Daudz jau izdarīts, bet birokrātija – liela
Ministrs pauda, ka ir izpildīta lauksaimnieku prasība par Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegumu Latvijā. Attiecīgais likumprojekts jau ir sagatavots. Tāpat zemniekiem būs pieejami lielāki līdzekļi gan kredītprocentu daļējai dzēšanai, gan arī apdrošināšanai.
"Pagājušajā gadā budžeta ietvaros jau papildu līdzekļi 12 miljonu apmērā ir piešķirti. Un papildus tam jau ir sagatavoti Ministru kabineta noteikumi, kas dos plašāku iespēju ilgāk pieteikties un plašākam pretendentu lokam saņemt kompensāciju pusei no apdrošināšanas polises," teica ministrs.
Lai arī kredītprocenti ir pieauguši, valsts atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecībā palielināts divas reizes – no apmēram 12 miljoniem līdz 24 miljoniem eiro, klāstīja ministrs. "Šeit tiešām ir izdarīts jau. Ir atsevišķas lietas, kas saistībā ar birokrātijas mazināšanu nav izdarītas," klāstīja zemkopības ministrs.
Ministrs atzina, ka birokrātija lauksaimniecībā tiešām ir liela un prasības ir grūti izpildāmas.
Milzīga kļūda bija prasīt iesniegt atbalsta pieteikumus Lauku atbalsta dienesta jaunajā sistēmā, kas tam faktiski nebija gatava. "Tas ir tagad jānovērš, un tas arī ir novērsts. Šīs prasības par obligātu ievadi sistēmā zemniekiem nebūs," teica Krauze.
Vēl Zemkopības ministrija birokrātijas mazināšanai gatavo izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumu stratēģiskajā plānā, ko saskaņā ar Eiropas Savienības nosacījumiem iespējams mainīt tikai reizi gadā.
"Šobrīd lauksaimnieku organizācijas nāk kopā ar Zemkopības ministrijas atbildīgajām personām, izstrādā priekšlikumus, kas tiks virzīti uz Briseli. Tas ir process, ko nevar izdarīt nedēļas laikā," sacīja Krauze.
Ministrs atzina, ka zemnieku prasība par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu līdz 5% Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem nav "vienas nedēļas diskusija".
"Tā ir diskusija valdības ietvaros, kur iesaistās visi politiskie spēki, un šādas lietas parasti budžeta pārskatīšanas un sagatavošanas laikā skata.
Tā ka ir lietas, ko mūsu spēkos ir iespējams izdarīt un ir izdarītas. Gribu uzsvērt to, ka jau esam izdarījuši," teica ministrs.
Krauze uzskata, ka nav pamata, lai lauksaimnieki turpinātu protestus un pēc nedēļas ar traktoriem ierastos arī Rīgā. "Kā jau es uzskaitīju, tas, ko lauksaimnieki vēlas, jau ir izdarīts," norādīja ministrs.
"Zemnieku saeima": Solījumiem neseko rīcība
Tikmēr biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka zemniekiem jau iepriekš daudz solīts, taču kopš iepriekšējām sarunām, kas notika pirms trim mēnešiem, nav "sagaidītas konkrētas rīcības".
"Konceptuāli nav pretrunu šajos jautājumos, bet mūs kā lauksaimniekus neapmierina tas, ka nav pretim arī nākotnes rīcības. Nav jau šo padarīto darbu, nav ne termiņu, ne datumu. Par to mēs arī vienojāmies piektdienas sanāksmē – ir konkrēti datumi, ir atbildīgie departamenti. Mēs uzsvērām to, ka šajā procesā ir jāiesaistās ne tikai Zemkopības ministrijai, šeit ir jāiesaistās arī valdībai, jo jautājumu bloks ir gana sarežģīts, un tas ir risināms arī Eiropas Savienības līmenī, un, protams, Zemkopības ministrija viena pati to nevar atrisināt.
Tātad mums nav šobrīd vairs vajadzīga labā griba, mums ir vajadzīgas konkrētas rīcības," pauda "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs.
LOSP: Lauksaimniecībā ir kritiska situācija, gatavi sadarboties
Arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) nosūtījusi vēstuli valdībai par smago un kritisko situāciju lauksaimniecības nozarē, kas saistīta ar ģeopolitisko stāvokli un nelabvēlīgajiem laikapstākļiem pērn. Vēstulē norādīta lauksaimnieku gatavība veikt pārrunas un sadarboties ar valdības pārstāvjiem par nozarei kritiski svarīgu jautājumu nekavējošu risināšanu.
"Lai lauksaimniecības nozares uzņēmumi turpinātu strādāt un apgādāt Latvijas iedzīvotājus ar pārtiku, ir nepieciešama skaidra un paredzama valsts politika," norādīts vēstulē.
"Lauksaimnieki jau cieš zaudējumus no nevienlīdzīgas Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumu politikas. ES zaļā kursa ietekme arvien palielina produkcijas pašizmaksu, bet ieņēmumi no produkcijas realizācijas bieži vien nosedz pašizmaksu vai pat samazinās un rada lauksaimniekiem zaudējumus. Karš Ukrainā vēl vairāk apgrūtina plānoto darbu realizāciju.
Jāuzsver, ka lauksaimnieki nesavtīgi atbalsta Ukrainas cīņu pret agresorvalsti Krieviju un turpinās to darīt, bet šajā situācijā lauksaimniekiem ir nepieciešamas skaidras atbildes uz jautājumiem, kas ir svarīgas lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai," norādīts vēstulē.
LOSP arī norāda uz vairākiem jautājumiem, kas lauksaimniekiem svarīgi saistībā ar plānotajām izmaiņām nodokļos 2025. gadā:
● samazinātā PVN likme pārtikas produktiem ne tikai Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, bet arī citām pārtikas grupām;
● lauksaimniecības subsīdiju neaplikšana ar ienākuma nodokli;
● kadastrālo vērtību izmaiņas un NĪN likmes;
● sezonas laukstrādnieku programma;
● lauksaimniecības dīzeļdegvielas apjoms un likmes;
● nodokļu atvieglojumi zemes pārdevējiem, pārdodot zemi lauksaimniekiem.
LOSP pievienojas starptautiskajam lauksaimnieku protesta sauklim "Nav lauksaimnieku - Nav pārtikas - Nav nākotnes!" ("No farmers - No food - No future").
KONTEKSTS:
Pirmdien, 5. februārī, Latvijā plānoti protesti, ar kuriem lauksaimnieki grib pievērst uzmanību problēmām nozarē.
Lauksaimniecības nozares pārstāvji uzsvēruši, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Tāpēc lauksaimnieki izvirzījuši piecas prasības premjerei Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība") un zemkopības ministram.
Lauksaimnieku prasības:
- Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
- 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
- Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
- Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
- Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
