"Moneyval" centrālais uzdevums ir novērtēt, kā dalībvalstis izpilda starptautiskos standartus, novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas riskus. "Moneyval" novērtējumā ierasti ir arī dažādas rekomendācijas valstij.
Iepriekšējais "Moneyval" izvērtējums par Latviju tapa 2018. gadā, tajā nosakot Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. "Moneyval" Latvijas rīcību atzina par neefektīvu patiesā labuma guvēju noteikšanā uzņēmumos un naudas atmazgāšanas kontrolē. Draudēja Latvijas iekļaušana "pelēkajā sarakstā" – to valstu skaitā, kurās ir vāja kontrole pār naudas atmazgāšanu. Sāka tā saucamo finanšu sektora "kapitālo remontu". 2020. gadā Latviju neiekļāva pelēkajā sarakstā. Tomēr "Moneyval" ziņojums palicis nemainīts, aizvien stāstot par iepriekš minētajiem riskiem. Tāpēc Latvija kā pirmā valsts pieteikusies jauna ziņojuma sagatavošanai, kas sākas ar divu nedēļu darbu kopā ar "Moneyval" ekspertiem Rīgā. Tas būtiski pašu attīstībai, uzsver Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs Toms Platacis.
"Šis process ir tieši ar mērķi, lai mēs beidzot varētu parādīt, kā Latvija izskatās šodien. Būs jauns efektivitātes un tehniskais ziņojums, kā ieviešam likumus un tos piemērojam praksē.
Šī varētu būt viena no lietām, kas sekmēs pozitīvu investīciju klimatu valstī, it īpaši finanšu sektorā," pauda Platacis.
Laikā no 2018. līdz 2020. gadam un pēcāk Latvijā izveidota stipra un noturīga finanšu sistēma aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. Papildinātas vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un sankciju riska pārvaldīšanai, stāstīja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.
"Tas ir ne tikai Latvijas reputācijas stāsts. Bankas ir pārskatījušas savas klientu bāzes, saprotot, ka ir klienti, kuru riskus tā nevar pārvaldīt. Te runāju specifiski par klientiem no Krievijas reģiona. Tāpat bankas un finanšu sistēmas ir būtiski stiprinājušas kontroli, lai uzlabotu šo risku pārvaldību," skaidroja Markovskis.
Tāpat ņemtas vērā kritiskās "Moneyval" norādes par patiesā labuma guvēju nenorādīšanu. Pērn jau vairāk nekā 88% uzņēmumu reģistrējuši patiesā labuma guvējus, jaunus uzņēmumus bez šīs norādes reģistrēt vairs nav iespējams, stāstīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere no "Jaunās Vienotības". Tāpat Eiropas Padomes ekspertu norādes veicinājušas citu pieeju ekonomisko noziegumu izskatīšanai.
"Tieši "Moneyval" 2018. gada novērtējumā mēs redzējām skaidri iezīmētas problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā, secinot, ka šīs sarežģītās un specifiskās lietas ļoti ilgi izskatītas.
Tad, lūk, 2021. gada 31. martā darbu sāka Ekonomisko lietu tiesa. Pēdējos Eiropas Komisijas ziņojumos par tiesiskumu Eiropas Savienībā redzam, ka šī tiesa ir augstu novērtēta," sacīja ministre.
Tieslietu ministrija arī virza likuma grozījumus, paredzot valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu. Tas ir vēl viens mājasdarbs pēc "Moneyval" norādēm, ko Saeimā vēl izdiskutēs trīs lasījumos.
"Mēs Saeimā visu izrunāsim, lai nebūtu pārpratumu un saprastu, ka tas ir labs regulējums, kas tiešām nepieciešams mūsu pašu Krimināllikuma [izmaiņu] ieviešanai, lai arestētās kapitāldaļas netiktu nobēdzinātas, kamēr spriedums stājas spēkā. Lai cietušajiem varētu izmaksāt paredzētās kompensācijas."
Latvija ir pirmā valsts, ko pēta "Moneyval" sestajā novērtēšanas kārtā. Ziņojuma aizstāvēšana Strasbūrā notiks nākamā gada vasarā, bet pilnu ziņojumu Latvija saņems nākamā gada nogalē.
