ĪSUMĀ:
- Latgalē ilgstošo bezdarbnieku sešas reizes vairāk nekā citur Latvijā.
- Lai gan bezdarbnieku ir daudz, darbiniekus atrast ir grūti.
- Investoru pievilināšanai ir dažādi instrumenti – nodokļu atlaides, SEZ.
- Pierobežas pašvaldībām nākamgad valsts budžetā iezīmēti 2 miljoni eiro.
- Pierobežā attīsta militāro industriju.
- Izaugsme gan nenozīmē vairāk darbavietu.
- Tas saistīts ar uzņēmumu procesu digitalizāciju, automatizāciju un optimizāciju.
- Jaunais Latgales attīstības plāns iestrēdzis ministriju gaiteņos.
- Rēzeknes SEZ uzņēmumos tuvākā nākotne iezīmējas ar jaunām, augsti kvalificētām darbavietām.
Latgale būtiski atpaliek
Vairāk nekā 50 gadus veca sieviete, kura dzīvo Latgalē, ir ar vidējo profesionālo izglītību un iepriekš strādājusi par pārdevēju mazumtirdzniecības veikalā. Tā pēc Nodarbinātības valsts aģentūras jaunākajiem datiem statistiski varētu raksturot bezdarbnieku Latvijā. Lai gan kopumā bezdarbs samazinās un ar šī brīža 5,3% tas ir pat zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, Latgalei nav iemesla priecāties. Latgale būtiski iepaliek teju visās statistikas ailēs, piemēram, ilgstošo bezdarbnieku Latgalē ir pat sešas reizes vairāk nekā pārējā Latvijā. Arī pirmspensijas vecuma bezdarbnieku un bezdarbnieku ar invaliditāti Latgalē ir vairāk nekā citviet.
"Sākumā bija ļoti grūti ar darba iespējām. Es ļoti ilgi meklēju Rēzeknē darbu," stāsta Jolanta.
Viņa pēc 20 gadu darba Rīgā un Pierīgā pērn pārcēlās uz dzimto Rēzekni un aptuveni gadu meklēja darbu. Tagad Jolanta ir viena no 150 darbiniekiem, kas strādās jaunatklātajā "Bites" Rēzeknes birojā.
Arī Jolantas kolēģe Laila no Balvu puses novērtē, ka vietējiem ir vairāk darba iespēju: "Arī citiem cilvēkiem beidzot būs darbs, tiem, kuriem nebija iespēju, skolēniem, kuri nesen skolas gaitas beiguši, pēc vidusskolas vai augstskolas."
Bezdarbnieku daudz, bet darbiniekus atrast grūti
Darbinieku meklēšanā "Bites" Rēzeknes birojam palīdzējusi Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).
Lai gan kopumā Rēzeknes pusē bezdarbnieku ir daudz, atrast piemērotus kandidātus nav bijis vienkārši,
apstiprina Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.
"Statistikas rādītāji ir viena lieta, bet tad, kad jau ir uzņēmums ar savām specifiskām vajadzībām, kad jāsāk meklēt specifiskām prasībām atbilstoši darbinieki, tad tas kļūst izaicinošāk," viņa paskaidro.
Neraugoties uz to, NVA direktore iedrošina arī citus uzņēmējus spert soli reģionu virzienā: "Tas palīdzēs reģionam augt un attīstīties. Un arī šie 150 cilvēki neaizbrauks no Latgales, no Rēzeknes. Viņi paliks šeit, veidos savas dzīves, bērni augs šeit, līdz ar to tas ir nozīmīgs ieguldījums reģiona attīstībā."
Investoru pievilināšanai vajadzīgs "burkāns"
Meklējot vietu, kur paplašināties, tieši augstos bezdarba rādītājus Latgalē "Bite" saskatījis kā iespēju, proti, vairāk potenciālo darbaroku. Taču bijis jārēķinās ar citām grūtībām, kas galvaspilsētā būtu vieglāk risināmas, stāsta "Bite Latvija" ģenerāldirektors Aruns Mickevičus.
"Ofisa telpu izvēle nebija tas vieglākais uzdevums. Ja Rīgā mēs varētu izvēlēties no 100 potenciālām biroja telpām, tad Rēzeknē bija jāizvēlas starp dažiem variantiem," viņš piebilst.
