Ja izrādīsies, ka stratēģiskais investors ir Vācijas lidsabiedrība, tā iegūs būtisku lidojumu pārklājumu Baltijas valstīs un Centrāleiropā, savukārt šāda sadarbība pasažieriem nozīmētu vieglāku nokļūšanu galamērķos, uz kuriem no Rīgas nevar aizlidot bez pārsēšanās, piemēram, ASV.
Augusta beigās Vācijas ziņu aģentūra "DPA", atsaucoties uz "Lufthansa" izpilddirektoru Janu Ritteru, ziņoja, ka lidsabiedrība būtu ieinteresēta, ka tās īsos maršrutus veiktu kāda cita aviosabiedrība. Šajā publikācijā kā potenciālā partnera vārds tiek piesaukts tieši "airBaltic".
Vienlaikus šis saskan ar "airBaltic" paziņojumu par bāzu izveidi, piemēram, Vīnē, Minhenē vai Briselē, kas ir "Lufthansa" galvenie aviācijas mezgli un kur jau tiek meklēti darbinieki, norāda "DPA".
"airBaltic" un "Lufthansa" saista ne tikai lidojumu līgums, kas ļauj izmantot reisu kodus, bet arī lidmašīnu nomas līgumi. Tieši "Lufthansa Group" ietilpstošās kompānijas ir galvenie lidmašīnu iznomātāji, piemēram, "airBaltic" lidmašīnas izmanto "Swiss", "Eurowings Discovery" un citas.
Kāpēc tieši "Lufthansa"?
"Lufthansa" kā iespējamākais kandidāts varētu izrādīties, vērojot Eiropas aviācijas karti. Pašlaik Eiropā ir vien dažas lielas aviokompānijas, kuru grupās ietilpst citas aviokompānijas. Viena no tādām ir jau minētā "Lufthansa", bet otra, kuras vārds arī ir izskanējis "airBaltic" sakarā, ir Nīderlandes un Francijas lidsabiedrība "Air France-KLM".
"Air France-KLM" pērnā gada oktobrī kļuva par investoru Skandināvijas aviosabiedrībā "SAS", lai to paglābtu no bankrota. Domājams, ka tik īsā laikā pēc darījuma veikšanas šo lidsabiedrību apvienība nebūtu gatava uzņemties jaunas finanšu saistības.
Citām lielajām lidsabiedrībām, piemēram, poļu "LOT Polish airlines" un Somijas "Finnair" nav tik lielas pieredzes, uzņēmumam pievienojot citas lidsabiedrības, neskatoties uz to, ka "Finnair" sastāvā ietilpst aviokompānija "Nordic Regional Airlines" jeb "Norra", kuras lidmašīnas lido arī uz Rīgu.
Vērojot lidsabiedrības ārpus Eiropas, piemēram, "British Airways", kuras vārds arī izskanējis, vēsturiski ir vēlējies iegūt zemo cenu kompāniju, lai konkurētu ar "Ryanair". Viens no uzņēmuma projektiem bija "Flybe", taču 2019. gadā tas tika pārdots. Domājams, ka "airBaltic" cenu ziņā nevarētu konkurēt ar "Ryanair", tāpēc arī šis variants ir mazāk ticams.
KONTEKSTS:
Par "airBaltic" akcijām interesi pirms potenciālā publiskā piedāvājuma (IPO) izrādījis kāds stratēģiskais investors, kura vārdu vēl neatklāj.
"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss vien norādījis, ka pēc investora paziņošanas sabiedrībai būšot "pozitīvs pārsteigums". Arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Televīzijai atklāja, ka potenciālais "airBaltic" investors "ir labi zināms ikvienam no mums".
Valdība 30. augusta slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Gatavojoties akciju IPO procesam, "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Šis lēmums iztrūkstošā skaidrojuma dēļ raisīja lielas bažas sabiedrībā. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") vēlāk skaidroja, ka nauda, kas tiek norakstīta, ir vēsturiskie zaudējumi. Šādi rīkojoties, uzņēmuma saistības samazinās, bet, vērtība, iespējams, pat palielinās.
