ĪSUMĀ:
- Budžeta vienīgā prioritāte nākamgad – drošība.
- Koalīcijā vēl turpinās sarunas par nodokļu politiku.
- Par PVN iespējamo celšanu runā izvairīgi.
- PVN celšanu neatbalsta 56% aptaujāto.
- Augstāks nodoklis biežāk būtu pieņemams lielāku pensiju un veselības aprūpes dēļ.
- Jauniešu prioritātes – pensijas, veselība un ceļi.
- Rīdziniekiem aktuālas ir pedagogu algas, Pierīgai – ārējā drošība.
- Cittautiešiem augstāks PVN drošības vārdā nav pieņemams.
Vai viss ir valsts drošība?
Nākamā gada budžetā valdība par vienīgo prioritāti noteikusi drošību, kas nozīmē, ka tikai Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas var cerēt uz papildu finansējumu. Pārējām nozarēm nauda papildu vajadzību vai jaunu iniciatīvu finansēšanai jāmeklē savos vai citos resursos.
Tiesa, ministrijas un citas valsts iestādes arī šoreiz nav kautrējušās – pieprasījumi nākamā gada budžetā sasniedz nepilnus 1,3 miljardus eiro, kas gan ir mazāk nekā iepriekšējā gadā. Kā jau bija sagaidāms, daļa ministriju drošības jautājumu interpretējušas plaši un daudzas to prioritātes ir sasaistītas ar valsts drošību.
"Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba," iepriekš atzinis finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Koalīcijā turpinās sarunas par nodokļu politiku
Viena no iespējām, kā palielināt budžeta ieņēmumus augošo aizsardzības tēriņu finansēšanai, ir pacelt pievienotās vērtības nodokli (PVN). Šis Ašeradena pieļāvums, kam, kā liecina neoficiāla informācija, pat bija koalīcijas partneru atbalsts, jo tiktu samazināti darbaspēka nodokļi, neizraisīja premjeres sajūsmu. Pēc šīm acīmredzajām domstarpībām starp premjeri un valsts maciņa turētāju publiskajā telpā arī parādījās ziņas, ka nodokļu darba grupas darbība it kā esot apturēta. Tomēr finanšu ministrs drīz vien tās noliedza, vienlaikus atzīstot – vismaz uz brīdi plānotās sarunas ir atliktas, tās turpināšoties vasarā.
Finanšu ministrijā LSM.lv noskaidroja, ka darbs pie valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes turpinās. "Pašlaik notiek iekšējās koalīcijas sarunas.
Plānots, ka vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes tiks virzītas sabiedriskajai apspriešanai paralēli budžeta pieņemšanas procesam," apliecināja ministrijā.
Tiesa, LSM.lv nesaņēma atbildes uz jautājumiem tieši par PVN – ne to, vai darba grupa piedāvā paaugstināt šo nodokli, ne to, vai šis jautājums joprojām ir ministrijas un tās politiskās vadības dienaskārtībā.
PVN celšanu neatbalsta 56%
Lai noskaidrotu, kādu mērķu vārdā iedzīvotāji atbalstītu PVN celšanu, "Norstat" pēc LSM.lv pasūtījuma aptaujāja 1006 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujātajiem bija iespēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus.
Lielākā daļa jeb 56% atzina, ka PVN palielināšanu neatbalstītu nekādā gadījumā. Kategoriskākie ir cilvēki darbspējas vecumā (30-59 gadi), kā arī krievu un citu tautību respondenti. Reģionu griezumā savukārt izceļas Rīga, Kurzeme un Latgale, kur šādi atbildēja attiecīgi 59%, 58% un 57% aptaujāto. Tikmēr pielaidīgāki pret PVN celšanu ir vidzemnieki – to kategoriski neatbalstītu 47% respondentu.
PVN celšana visvairāk būtu saprotama divu mērķu vārdā – veselības aprūpes finansēšanai un pensijām. Šīs prioritātes nosauca attiecīgi 26% un 23% aptaujāto.
Tālāk seko ārējā drošība un ceļu uzlabošana (abiem 12%), bet iekšējās drošības vārdā augstāks PVN būtu pieņemams 10% aptaujāto. Skolotāju algu dēļ PVN celšanu atbalstītu 9%, bet klimata mērķu sasniegšanai, finanšu disciplīnas ievērošanai un "Rail Baltica" projekta pabeigšanai vien attiecīgi 3%, 2% un 2% respondentu.
Jaunieši par pensijām, veselību un ceļiem
Vīriešiem, vairāk nekā sievietēm PVN celšana būtu saprotamāka, lai palielinātu skolotāju algas un finansējumu ārējai un iekšējai drošībai, ceļu uzlabošanai, kā arī finanšu disciplīnas ievērošanai.
