ES dalībvalstis piektdien atbalstīja papildu tarifu piemērošanu elektromobiļu importam no Ķīnas, lai gan pret to iebilda ES lielākā ekonomika Vācija.
Bažas par negodīgu konkurenci
Par papildu tarifiem līdz 35,3% apmērā nobalsoja desmit ES valstu, tostarp Francijas un Itālijas, vēstnieki, pret balsoja piecas valstis, kuru vidū ir Vācija un Ungārija, bet 12 valstis atturējās.
Neoficiāli zināms, ka visas trīs Baltijas valstis atbalstījušas ievedmuitas tarifu paaugstināšanu.
Eiropas Komisija jūnijā ieviesa papildu pagaidu ievedmuitas nodevas Ķīnas elektromobiļu importam, jo izmeklēšanā secināts, ka Pekinas palīdzība autobūves nozarei rada negodīgu konkurenci.
Eiropas Komisijas preses sekretārs Olofs Džills vēsta, ka muitas nodevas ir nepieciešamas, lai pārēja uz videi draudzīgu transportu notiktu godīgi.
"Muitas nodevu ieviešana nav un nekad nav bijis mūsu pašmērķis. Mēs vēlamies likvidēt sekas, ko rada ilgstoša subsidēšana, kuru apliecina mūsu ļoti detalizēta un skrupuloza izmeklēšana, kas pilnībā atbilst Pasaules Tirdzniecības Organizācijas noteikumiem."
Eiropas Savienība mācās no savām kļūdām, kas savulaik tika pieļautas saistībā ar Ķīnā ražoto saules paneļu importu.
Briseles amatpersonas ir apņēmības pilnas neatkārtot iepriekšējo gadu kļūdas, kad lētās saules baterijas no Ķīnas pārpludināja ES tirgu un lika daudziem Eiropas uzņēmumiem slēgt ražošanu. Tagad Eiropas Komisija vēlas pasargāt pašmāju elektroauto ražotājus no negodīgas konkurences ar Ķīnas valsts subsidētiem ražojumiem.
Ķīna varētu spert atbildes soļus
Ķīna kritizējusi jaunos tarifus kā protekcionisma pasākumu, kas var izraisīt tirdzniecības karu. Sākotnēji jūnijā EK ierosināja papildu ievedmuitas nodevas līdz pat 38%.
Pašreizējā ievedmuita ir 10%.
Brisele papildu nodevas pamato ar mērķi aizsargāt Eiropas autoražotājus, jo nozare nodrošina 14 miljonus darbavietu, taču neiegūst no valsts subsīdijām, kādas Ķīna maksā saviem uzņēmumiem.
Plānots, ka ES papildu nodevas stāsies spēkā no 31. oktobra un būs spēkā piecus gadus.
Lai apturētu nodevu ieviešanu, nepieciešams vismaz 15 dalībvalstu, kas pārstāv 65% ES iedzīvotāju, balsojums pret.
No abām lielākajām bloka valstīm Francija atbalsta tarifu ieviešanu, lai uzlabotu vietējo ražotāju spēju konkurēt ar Ķīnā ražotiem elektromobiļiem, bet Vācija, kurai ir spēcīga autobūves nozare, pret papildu nodevām iebilst, sakot, ka tās ražotāji, piemēram, BMW, "Volkswagen" un "Mercedes" ir daudz investējuši Ķīnā un ES ar šiem tarifiem apdraud attiecības ar Pekinu.
Turklāt elektroauto Ķīnā ražo arī vācu autobūves uzņēmumi, tādējādi šī produkcija, nonākot Eiropā, arī kļūs dārgāka.
Jāmēģina novērst tirdzniecības karu
Arī, piemēram, Ungārija iebilst pret tarifiem, jo Ķīna ir draudējusi ar atbildes pasākumiem un sākusi izmeklēšanu par Eiropas brendija, piena produktiem un cūkgaļu.
Ungārijas premjers Viktors Orbāns šo soli nodēvējis par "ekonomisko auksto karu", kas kaitēs Eiropai.
Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners, lielākie autobūves uzņēmumi un citas iesaistītās puses pēc atbalsta ES papildu nodevām mudināja bloku rūpēties, lai novērstu tirdzniecības karu ar Ķīnu.
Tirdzniecības saspīlējums starp Ķīnu un ES neaprobežojas tikai ar elektromobiļiem, Briseles uzsāktās izmeklēšanas attiecas arī uz Ķīnas subsīdijām saules paneļiem un vēja turbīnām.
ES gaida grūts uzdevums, jo tā cenšas veicināt savu tīro tehnoloģiju nozari un investēt zaļajā pārejā, neizraisot sāpīgu tirdzniecības karu ar Ķīnu.
