SM portālam LSM.lv skaidroja, ka Kohēzijas fondā bateriju vilcienu iegādei bija paredzēti 92,5 miljoni eiro, bet Atveseļošanās fonda finansējums dzelzceļa infrastruktūrai bija plānots 74,7 miljonu eiro apmērā.
"Mēs piedāvājam šo finansējumu pārvirzīt, lai mums nebūtu puspabeigtas "Rail Baltica" stacijas, bet padarām šīs stacijas lietotājiem pieejamas – gan Rīgas Centrālo staciju, gan Rīgas lidostu un sākotnējā pagaidu režīmā savienojam viņus ar esošā platuma dzelzceļu (..)," Latvijas Radio pauda satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Galīgo lēmumu attiecībā uz vilcieniem pieņems, valdībai apstiprinot SM pārziņā esošā ES fondu finansējuma pārdali un saņemot oficiālu apstiprinājumu no Eiropas Komisijas (EK).
Pozitīva valdības lēmuma un EK apstiprinājuma gadījumā bateriju vilcienu projekts tiks pārtraukts, pieejamos līdzekļus novirzot esošā dzelzceļa tīkla un "Rail Baltica" projekta turpmākai attīstībai,
nodrošinot konkurētspējīga pasažieru dzelzceļa transporta izveidi Latvijā.
SM skaidroja: pārskatot ar ES fondu finansējumu plānoto dzelzceļa attīstības projektu portfeli, secināts, ka bezemisijas dzelzceļa infrastruktūras attīstības projekts nevar tikt īstenots atbilstoši Atveseļošanas fonda (AF) finansēšanas noteikumiem, jo nav pieejamas nepieciešamās ražošanas jaudas elektroapgādes apakšstaciju u.c. projektam būtisku komponenšu ražošanai noteiktajos termiņos.
Attiecīgi SM rosina atteikties no bezemisijas jeb bateriju vilcienu iegādes, jo to ekspluatācija nav iespējama bez pielāgotas dzelzceļa infrastruktūras.
"Lai baterijas vilcienus varētu ekspluatēt, nepieciešami milzīgi ieguldījumi infrastruktūrā. Tai skaitā uzlādes stacijas, visa pielāgotā infrastruktūra – un tur mums nepietiek ne finansējuma, ne to arī var izdarīt šo fondu projektu pieejamības termiņos.
Lai dzelzceļa nozare nepazaudētu šo finansējumu, ir daudz loģiskāk to pārdalīt citiem jēgpilniem projektiem," skaidroja satiksmes ministrs.
Tāpat tiek ņemts vērā, ka bezemisijas vilcienu iepirkumā noskaidrots tikai viens pretendents un tādējādi nav iespējams piedāvāto cenu salīdzināt ar citu tirgus spēlētāju piedāvājumiem, lai racionāli rīkotos ar pieejamo finansējumu, norādīja SM.
Pārvērtējot bateriju vilcienu programmu, SM ir secinājusi, ka piedāvātie risinājumi bez būtiskām papildu investīcijām elektrifikācijas infrastruktūrā nav optimāli satiksmes organizācijai tālajos maršrutos (Daugavpils, Rēzekne, Zilupe un Liepāja).
"Šobrīd jā – atsakāmies no bateriju vilcieniem. Tas sākotnējais plāns bija utopisks.
"Pasažieru vilciens" strādā un plāno, kā nodrošināt ritošo sastāvu, strādā arī ar Baltijas kolēģiem. Runāsim par sadarbības iespējām, iespējams, par kopīga pasažieru neelektrificētā vilcienu sastāva kopīgu izmantošanu," piebilda ministrs.
Satiksmes ministrs neplāno atteikties no Rīgas loka iekļaušanas "Rail Baltica" trasē
Šajā pašā informatīvajā ziņojumā SM piedāvā arī izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas. Šajā ziņojumā ministrija piedāvājusi arī citus risinājumus, kur rast finansējumu apjomīgajam dzelzceļa projektam.