Tikmēr sievietēm pieņemamāka ir nodokļa celšana veselības aprūpes un pensiju vārdā, bet tikai 1% sieviešu atzina, ka to varētu darīt finanšu displīnas dēļ. Sievietes arī biežāk nekā vīrieši atbildēja, ka neatbalstītu PVN celšanu nekādā gadījumā – attiecīgi 57% un 55% aptaujāto.
Skatoties vecuma grupu griezumā, iezīmējas dažas interesentas tendences. Piemēram, neskaitot pašus seniorus, lielākais atbalsts PVN palielināšanai pensiju dēļ ir jauniešu vidū – tā atbildēja 25% aptaujāto vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tikmēr 60-74 gadu vecuma grupā tā uzskatīja 33% aptaujāto.
Jauniešiem un senioriem PVN celšana būtu saprotamāka arī veselības aprūpes dēļ – attiecīgi 28% un 32%. Tiesa, arī cilvēkiem darbspējas vecumā šī būtu pieņemama prioritāte, kuras dēļ varētu palielināt nodokli – to atbalstītu 21%-24% aptaujāto vecumā no 30 līdz 59 gadiem.
Tikmēr skolotāju algām PVN celšana pieņemama ir 15% jauniešu, bet vien 4-5% vecāka gadagājuma cilvēkiem (vecumā no 50 līdz 74 gadiem).
Jauniešiem izteikti aktuāla ir arī ceļu uzlabošana – PVN celšanu šī mērķa labad atbalstītu 20% aptaujāto vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Attiecībā uz iekšējo un ārējo drošību arī ir manāmas nelielas atšķirības. Kopumā PVN celšanu šo abu prioritāšu dēļ atbalsta 8-14% aptaujāto. Vairumam ārējā drošība ir nedaudz svarīgāka, taču vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem PVN celšana iekšējās drošības vārdā būtu atbalstāmāka.
Tikmēr klimata mērķi salīdzinoši vairāk, bet tomēr maz uztrauc jauniešus – 6% atbildēja, ka to dēļ atbalstītu PVN celšanu, bet pārējās vecuma grupās tā atbildējuši 2-3% respondentu. Savukārt tāda mērķa vārdā kā "Rail Baltica" projekta pabeigšana atbalsts PVN celšanai ir gauži mazs – lielākais tas ir 30-39 gadu vecuma grupā (5%), bet pārējiem svārstās ap 1-2%.
Rīgai aktuālas pedagogu algas, Pierīgai – ārējā drošība
Skatoties reģionu griezumā, skolotāju algu dēļ PVN palielināšanu visbiežāk atbalsta Rīgā dzīvojošie (14%), kamēr pārējos reģionos vien 5-9%.
Veselības aprūpes vārdā nodokļa celšana būtu pieņemamāka vidzemniekiem (33% to atbalstītu), pārējos reģionos – 22-27%. Savukārt pensiju dēļ to vairāk atbalstītu Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē aptaujātie, taču arī citos reģionos šī prioritāte būtu pieņemama vairāk nekā ceturtdaļai respondentu.
Interesanti, ka ārējās drošības mērķa labad nodokļa celšanu visvairāk atbalstītu Pierīgā dzīvojošie (18%),
tālāk seko Vidzeme (13%), Latgale (12%), Zemgale (10%), Rīga (9%), Kurzeme (8%). Pierīgā aptaujātie visbiežāk arī atbalstījuši nodokļa celšanu iekšējās drošības stiprināšanai (11%), bet vismazāk - 7% - kurzemnieki un zemgaļi.
Savukārt ceļu uzlabošanai augstāks PVN biežāk būtu saprotams Zemgalē dzīvojošajiem (17%).
Cittautiešiem ārējā un iekšējā drošība nav tik aktuāla
Tomēr visinteresantākie novērojumi atbildēs, kādu mērķu vārdā atbalstītu PVN celšanu, ir atkarībā no tautības.
Valdības noteiktās prioritātes – valsts drošības – dēļ krievu un citu tautību cilvēkiem Latvijā nebūtu saprotams augstāks PVN. Ārējās drošības dēļ to atbalstītu vien 2% krievu un 6% citu tautību pārstāvji, salīdzinot ar 17% latviešu. Savukārt iekšējās drošības dēļ – 3% krievu un 7% cittautiešu, salīdzinot ar 14% latviešu.
Taču visu tautību pārstāvji PVN celšanu biežāk atbalstītu veselības aprūpes un pensiju finansēšanai.
Tomēr krievu tautības pārstāvji ir kategoriski pret PVN paaugstināšanu kā tādu –
to nekādā gadījumā neatbalstītu 69% krievu, kā arī 63% cittautiešu. Turpretī latviešu vidū tā atbildēja katrs otrais jeb 49% aptaujāto.
