Jau pagājušajā gadā bankām tika ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksa 20% apmērā, kas Kazāka vērtējumā bijis pareizs solis.
"Bet šogad valstij ir vajadzīga nauda drošībai, un banku sektors ir viena no izvēlēm, kur naudu var paņemt. Šādu nodokli atbalstītu," apliecināja Latvijas Bankas prezidents.
Taču viņš uzsvēra, ka labākais veids, kā ekonomikai atbalstīt budžetu un budžetā iekasēt nodokļus, ir celt ekonomikas izaugsmi.
"Virspeļņas nodoklis šādā plikā veidā būtu nodoklis tikai uz dažiem gadiem, kamēr šī virspeļņa ir, bet pēc tam naudas valsts makā atkal būtu mazāk.
Līdz ar to ir ļoti pārdomāti siet šo virspeļņas nodokli kopā ar kreditēšanas mērķi, kas ir paliekošs ieguvums ekonomikai, jo veicina ekonomikas izaugsmi," skaidroja Kazāks.
Bankas, kas neizpilda kreditēšanas mērķi, varētu šo nodokli maksāt pilnā apmērā, bet tās, kuras izpilda mērķi, šis maksājums būtu mazāks. Tādējādi valsts iegūtu gan no ekonomikas izaugsmes, gan no banku virspeļņas, pauda Kazāks. Lēmumi jāpieņem politiķiem, bet, viņaprāt, šogad šī iespēja būtu jāizmanto.
Vienlaikus Kazāks atzina, ka pagaidām īsti nav skaidrs nodokļu reformas mērķis.
Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā iemaksu samazināšana 2. pensiju līmenī nebūtu laba izvēle, jo tas apdraudētu pensiju sistēmas ilgtspēju. "Es vairāk pievērstos tam, kā uzlabot ienesīgumu no 2. pensiju līmeņa, un tur arī Latvijas Bankai ir konkrēti priekšlikumi – samazināt pārvaldīšanas komisijas, kas iedotu ap 100 miljonus eiro 2. pensiju līmeņa īpašniekiem tuvāko 10 gadu laikā. Otra lieta – nospraust augstāku ambīcijas mērķi - atskaites indeksu, par ko maksā mainīgās izmaksas, tādā veidā mudinot pārvaldīt šos resursus aktīvāk," skaidroja Kazāks.
Tāpat viņš atbalsta nodokļu sloga izlīdzināšanu ar Lietuvu un Igauniju, lai mazinātu konkurences problēmas darbaspēka nodokļa griezumā. Tomēr, samazinot darbaspēka nodokļus "zemajā ienākuma galā, ir uzmanīgi jāskatās, kas notiek ar augsto ienākumu galu".
"Tā bija problēma iepriekšējā reizē – palielinot nodokļus pārāk strauji, aizdzīsim augsta līmeņa speciālistus un vadītājus uz Lietuvu un Igauniju, kas savukārt bremzēs Latvijas izaugsmi,"
uz riskiem norādīja Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents vēl norādīja, ka uz ienākumiem jāskatās plašāk – tās nav tikai algas, bet arī dividendes un kapitāla pieaugums.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un FM jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
LDDK uzskata, ka šobrīd celt nodokļus būtu kļūda.
