Jūlija sākumā tas, vai "Rail Baltica" būvniecībā uzkrājušās parādsaistības tiks maksātas, bija uz jautājuma. Vispirms esot jāpārskata noslēgtie līgumi un jādara viss iespējamais, lai sadārdzinājumu samazinātu.
"Bez šādas nu caurskatīšanas pārskatīšanas arī izmaksu ziņā, es domāju, ka mēs pagaidām nevaram virzīties vienkārši ar rēķinu samaksu uz priekšu," pauda Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Tomēr jau pēc trim nedēļām koalīcija vienojās, ka daļu naudas tomēr piešķirs. No 39 miljoniem eiro – nepilnus 10.
"Tas nosegs principā padarītos darbus, kā arī indeksāciju par veiktajiem darbiem," skaidroja "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Taču ar to tiek nodzēsts tikai pirmais no ugunsgrēkiem, jo naudu turpmākiem darbiem staciju izbūvei nav izdevies piesaistīt no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kas līdz šim bijis galvenais projekta finanšu avots.
"Eiropas Komisijas lēmums bija tāds: maksimāli parādīt progresu pamata trasē, ko mēs šobrīd ar pamata trases būvnieku aktīvi arī darām. Un tuvākajā laikā plānojam uzsākt būvdarbus pie Iecavas. Kā es minēju, arī šīs aktivitātes, ja Rīgas Centrālās stacijas ietvara līgumā nav apstiprinātas, tad mēs meklējam paralēles, strādājam pie alternatīvas "B" – kā mēs varam nosegt no citiem pieejamajiem struktūrfondiem piešķirto finansējumu," norādīja Diļevs.
Aktīva projekta būvniecība Latvijā pašlaik arvien norit tikai divās vietās – pie Centrālās dzelzceļa stacijas un lidostas "Rīga". Centrālās stacijas būvnieks "BeReRix" atzīmēja, ka darbi uz priekšu vedas laikus, šobrīd pabeigts ap 70% no tā, kas pasūtīts.
"Lielā mērā būvniecības tempu tiešām nosaka finansējums. Jo vairāk dalot šo mazākos gabaliņos, jo vairāk laiks, protams, palielinās.
[Ir] daudz un dažādu risinājumu, kā pabeigt visu Rīgas centrālo mezglu, ieskaitot tiltu. Droši vien ir jāatrod tas veids, un mums varbūt būs jāpielāgojas tai situācijai, kāda būs attiecībā par finansējumu," norādīja pilnsabiedrības "BeReRix" izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Ņemot vērā, ka naudas trūkst un ka Eiropas Komisijai prioritāte projektā tik tiešām ir pamata trase, kas savieno visas trīs Baltijas valstis un šajā vienādojumā ne vienmēr ietilpst vilciena iešana cauri Latvijas galvaspilsētai, nereti izskan runas par to, ka esošos būvdarbus Rīgā vajadzētu iekonservēt. Gan "Eiropas Dzelzceļa līnijas", gan Centrālās stacijas būvnieks norādīja, ka tas būtu ļoti dārgi un sarežģīti, tādēļ labāk projektus novest līdz galam.
