Uz sabiedriskā sektora rēķina
"Situācija ekonomikā pamazām sāk uzlaboties," tāds piesardzīgs optimisms redzams Ekonomikas ministrijas vērtējumā par Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas atklāj – iekšzemes kopprodukts šogad otrajā ceturksnī ir audzis par pusprocentpunktu, kas nav daudz, bet ir labāk par situāciju gada sākumā.
Finanšu ministrija savā analīzē dod cerību, ka straujāka ekonomikas izaugsme gaidāma gada otrajā pusē, bet pašlaik biznesa nozaru attīstība ir vāja, un nelielo izaugsmi rada vien sabiedriskais sektors. Ministriju analītiķi vērtē, ka algas turpina kāpt, turklāt pieauguma tempi esot straujāki par cenu kāpumu. To rāda dati.
Bet ko saka iedzīvotāji, kam Latvijas Radio pie kāda lauku veikaliņa Dienvidkurzemes novada pierobežā vaicāja, vai pēdējā laikā var atļauties nopirkt vairāk?
"Nē, nē, nevaru atļauties. Tie pieci eiro jau nekas nav, ka pieaug. Bet vispār jau vajag [celt] tās algas. Zinu, kā ir jaunajiem – nav jau darba, tāda riktīga darba, ka ir jāiet strādāt! Tagad labi, ka tev ir, ko uzģērbt – no seniem laikiem. Ēst jau arī ir ko, kafiju nopirkt var – arī labi."
"Es esmu no Īrijas, un Īrijā cenas ļoti kāpj, bet algas nekāpj. Nu, kāpj, bet ļoti, ļoti maz. Diezgan pagrūti, godīgi sakot. Atceros, pirms desmit gadiem varēja ar 20 eiro ieiet kaut kādā "Lidlā", un tu nedēļai biji pārtiku nodrošinājis. Tagad tas nav iespējams, tagad – kā ieej veikalā, tā aiziet simtnieks. Bet algas nav tā cēlušās."
"Nu, inflācija aug, algas neko daudz nepalielinās. Jāpelna vairāk, jāstrādā vairāk, nav citu variantu. Alga pēdējā gada laikā ir augusi. Ja nebūs nekādas krīzes, teorētiski vajadzētu kļūt labāk."
Labāka situācija gaidāma gada otrajā pusē
Teorētiski labāku dzīvi sola arī banku ekonomisti. Lai gan jāteic, ka šis ir gadījums, kad statistikas datus var interpretēt atkarībā no vērtētāja gribas. Tā, piemēram, "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka "tuneļa galā jau vīd gaisma". Bet bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir skeptiskāks un uzsver, ka "izaugsme Latvijas ekonomikā šogad būs zemāka, nekā iepriekš prognozēts". Savukārt "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš ierastajā tēlainībā secina, ka "stāvam uz vietas, bet ne aizas malā". Viņš vērtē - algu fonds ir strauji audzis, taču uzņēmējdarbības peļņa samazinās.
"Gada otrā puse noteikti varētu būt labāka.
Ir skaidrs procentu likmju izmaiņu virziens – tās samazināsies. Tam būs labvēlīga ietekme gan uz patēriņu un investīcijām Latvijā, gan eksporta tirgiem.
Turpinoties reālās algas kāpumam, sāk mainīties patērētāju noskaņojums. Jūlija dati rāda strauji augošu gatavību veikt lielus pirkumus. Virzās uz priekšu pēcpadomju ēras lielākais rūpniecības investīciju projekts - biorafinēšanas rūpnīca "Fibenol", kurai vieta atrasta Valmierā. Tas ir svarīgs signāls arī citiem," situāciju iezīmē Strautiņš.
Strautiņš uzskata, ka uzņēmēja solītās ap 700 miljonu eiro investīcijas iekustinās uzņēmējdarbības vidi.
Tikmēr "Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija akcentē arī pēdējā laika privātā sektora bažas, ka joprojām lielākais pienesums ekonomikai ir bijis no valsts sektora puses. Publiskā sektora tēriņi ir lielāki nekā pērn, un uz augošo algu rēķina arī masīvāki pret gada pirmo daļu. Ekonomiste secina, ka
kopumā tērējamies piesardzīgāk, nekā varētu atļauties, pateicoties augošajām algām.
"Privātais patēriņš pret pērno gadu bijis vien nedaudz augstāks un samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tas ir pretstatā faktam, ka patērētāju pirktspēja ir visai ievērojami augusi pēdējā gada laikā. To nosaka joprojām zema inflācija, salīdzinoši straujš algu kāpums un noturīgs darba tirgus, un tas viss uzlabo patērētāju noskaņojumu, kas jau ir teju atgriezies pie ilgtermiņa vidējā līmeņa. Tas nozīmē, ka priekšnoteikumi straujākam patēriņa kāpumam tuvākajos ceturkšņos ir," skaidro Zorgenfreija.
Tas savukārt varētu piepildīt gaidas par straujāku ekonomikas atdzīvošanos, tomēr ar lielāku tērēšanos nebūs līdzēts ilgtermiņā. Ekonomisti sāk vicināt sarkano karogu, ka par nepārvaramu šķērsli mūsu ekonomikas attīstībai kļūs darbaspēka pieejamība, tāpēc pašreizējai politikai šajā ziņā būs jāmainās.
Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka iedzīvotāju maciņos naudas ir vairāk, jo algu kāpums ir straujāks par cenu pieaugumu. Tāpat kļūst mazāks slogs no parāda apkalpošanas, jo procentlikmes sāk kristies. Tiesa, teikt, ka inflācija ir uzvarēta, vēl nevar, jo tā vēl saglabājas pakalpojumu jomā algu kāpuma dēļ. Taču arī algu pieauguma temps kļūst lēnāks.
Neskatoties uz šiem apstākļiem, iedzīvotājiem joprojām ir liela nedrošība ģeopolitiskās situācijas dēļ, tādēļ naudu uzkrāj un straujš patēriņa kāpums vēl nav noticis, bet gada otrajā pusē ekonomikas izaugsmei būtu jākļūst straujākai, vērtēja Kazāks.
