Valainis Latvijas Televīzijai norādīja, ka tuvāko trīs gadu laikā no bankām virspeļņas nodoklī varētu iekasēt vismaz 220 miljonus eiro.
"Nākamgad tie varētu būt tuvu 90 miljoniem, ko mēs iekasēsim, kas būs papildus līdzekļi visām tām nepieciešamībām, kas šobrīd ir. Tādu nav mazums, īpaši drošības jomā, ko esam izvirzījuši par valdības prioritāti," sacīja ministrs.
Koalīcijā panācām vienošanos par komercbanku virspeļņas nodokļa ieviešanu. Vienlaikus tiks paredzēts kompensējošais mehānisms, kas ļaus mazināt nodokļa apmēru tām bankām, kas aktīvāk finansē tautsaimniecību.
— Viktors Valainis (@ViktorsValainis) September 4, 2024
Valainis vēl pastāstīja, ka bankām būs iespēja saņemt arī virspeļņas nodokļa atlaidi.
Koalīcija vienojusies, ka atlaide varētu būt 50% apmērā, ja banka sasniegs būtiskus rādītājus ekonomikas stimulēšanas jomā, kreditējot tautsaimniecību.
Ir noteikti arī šo rādītāju līmeņi, bet par tiem ar finanšu nozari varētu turpināties diskusijas, pieļāva Valainis.
"Bet, protams, būs jāuzrāda būtiski uzlabojumi, kas varētu būt kredītportfeļa pieaugums vismaz 8, 10 procentu apmērā pret iepriekšējo gadu," skaidroja ministrs.
Ministrs vērtēja, ka virspeļņas nodoklis tādējādi būs motivācijas instruments bankām vairāk finansēt tautsaimniecību un ekonomisko izaugsmi Latvijā.
KONTEKSTS:
Finanšu iestādes Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos nopelnījušas 204,2 miljonus eiro, kas pret šo periodu pērn, kad banku gūtā peļņa bija milzīga, ir pat pieaugums. Lai bankas ar šo peļņu "padalītos", koalīcijā atsāktas sarunas par banku virspeļņas nodokļa ieviešanu.
Spraigas debates par iespēju bankas aplikt ar virspeļņas nodokli Saeimas Budžeta un nodokļu komisijā noritēja jau pērn. Tā vietā pagājušajā gadā bankām ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksa 20% apmērā.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka vērtējumā virspeļņas nodokļa ieviešana un tā sasaiste ar kreditēšanas mērķi ir atbalstāma.
