Sauka norādīja, ka valdība izvēlējusies "budžeta lāpīšanas virzienu", kura kontekstā par konkurētspējas veicināšanu nevar runāt.
"Es domāju, ka drīzāk bija jāsper solis PVN palielināšanā," pauda pētnieks. Viņš norādīja, ka arī plānotās izmaiņas pensiju sistēmā ilgtermiņā var nebūt labas, arī ēnu ekonomikas kontekstā.
Sauka vērtēja iecerētās nodokļu izmaiņas kā nepārdomātas: "Ar nodokļiem kaut ko var darīt, bet tam nevajadzētu būt primārajam. Ja tos aiztiek, tam jābūt pārdomātam solim.
Es nedomāju, ka šoreiz ir pārdomāti. Šoreiz ir ātrie varianti, ātrie risinājumi, lai būtu kaut kāda nauda, un tad jau redzēs."
Pētnieks norādīja, ka valdībai vajadzētu vairāk domāt ilgtermiņā, jo "tas "tad jau redzēs" pienāk piecos, desmit gados".
KONTEKSTS:
Nākamgad iecerēts vienkāršot algu nodokļu sistēmu, nosakot visiem vienotu neapliekamo minimumu, divkāršojot neapliekamo minimumu pensijām, paredzot divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – 25,5% un 33%. Plānots uz 4 gadiem pārdalīt arī iemaksas no 2. pensiju līmeņa uz 1. pensiju līmeni – sociālo budžetu, kā arī celt auto nodokli, akcīzi saldajiem dzērieniem, degvielai un nākotnē arī alkoholam un tabakai. Savukārt bankām plāno noteikt solidaritātes maksājumu, kuru gan varēs samazināt vai pat nemaksāt vispār, ja banka būtiski kāpina kreditēšanas apjomu.
Sabiedriskajā sektorā plāno arī ierobežot mēnešalgas pieaugumu vēlētām amatpersonām un Saeimas ieceltām amatpersonām, kā arī samazināt ministriju un citu centrālo iestāžu izdevumus.
Valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025. - 2027. gadam valdība plāno apstiprināt 14. oktobrī un iesniegt budžeta paketi Saeimā – 15. oktobrī.
Valdība jau iepriekš noteica, ka vienīgā vidējā termiņa budžeta prioritāte būs valsts drošība. Tai nākamgad paredzēts novirzīt būtiskāko daļu no papildu finansējuma – 284,3 miljonus eiro.