Vai lielu uzņēmumu reģionālu biroju atvēršana Latgalē varētu būt jauna tendence vai drīzāk izņēmuma gadījumi? Tas atkarīgs no piedāvājuma, pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
"Ja uzņēmējs redzēs, ka viņam ir būtiski labāks nodokļu režīms, vēl viņš redz, ka reģions ir ar kopumā zemākām algām, kas nozīmē, ka es kopumā mazliet zemāk varēšu maksāt par kaut ko, ja bezdarba rādītāji ir augsti un ja būs atbilstošas infrastruktūras iespējas – ofisa telpas, ja tie ir pakalpojumu biznesi vai ražošanas telpas, ja tā ir ražošana par atbilstošu un konkurētspējīgu cenu, – tad arī tie investori būs," uzskata Endziņš.
Viens no lielākajiem Latgales, tā teikt, "burkāniem" uzņēmēju pievilināšanai ir speciālās ekonomiskās zonas (SEZ).
Nevienā citā Latvijas reģionā nav tāds speciālo ekonomisko zonu pārklājums kā Latgalē, kur darbojas pat divas šādas zonas ar īpašiem nodokļu atvieglojumiem,
tostarp līdz pat 100% nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, 80% atlaide uzņēmuma ienākuma nodoklim un citas priekšrocības. Rēzeknes SEZ teritorijā šobrīd strādā 22 komercsabiedrības, savukārt Latgales SEZ – 29.
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ("Latgales partija") saredz iespēju piesaistīt vēl vairāk uzņēmumu, ja tiktu paplašinātas uzņēmējdarbības jomas, kas var pretendēt dalībai SEZ.
"Latgales SEZ varētu iestāties arī pārtikas ražotāji. Tajās teritorijās, kur IKP ir vismaz par 50% mazāks nekā vidēji Eiropā, pie šādas matemātikas Latgale tur ir visa. Viens normatīvais akts, un paveras pilnīgi citas iespējas," teic Maksimovs.
Speciāls finansējums pierobežai
Speciālās ekonomiskās zonas nav burvju nūjiņa, taču, efektīvi izmantojot to priekšrocības, paveras lielākas iespējas konkurencē par investoriem starp reģioniem, norāda Maksimovs. Tikpat būtisks ir lielāks valsts atbalsts pierobežas teritorijām. Kā stāsta Maksimovs, nākamā gada valsts budžetā iezīmēti 2 miljoni eiro, ko pierobežas pašvaldības varētu sadalīt atbilstoši kilometru garumam gar robežu.
"Pirmo reizi vēsturē, iespējams, būs tieši pierobežas pašvaldībām speciāls finansējums, ko pašvaldība varēs izmantot pēc saviem ieskatiem – vai ceļiem, vai maksājot bērniem brīvpusdienas, tādā veidā noturot cilvēkus šeit," pavēsta Maksimovs.
Arī industriālo zonu attīstība, īres dzīvokļu būvniecība un līdzīga veida valsts vai pašvaldību ieguldījumi ir svarīgi un kalpo kā signāls uzņēmējiem, ka pierobežā ir droši un robežas tuvums nevis rada draudus, bet ieguvumus, tostarp attīstot šeit uzņēmējdarbību militārajā industrijā.
Attīsta militāro industriju
Piemēram, uzņēmumā "Baltic Bullets" Rēzeknē ražo dažāda izmēra lodes bez pulvera lādiņa. Ik minūti top 3–4 augstas precizitātes lodes snaiperiem.
"Ražojam trīs veidu lodes. Mēs šīs lodes varam sataisīt jebkuram kalibram, jebkura svara, mēs ļoti ātri varam variēt. Ir visas licences darbam ar Eiropas Savienības sarakstos esošajām stratēģiskajām precēm," pastāsta SIA "Baltic Bullets" īpašnieks Oskars Skredelis.
Apgrozījums gadu no gada pieaug. Šobrīd ik mēnesi vairāk nekā 10 000 ložu tiek nosūtīts uz Ukrainu, tāpat izveidojusies sadarbība ar čehu uzņēmumu.
"Šo lodi – 338 kalibra – bruņusitēju mēs piegādājam čehiem, kas ir pasaulē Top 10 munīcijas ražotājs. Tagad mēs pēdējā izstādē Francijā ar viņiem vienojāmies, ka visu speciālo munīciju mēs viņiem tagad taisīsim," informē Skredelis.
Izaugsme nenozīmē vairāk darbavietu
Tomēr jārēķinās, ka uzņēmējdarbības izaugsme ne vienmēr nozīmē arī lielāku darbavietu skaitu.
