Atšķiras no citiem
No ārpuses tas šķiet viens no Kuldīgai tipiskajiem glītajiem koka šķūnīšiem, taču, verot tā durvis, izrādās, ka aiz tām ir modernas printēšanas iekārtas un inovatīva uzņēmēja darba telpas. Uzņēmums "GPP 3D" ir viens 96 komersantiem, kas uzņemts LIAA inkubācijas programmā, kuras laikā uzņēmējiem trīs gadu laikā jāspēj attīstīt inovatīvus produktus un pakalpojumus eksporta tirgum.
AS "GPP 3D" komandā ir vairāki apņēmīgi cilvēki, viens no viņiem 3D printēšanas inženieris Jānis Bartmanis. Viņš izgatavo 3D modeļus, rada prototipus, printē gala produktus uzņēmumiem vai privātiem klientiem. Viens no virzieniem ir metālu detaļu aizstāšana, printēšanā izmantojot šķiedras.
"Mūsu pievienotā vērtība un tas, kas mūs atšķir no pārējiem 3D printēšanas uzņēmumiem, – mēs piedāvājam pievienot nepārtrauktās šķiedras detaļām karbona, stiklšķiedras un citus materiālus, kas attiecīgās noteiktās īpašībās padara detaļas tikpat stipras kā alumīniju,"
skaidro Bartmanis.
Viens no uzņēmuma līdzdibinātājiem Helmuts Kleins atklāj, ka uzņēmums strādā no šī gada aprīļa, kaut gan pirmsākumi jau ir agrāk. Izdevies piesaistīt zviedru stratēģisko investoru, un darbs notiek dažādos virzienos.
"Emu apņēmies četru gadu laikā iegūt aviācijas inženiera grādu Londonā, pirms dažām nedēļām iestājos. Tas nepieciešams, lai mēs būtu vēl spēcīgāki un varētu attīstīties aviācijas nozarē. Esam definējuši trīs mērķgrupas – militārā, aviācija un veselības nozare. Tur redzam, ka spējam radīt vislielāko pienesumu, aktīvi varam risināt ilgāku vai īsāku laiku sasāpējušas problēmas," norāda Kleins.
Viens no mērķiem ir arī eksporta tirgus Ukrainā.
"Lai atbalstītu arī viņus, celtu viņu aizsardzības spēju, kas tieši korelē ar to, ka mēs kā Latvijas uzņēmums gūstam pieredzi, lai arī paši savas aizsardzības spējas uzlabotu. Ir viens piemērs, ko varam minēt (ir daudz, ko nevaram minēt) – dronu spārni. Iestrādājot šķiedras, varam spārnus padarīt vieglākus un izturīgākus, kas ļauj droniem lidot tālāk, padara efektīvākus, samazina degvielas patēriņu, uzlabo kaujas spējas. Pie tā mēs šobrīd aktīvi strādājam un prototipējam, lai to palaistu," turpina Kleins.
Vēl viens virziens ir mašīnbūve, jo Bartmanis ir strādājis "Formulā 1", ieguvis pieredzi arī citviet.
"Nāca lēmums dzīvē, ka ir kaut kas jāmaina, bija piedāvājumi Anglijā "Crosvorth" taisīt motorus vai braukt uz Itāliju un ražot virsbūves detaļas "Formulā 1". Es izvēlējos Itāliju saules un dzīves apstākļu dēļ, Anglija pelēcīgāka. Četrarpus gadus strādāju un taisīju virsbūves detaļas, spārnus, šasiju," pastāsta Bartmanis.
Inkubācijas programma paver plašākas iespējas
Tagad gan jaunos uzņēmējus tieši ģimeņu veidošana atvedusi atpakaļ uz Latviju. Kuldīgā viņi attīstīta savu uzņēmējdarbību un piedalās arī inkubācijas programmā. Līdzdalība LIAA inkubācijas programmā viņiem ir būtiska.
"Viņi paver jaunas iespējas eksportam, aktīvi reklamē mūs, protams, liela nozīme ir finansiālam atbalstam. Mēs spējam iegadāties papildu iekārtas, attīstīt mūsu pakalpojumu, būt redzamākiem," uz priekšrocībām norāda Kleins.
Uzņēmums pirmajā gadā varētu saņemt 25 tūkstošus eiro bez PVN, bet kopumā trīs gadu laikā līdz pat 300 tūkstošiem, informē LIAA pārstāvniecības Kuldīgā vadītāja Līga Raituma. Pagājušā gada decembrī noslēgusies iepriekšējā programma, tagad ir dots starts jaunajai.
"Sākusies jaunā, kura ilgs līdz 2027. gada vidum. Optimistiski ceram, ka varbūt līdz 2029. gada beigām, protams, tas viss ir finansējuma jautājums. Ceram, ka turpināsies. Pirmā uzņemšana sākās maijā, saņēmām 9 pieteikumus, uzņēmām sešus. Divus no Talsu, četrus no Kuldīgas novada. Tas, kas ir būtiski mainījies, – uzņemam tikai komersantus, kuri ir inovatīvi vai ar ļoti augstu eksportspēju vai jau eksportē.
Lai mēs nebūtu pirmais, bet jau trešais pakāpiens, kas palīdz iziet eksporta tirgos vai sākt pārdot produktus vai pakalpojumus, kas jau ir testēti laboratorijas vidē," skaidro LIAA pārstāve.
Ir gan ekskluzīvu uztura bagātinātāju ražotāji, gan citu jomu pārstāvji. Kopumā Latvijā inkubācijas programmā visā Latvijā uzņemti 96 komersanti.
"Ir dažādi – robotu izmantošana, piemēram, nezāļu ravēšanai, produktivitātes uzlabošanai, noliktavu pārvaldībai u.c. Ir tehnoloģiskāki uzņēmumi un produkti, kas ir atnākuši. Tas mūs priecē, jo tiem ir lielāks eksporta potenciāls, nevis domājot tikai par Latvijas patērētāju, bet domājot jau par ambiciozākiem plāniem eksporta tirgus iekarošanai," teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Raivis Bremšmits.
Latvijā kopumā darbojas 20 LIAA pārstāvniecības, kas turpmāk strādās ne tikai ar inkubāciju, bet aktīvāk pievērsīsies arī lielākiem investīciju projektiem. Mērķis, lai vietējā pārstāvniecība ir kontakta punkts uzņēmējiem.
