi, arī par krāpšanos, ņemot slimības lapas, bet, ja arī tā ir,
ja kāds tāds gadījums ir, to nevar attiecināt uz visu sabiedrības daļu un visiem tiem, kuri reāli saslimst," sacīja Petraviča.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norādījis, ka vajadzīgs izsvērts risinājums izmaiņām darbnespējas lapu regulējumā, lai nāktu par labu gan uzņēmējdarbībai, gan darbinieku sociālajai aizsardzībai.
Tāpēc šis temats turpināms kopējās nodokļu politikas ietvaros. Lielāka skaidrība par nodokļu pārmaiņām solīta augusta otrajā pusē.
VM brīdina: Kompensāciju samazināšana veicinātu neiešanu pie ārsta un lielākas problēmas
Darba devējiem jāņem vērā ne tikai izdevumi slimības lapu apmaksai, bet arī situācijas, lai strādājošie neierastos darbā pusslimi vai slimi, ko varētu veicināt slimības pabalsta mazināšana, savukārt piebilda deputāte Mairita Lūse no "Progresīvajiem".
"Darba devējiem jāskatās ne tikai uz zaudējumiem, apmaksājot slimības lapas, bet arī uz ieguvumiem, ka darbinieks paliek mājās un neaplipina kolēģus. Arī starptautiski pētījumi parāda, ka šie ieguvumi ir lielāki. Un viltus slimību jautājums ir statistiski maznozīmīgs. Tas jārisina citādi, nevis samazinot atbalstu visiem cilvēkiem, kuri slimo," sacīja Lūse.
Arī Veselības ministrija uzsvērusi, ka darbnespējas lapu kompensācijas samazināšana veicinātu savlaicīgu nevēršanos pie ārsta, kas var novest lielākās veselības problēmās.
Biežākie darbnespējas lapu cēloņi bijušas asinsrites, elpceļu, endokrīnās saslimšanas, kā arī skeleta un muskuļu saslimšanas. Piemēram, 2022. gadā vēl būtisku daļu darbnespējas lapu cēloņos veido Covid-19 un tā radītās sekas.
KONTEKSTS:
Darba devējiem un arodbiedrībām nespējot vienoties par risinājumu darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, ar savu piedāvājumu nākusi klajā Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju, rosinot samazināt summas, ko darba devēji sedz darbnespējas lapas ņēmējam.
Arodbiedrības pret to kategoriski iebilda, un Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sanāksmē nav izdevies panākt kompromisu par šo jautājumu.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) gribētu mainīt slimības lapu regulējumu, padarot to līdzīgāku, piemēram, Igaunijas regulējumam, kur darba ņēmējs uz sava rēķina atver pirmās trīs slimības lapas dienas, nevis, kā tas šobrīd ir Latvijā, vienu dienu. Tāpat LDDK aicina samazināt arī darba devēja apmaksāto slimības lapas dienu skaitu, kas šobrīd Latvijā ir deviņas dienas. Jānorāda, ka jau pērnā gada aprīlī šis darba devēja apmaksājamo dienu skaits samazināts no 10 uz 9.