Piemēram, lai gan Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā pagājušajā gadā kāpuši gan eksporta, gan investīciju apjomi, turklāt viens uzņēmums pat nācis klāt, kopējais Rēzeknes SEZ uzņēmumos strādājošo skaits pērn samazinājies par 58 cilvēkiem. Iemeslus atklāj Rēzeknes SEZ pārvaldniece Maija Elksne-Meirāne:
"Šīs darbavietas nav zudušas no viena uzņēmuma, bet vidēji vairākiem uzņēmumiem tā ir viena, divas darbavietas. Tas lielākoties ir saistīts ar uzņēmumu procesu digitalizāciju, automatizāciju un optimizāciju. Jāpiemin arī tas, ka dažos uzņēmumos bija darbinieki no Ukrainas. Nesen runājot ar vienu uzņēmuma pārstāvi, viņš teica, ka no 50 ukraiņu darbiniekiem šobrīd uzņēmumā palikuši tikai 10, pārējie ir devušies tālāk vai nu uz Rīgu, vai Vāciju."
Pašvaldības atbalstu neizmanto pilnībā
Lai veicinātu nodarbinātību un secīgi arī uzņēmumu apgrozījumu un valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), izveidotas dažādas programmas, kas aptver visu valsti, piemēram, NVA nodarbinātības veicināšanas pasākumi, reemigrācijas mehānisms, ALTUM, Eiropas Savienības projekti, taču ir arī tādi plāni, kas mērķēti tieši Latgalei. Viens no tiem – "Rīcības plāns Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai". Plāna galvenais mērķis ir mazināt reģionālo nevienlīdzību.
"Sniedzam atbalstu pašvaldībām, lai pašvaldības varētu radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Tas var būt gan ēkas, gan inženierkomunikācijas, gan piebraucamie ceļi, tātad viss, kas komersantam var būt nepieciešams. Ņemot vērā, ka Latgalei ir viszemākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, mēs sniedzam proporcionāli vislielāko atbalstu tieši Latgales pašvaldībām. Bet mēs redzam, ka šobrīd Latgales pašvaldības ne pilnībā izmanto šo atbalstu," stāsta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta vadītāja Jevgēnija Butņicka.
Iepriekšējo plānu rezultātā tapusi Latgales speciālā ekonomiskā zona, kā arī Latgales pašvaldībām papildus piešķirti 52 miljoni eiro.
Jaunais plāns jau otro gadu iestrēdzis ministriju gaiteņos.
Izstrāde iekavējusies, jo iesaistīts plašs ministriju loks, tāpēc nepieciešama laikietilpīga saskaņošana. Turklāt – atšķirībā no iepriekšējiem trim plāniem – šoreiz klāt nākusi drošības dimensija.
"Līdzšinējie plāni bija izstrādāti miera laikā, tiem pamatā akcents bija uz uzņēmējdarbības veicināšanu. Šobrīd ir jauns izaicinājums – drošības aspekts, kas ir jāņem vērā," paskaidro Butņicka.
Oktobrī plāns tiks virzīts uz sabiedrisko apspriešanu, lai no nākamā gada sākuma stātos spēkā.
Būs augsti kvalificētam darbam vietas
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kā Latvijas eksporta flagmaņus redz augsto tehnoloģiju uzņēmumus. To apstiprina arī Latgales SEZ, kur divi Līvānu optiskās šķiedras uzņēmumi rada augstāko iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju visā Latgalē.
Arī Rēzeknes SEZ uzņēmumos tuvākā nākotne iezīmējas ar jaunām, augsti kvalificētām darbavietām – tīkla kabeļu komponenšu ražotājs "OptoElektronika" oktobra vidū Rēzeknē vērs jaunu ražotni ar vairākiem desmitiem darbavietu, arī bērza saplākšņa ražotājs "Verems" paplašina savu ražotni un plāno radīt līdz 70 jaunas darbavietas.
Vai šādiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem ir interesanti ilgstošie bezdarbnieki pirmspensijas vecumā? Visdrīzāk – nē, līdz ar to ilgstošā bezdarba rādītājos Latgalē būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, taču pierobežas uzņēmumu paplašināšanās panāks darbspējīgo cilvēku neaizplūšanu uz Rīgu vai ārzemēm darba meklējumos, kā arī veicinās jaunu ģimeņu nobāzēšanos Latgalē.
