Lidosta "Jūrmala Airport" pēdējo gadu laikā ir nīkuļojusi – viena gada laikā tā nodrošinājusi vien 700 privāto lidmašīnu apkalpošanu. Drošības apsvērumu dēļ saistībā ar īpašniekiem lidostai kopš 2015. gada licence ir anulēta, ko varētu atjaunot, mainoties īpašniekiem un atrodot investoru.
Tas ir atrasts – Brēmenē bāzētais aviācijas uzņēmums "Evia-Aero GmbH", tomēr tas bez garantijām nav gatavs lidostu iegādāties.
"Latvijas pusei lūgsim atļauju pievienoties tīklam. Tīkls un savienojumi ir būtiska lieta. Vajadzīgs politisks risinājums nākamā mēneša laikā. Tad visi varēs iesniegt tīkla piedāvājumus. Bez tīkla savienojuma nevaram attīstīties, nevaram kļūt par akcionāru Jūrmalas lidostā," skaidro uzņēmuma izpilddirektors Florians Krūzs.
"Evia-aero" vēlas lidostu pārveidot par zaļās jeb bezemisiju aviācijas bāzi Baltijā, kā arī ir mērķis kļūt par vadošo sekundāro lidostu Baltijas valstīs.
"Ūdeņraža lidmašīnai nav emisiju. Nebūs piesārņojumu atmosfērai. Vienīgā emisija no motora būs ūdens. Optimāla priekšrocība, un pasažieri varēs lidot uz Zviedriju, Somiju un visām Baltijas valstīm," stāsta uzņēmuma "Cranfield Aerospace Solutions" pārstāvis Marks Kelks.
Lidaparātu uzlādei lidostas teritorijā 50 hektāru platībā plānots izbūvēt saules elektrostaciju ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu, kā arī nodrošināt ūdeņraža ražošanu.
Tomēr šī iecere var arī neīstenoties, jo valsts Satiksmes ministrijas personā, no vienas puses, ir atbalstoša privātā kapitāla ienākšanai Latvijas aviācijas nozarē, taču norāda arī uz trūkumiem
"Jānoņem jebkādas reputācijas riska iespējas jeb varbūtības. Otrs, protams, lai šo lidlauku atjaunotu komerciālai satiksmei, ir nepieciešamas būtiskas investīcijas paša lidlauka infrastruktūrā, tas, protams, ir investoru rokās," uzsver ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.
Valstij nāksies arī dot zaļo gaismu gan lidostas elektrostaciju pieslēgšanai kopējam tīklam, lidostas sertifikācijai, un tā vēlas arī redzēt konkrētu uzņēmēju rīcības plānu. Tikmēr vietējā pašvaldība cer uz projekta ātrāku virzību, jo sarunas ar ministrijām notiek jau gadu.
"Esam bijuši visās iespējamajās ministrijās, augstsprieguma tīklos, sadales tīklos – visi smaida, sola palīdzēt, bet neesam izkustējušies ne par centimetru," pauž Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa ("Latvijas Reģionu apvienība").
Ekonomikas ministrijā informē, ka ar investoriem tikšanās, iespējams, notiks oktobra vidū, kad ministrs ar plašu delegāciju dosies vizītē uz Vāciju. Ministrijā norāda, ka pieprasījums pēc jaunām elektroenerģijas ražošanas jaudām šobrīd pārsniedz piedāvājumu, un tādi investori, kuri ir gatavi ieguldīt 100 miljonus eiro, esot vairāki. Līdz ar to atbildīgajām iestādēm būšot rūpīgi jāvērtē katrs projekts un piedāvājums.