Pilnīga pārliecība par to, kā samaksāt par "Rail Baltica" būvniecību, pašlaik ir par līnijas Dienvidu virzienu, norādīja satiksmes ministrs. Briškens uzsvēra, ka tikai sākot no nākamās vasaras, kad sāksies sarunas par nākotnes ES septiņu gadu budžetu, būs iespējams saprast par tālāko. Tāpēc, lai iesāktās stacijas – Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un Rīgas lidostas staciju – tomēr pabeigtu un arī lietotu, iecerēts izmantot līdzekļus, kas bija ieplānoti citiem mērķiem, tajā skaitā dīzeļvilcienu aizstājējiem – bateriju vilcieniem.
"Mēs jau faktiski gada sākumā konstatējām, ka "Latvijas dzelzceļš" nebūs spējīgs realizēt tos savulaik saplānotos projektus. Daļa no viņiem bija diezgan utopiska. Piemēram, visa šī infrastruktūra, kas ir saistīta ar bateriju vilcienu ieviešanu un, protams, arī pašu bateriju vilcienu iepirkums. Šobrīd mēs redzam, ka tajos fondu programmu nospraustajos termiņos visu šo nav iespējams realizēt ne termiņos, ne pieejamā finansējumā," sacīja Briškens.
Tāpēc, lai līdzekļus nezaudētu, ministrs apgalvo, ka tos varētu novirzīt jau minēto iesākto staciju pabeigšanai, kā arī pagaidu savienojuma izveidei līdz lidostai, kur sākotnēji varētu nokļūt ar esošajiem "Škoda" vilcieniem. Tas nozīmētu par dažiem kilometriem pagarināt esošā standarta sliedes. "Un tas ir tāds pagaidu risinājums, lai mums nepaliktu tādas puspabeigtas stacijas līdz nezināmam laikam nākotnē," piebilda Briškens.
Tas gan nenozīmējot atteikšanos no ieplānotā Rīgas loka, kas "Rail Baltica" dzelzceļa trasi iekļautu galvaspilsētā, uzsvēra ministrs.
Bijušie satiksmes ministri: "Rail Baltica" trasei jābūt iekļautai Rīgā
Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kura laikā izstrādāts savienojums ar lidostu, norādīja, ka šo aptuveni 10 gadu laikā būvapjomi uzblīduši līdz nepazīšanai.
"Tas cipars ir pieaudzis 13 reizes. Centrālās stacijas izmaksas ir pieaugušas 8 reizes. Un šeit var stāstīt, kādas pasakas grib, nekāds sakars te nevar būt ar būvniecības izmaksu pieaugumu, jo nav pieaugušas 13 reizes, vienkārši tie būvapjomi ir izveidoti tik milzīgi. Nevar tādas ekstras paredzēt un pēc tam domāt, kad Eiropa to maksās," sacīja Matīss.
Matīsa ieskatā SM iecere esošās dzelzceļa līnija pagarināšanai līdz lidostai nav peļama, Rīgai un lidostai jābūt savienotai ar "Rail Baltica" trasi.
Par Rīgas iekļaušanu "Rail Baltica" trasē iestājas arī bijušais satiksmes Tālis Linkaits. Tomēr satiksmes ministrijas piedāvājumu Linkaits uzskata par kaitīgu.
"Tas ir acīmredzami "Latvijas dzelzceļa" speciālistu sagatavots priekšlikums, kurš, ja tādu virzīs uz priekšu, iecementēs esošo 1520 [mm] dzelzceļa tīklu un acīmredzami nepieļaus ātrvilciena ienākšanu Rīgā, jebkādā pārskatāmā nākotnē. Šis priekšlikums ir kaitīgs un ir noraidāms saknē," sacīja Linkaits.
KONTEKSTS:
Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā bija plānots iepirkt videi draudzīgākus bezizmešu tehnoloģijas bateriju vilcienus, kā arī modernizēt un izbūvēt sliežu posmus. SM iepriekš norādīja, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijā 295 miljonu eiro investīcijas plānotas, lai līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā īstenotu zaļo satiksmes reformu.
Autotransporta direkcija (ATD) 2023. gada rudenī izsludināja iepirkuma konkursa otro kārtu deviņu vilcienu iegādei. Konkursā par bateriju vilcienu piegādi saņemts tikai viens iepirkuma prasībām atbilstošs piedāvājums – no "Škoda Transportation – Škoda Vagonka" ("Škoda"), kuru turpināja vērtēt.
