Jau pavasarī Starptautiskais Valūtas fonds lēsa, ka Krievijas ekonomika šogad augs daudz ātrāk nekā citu attīstīto valstu, piemēram, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas. Taču kas patiesībā slēpjas aiz šiem šķietami labajiem rādītājiem?
Krievija atradusi jaunus noieta tirgus
Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja sankciju vilni, kuru mērķis bija vājināt Kremļa spēju turpināt karu. Sankcijas tika dēvētas par bezprecedenta, un Rietumos valdīja pārliecība, ka Krievijas ekonomika nespēs izturēt spiedienu. Un tomēr kara trešajā gadā Krievija ne tikai iztur spiedienu, bet tai prognozē lielāku ekonomisko izaugsmi kā citām attīstītām valstīm.
"Vai sankcijas ir izgāzušās vai nē – tas ir pārāk subjektīvi. Manuprāt, ja to mērķis bija liegt Krievijai turpināt karu, tas nav iespējams. Tas būtu absurdi.
Pat ja Krievijai tiktu nogriezts pilnīgi viss imports, viņi karam var izmantot pašu saražoto. Sankcijas vienmēr var apiet. To ir pierādījušas arī citas valstis.
Un vēl nekad šādā veidā sankcijām nav pakļauta tik liela ekonomika kā Krievijas. Tāpēc tas kaut kādā ziņā ir testa gadījums," spriež domnīcas "Foreign Policy Research Institute" analītiķis, Krievijas ekonomikas pētnieks Nikolass Trikets.
Krievija spējusi adaptēties jaunajai situācijai, attīstot jaunus tirgus austrumos un globālajos dienvidos, pārvirzot naftas un gāzes eksportu no Eiropas uz Ķīnu un Indiju. Pekina kļuvusi teju vai par glābšanas riņķi Krievijas ekonomikai – abu valstu tirdzniecība pārsit rekordus.
Taču Ķīna izmanto situāciju, piespiežot Krieviju tai pārdot gāzi par ļoti zemu cenu.
Savukārt Indija paziņojusi, ka nepirks sašķidrināto dabasgāzi no Krievijas Arktikas projekta, jo tas pakļauts rietumvalstu sankcijām. Proti, valstis no sadarbības ar Krieviju mēdz atturēt arī bažas par sekundārajām sankcijām.
Ekonomika balstās uz kara izdevumiem
Tomēr kopumā jaunu tirgu attīstība ļauj Krievijai izdzīvot, par spīti sankcijām. Bet kas virza tās ekonomisko izaugsmi?
"Pēdējo divu gadu laikā Krievijas ekonomisko izaugsmi virzījuši militārie tēriņi. Un tie nav tikai aizsardzības tēriņi, bet arī tas, ka šajās industrijās strādājošo algas ir ļoti augušas – tātad cilvēkiem ir vairāk naudas, ko tērēt citur. Tā ir daļa no stāsta," norāda Trikets.
"Tad vēl daudz no militārās industrijas ir reģionos, kas nav ekonomiskie centri, kā, piemēram, Maskava, kas veido lielu daļu no iekšzemes kopprodukta. Daļa no izaugsmes ir no tā, ka Krievijā kopš kara sākuma ienākumu sadale ir vienlīdzīgāka."
Arvien vairāk resursu tiek veltīti militārajam sektoram, kur tiek nodarbināti arvien vairāk cilvēku, kuriem tiek maksātas arvien lielākas algas. Bet agresīvie tēriņi šai industrijai tiek veltīti uz visa pārējā rēķina.
Pirms kara bija plānota 400 miljardu rubļu vērta programma valsts infrastruktūras, transporta, komunikāciju attīstībai. Šī nauda tagad novirzīta militāri industriālajam kompleksam. Arī par sociālo labklājību tiek domāts mazāk.
Tā ir izaugsme "uz papīra", kas nerada reālu ekonomisko vērtību un neuzlabo cilvēku dzīves vai produktivitāti – tieši pretēji. Un tā nav ilgstpējīga, norāda eksperts.
"Karš iedragā ekonomikas spēju ražot to, kas nav priekš kara. Arvien vairāk cilvēku tiek pievērsti no ražojošiem darbiem uz darbiem, kas pilnībā paļaujas uz valsts naudu. Ja tu uzražo spridzekli, tas izskatās kā kaut kas pozitīvs IKP izteiksmē. Bet tas spridzeklis tiks izmantots vienreiz un neko neģenerēs. Tā izaugsme nav pozitīva. Ilgtermiņā tā ir negatīva," norāda Trikets.
"Lai uzturētu produktivitāti, vajadzīgi cilvēki. Krievijas demogrāfija nav pozitīva, sabiedrība noveco. Karā krituši tūkstošiem, un tie, kas iesaukti armijā, ir darbspējas vecumā. Bet viņi nestrādā."
Krievija kļuvusi vēl vairāk atkarīga no naftas cenas
Rietumu sankcijas, lai arī nav apturējušas Krievijas ekonomiku, ir darījušas savu. Preču imports kļuvis dārgāks, pieaugusi Krievijas atkarība no naftas, līdz ar ko ekonomika kļuvusi grūtāk stabilizējama.
"Kur sankcijas, manuprāt, ir bijušas efektīvas – tās ir ļoti apgrūtinājušas Krievijas spēju uzturēt ekonomisko stabilitāti bez spēcīga enerģētiskā sektora.
Vairāk kā iepriekš Krievija ir atkarīga no naftas, kaut arī pirms iebrukuma viņi gadiem ilgi centās šo atkarību mazināt. Tagad viss ir atkarīgs no naftas cenas."
Tas viss – gan sankcijas, gan ekonomikas balstīšana ap karu – padarījis Krievijas ekonomiku mazāk elastīgu. Tuvākajā laikā Krievijas ekonomikas krīzi Trikets gan neprognozē, taču ilgtermiņā sekas būšot neizbēgamas.
