Līdz 11. septembrim apdrošinātāji bija saņēmuši 9578 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 23,7 miljoni eiro. Izmaksājot atlīdzībās 17 miljonus eiro, noregulēti 7,8 tūkstoši apdrošināšanas gadījumu jeb 81% no visiem pieteikumiem.
Iepriekšējais lielākais izmaksu apjoms par vienu dabas kataklizmu Latvijā bija pērn, kad Zemgales pusē plosījās negaiss un krusa – apdrošināšanas atlīdzībās tika izmaksāti 16,6 miljoni eiro.
LAA norādīja, ka dabas katastrofu radītie zaudējumi pasaulē un arī Latvijā pieaug ar katru gadu – ja 2022. gadā Latvijas apdrošinātāji par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem kopumā atlīdzībās izmaksāja 5,4 miljonus eiro, tad 2023. gadā jau tikai vienas augusta vētras nodarīto zaudējumu summa pārsniedza 16 miljonus, un šogad ir sasniegts nākamais rekords.
Paredzams, ka šogad izmaksāto atlīdzību skaits un apjoms naudas izteiksmē vēl pieaugs,
jo sarežģītākos un lielākos postījumu gadījumos zaudējumu noteikšana un lēmuma pieņemšana var prasīt ilgāku laiku.
Visā pasaulē apdrošinātāju izmaksātās atlīdzības par dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem pērn pārsniegušas 118 miljardus dolāru, bet globālās ekonomikas kopējie zaudējumi pērn sasnieguši 380 miljardus dolāru, kas ir 22% virs 21. gadsimta vidējā rādītāja, norādīja LAA.
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra. Vissmagāk bija skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
Pēc stihijas vairāki cietušo un apdrošināto īpašumu saimnieki atklājuši, ka palīdzību nemaz nevar saņemt, jo katrs apdrošinātājs var veidot savu plūdu definīciju. Latvijas Banka atzinusi, ka vētra un plūdi izgaismojuši vairākas nepilnības, un solīja ar apdrošinātājiem šīs problēmas pārrunāt, bet piespiest apdrošinātāju maksāt, ja līgumā tomēr bijusi atruna par izņēmumiem – nevar pat tad, ja plūdu definīcijas izplūdušas.
