Valdības un pašvaldību ikgadējās sarunās neilgi pirms valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimā bija divi lielākie strīdus āboli. Viens – iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) proporcijas atjaunošana kā pirms 2021. gada, lai pašvaldībām tiktu 80%. Otrs – valdības plāns par labu valsts budžetam pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildi jeb naudu, kas līdz šim palika pašvaldībām.
Tapa kompromisa variants – pašvaldībām nākamgad pārdalīs 3%, bet ne prasītos papildu 5% no IIN ieņēmumiem. Tas gan guvumu neradīšot, jo nākamgad plānoto plašāko nodokļu pārmaiņu negatīvās sekas pašvaldībām solīja kompensēt un ienākumu nodokļa daļas pārdale būšot uz šīs kompensācijas rēķina.
Savukārt ienākumu nodokļa pārpildi pašvaldībām tomēr neatņems. To kā būtiskāko panākumu uzsvēra Saldus novada mērs, Pašvaldību savienības vadītāja vietnieks Māris Zusts (Latvijas Zaļā partija).
"Tikai vakardienas sarunās tika pieņemts lēmums, ka pārpildi novirzīs kredītu maksājumiem pašvaldībām. Vienkārši sakot, tas nonāks pašvaldību budžetos, kas ir ļoti būtiski, jo līdz šim tie bijuši vairāki desmiti miljonu eiro gadā kopā pašvaldībām. Tas bija ļoti būtisks jautājums," sacīja Zusts.
Pēc ceturtdienas lēmumiem caurmērā pašvaldībās nākamgad varētu iztikt bez kādiem jauniem ierobežojumiem vai samazinājumiem, pārliecību pauda Zusts.
Viņš sacīja: "Var rēķināties ar to, ka nebūs sliktāk. Šis budžeta pieaugums nebūs tik būtisks, lai realizētu kādus mega projektus. Taču tas nozīmē, ka būs stabila finansiālā situācija, varēsim atļauties kā minimums – kā līdz šim, neaizverot nevienu funkciju, nevienu iestādi un turpinot normāli dzīvot tālāk."
Jau pēc panāktajiem lēmumiem pozitīvāk situāciju vērtēja arī Limbažu novada mērs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība). Pašvaldības darbs un ienākumi būs prognozējamāki, kas atspoguļosies pašvaldības mērķu un uzdevumu plānošanā, un iedzīvotāji to pamanīšot.
"Tas varētu būt ieguvums. Pirmām kārtām, stabilitāte, ka pašvaldībām šis finansējums ir stabili iezīmēts, nevis atkarīgs no valdības papildu mērķdotācijām. Otrkārt, ja būs nodokļu pieaugums, tad tas proporcionāli būs nodrošināts pieaugums pašvaldībām, ko līdz šim paredzēja pašvaldību kredītsaistību segšanai. Tā kā jā – ieguvums ir," atzīmēja Straubergs.
Atvieglos arī Pierīgas pašvaldību budžeta plānošanu, jo pašvaldību līdzekļu izlīdzināšanas fondā plānots iemaksāt papildu 14,7 miljonus eiro. Pierīgā iedzīvotāju skaits turpina augt, un iemaksas pašvaldību līdzekļu izlīdzināšanas fondā par labu mazāk naudīgām pašvaldībām sāk traucēt pašu attīstībai.
Vēl valdības un pašvaldību parakstītais protokols paredz papildu 2,5 miljonus eiro piecām austrumu pierobežas pašvaldībām. Tās ir Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Ludzas un Krāslavas novadu pašvaldības.
Krāslavas novada mērs Gunārs Upenieks (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka šos papildu līdzekļus varētu izmantot tajās nozarēs, kas prasa lielākos papildu ieguldījumus – algas, izglītība un drošība. Galvenais uzsvars, ņemot vērā Krāslavas novada atrašanās vietu, ir uz drošības risinājumiem, tajā skaitā sastopoties ar nelegālajiem robežpārkāpējiem.
"Drošības sistēmas katrā skolā, katrā dārziņā, lai tur būtu nožogotas teritorijas, kas aprīkotas ar tehniskajiem līdzekļiem. Es nerunāšu par tādām lietām kā dziļurbumu drošība un ūdens apgāde. Mēs atrodamies 4,5 kilometrus no robežas. Drošības sistēmas ir ļoti pieprasītas, un mums būtu prātīgi ieguldīt tajās. Lai noteiktās teritorijās cilvēki nevarētu tik vienkārši ienākt, lai būtu caurlaižu režīms. Jo tie pārkāpēji, kā jūs redzat, nav jau tikai pie mums, bet arī tālāk un tālāk," norādīja Upenieks.
Kā ierasts, sagatavoto valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolu pievienos nākamā gada valsts budžeta projektam.
KONTEKSTS:
Valdība piekritusi nākamgad mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju, pašvaldībām to palielinot par 3% jeb līdz 78%. Tāpat piedāvāts palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas dotāciju par 14 miljoniem eiro.
