VID Nodokļu un muitas policija pagājušajā gadā pieredzēja vairāku esošo un bijušo darbinieku aizturēšanu aizdomās par korupciju, kam pēc tam sekoja priekšnieka, bet vēlāk arī viņa vietnieces un vadītāja pienākumu izpildītājas atkāpšanās no amata. Jauno izmeklēšanas struktūras priekšnieku VID meklēs atklātā konkursā, un jaunā vadītāja izaicinājums būs arī tikt galā ar aizdomu ēnu par "pasūtījumu galdu" iestādē.
Vai pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) īstenotajām aizturēšanām tagad Jaunzeme uzticas visiem Nodokļu un muitas policijas izmeklētājiem, un vai tur nevar atklāties jauni krimināli stāsti? VID ģenerāldirektore atbildēja piesardzīgi: "Cilvēkiem var būt dažādi iemesli, kāpēc viņš nostājas uz noziedzīgā ceļa, un es neņemšos apgalvot, ka katrs no vairākiem simtiem darbinieku... Es tiešām nezinu, tas būtu pārāk drosmīgi teikts. Bet tas, ko es varu atbildēt, ka tomēr sadarbība ar prokuratūru ir daudz ciešāka tagad, arī pēc visiem tiem notikumiem. Un arī pati prokuratūra, teiksim tā, daudz ciešāk pieskata šīs lietas. Un tāpēc es domāju, ka, jo vairāk mums, jo tuvāka un labāka sadarbība ar prokuratūru, jo mazāk šādas iespējas vispār var būt. Jo es vēlreiz saku – VID ģenerāldirektors nav tiesīgs pārbaudīt šādas lietas. Viņš var uzdot kādu jautājumu procesa virzītājam, bet viņš nevar neko pārbaudīt. Tātad prokurors ir tas, kurš var to izdarīt, tas ir viņa pienākums, un tiešais vadītājs."
Jaunzeme atkārtoti norādīja, ka pēdējos gados cīņa ar negodprātīgiem darbiniekiem esot pastiprinājusies, kopš VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja konkursā izvēlēts un amatā iecelts bijušais KNAB darbinieks Aigars Prusaks.
Kritiski par VID vadību
Tomēr Jaunzemi pērn rudenī atstādinājušais bijušais finanšu ministrs Reirs, kurš nesekmīgi mēģināja aizrotēt viņu uz ministrijas ierēdnes amatu, joprojām netic VID ģenerāldirektores spējām dienestu sakārtot: "Es domāju – kamēr Jaunzemes kundze ir VID vadībā, tikmēr nekādi pozitīvi procesi nav iespējami. Jo es Jaunzemes kundzi varētu varbūt labi vērtēt kā eksperti, kā speciālisti, bet diemžēl kā kolektīva vadītāju, turklāt VID kolektīva, kas ir vislielākais kolektīvs laikam Latvijā nodarbināto skaitā, diemžēl pierādījās, ka tā situācija neuzlabojās."
Jaunzemes pilnvaru termiņš amatā beidzas nākamajā ziemā. Reirs sola partijā aktualizēt jautājumu par uzteikuma izsniegšanu viņai šovasar, jo tas esot jāizdara pusgadu pirms termiņa beigām. To, kāpēc tad viņa pēctecis un partijas biedrs Arvils Ašeradens Jaunzemi pēc disciplinārlietas ir atjaunojis amatā, Reirs nekomentēja, vien norādīja – valstī ir viens finanšu ministrs, kurš arī pieņem lēmumus.
Savukārt Ašeradens atsaucās uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā bija ierosināts disciplinārlietu pret Jaunzemi izbeigt, izsakot aizrādījumu. "Stājoties amatā, es varu darīt to, ko es varu darīt. Es paļaujos uz to, ka iekšējie eksperti un ārējie eksperti rūpīgi šo ir izmeklējuši, un tātad tā ir šīs komisijas rekomendācija, kam es arī ļoti precīzi sekoju. (..) Šie materiāli – te ir tikai kopsavilkums, bet te ir ļoti plašs izmeklēšanas materiāls. Un – vismaz tā, kā es to redzu, – jā, ir bijuši ļoti daudzi notikumi Valsts ieņēmumu dienestā, kas ir bijuši ļoti nepatīkami sabiedrībai, un, protams, ka mēs gribētu redzēt valsts dienestus, kuri strādā atbildīgi. Bet viss tas, ko es no šiem īsā kopsavilkumā redzu, ka VID ir izveidots spēcīgs iekšējās drošības dienests, kurš ir noteiktā veidā sadarbībā ar citiem ārējiem dienestiem gan atradis šos korupcijas perēkļus, gan identificējis tos, gan veicis darbības, lai varētu nostiprināt pierādījumus, un tātad ir šos korupcijas perēkļus vismaz lielā mērā likvidējis."
Ašeradens arī stāstīja, ka VID ir izstrādāta jauna attīstības stratēģija, kurā viens no pamatuzdevumiem – būt iedzīvotājiem par palīgu, nevis soģi. Jaunzemei līdz vasarai esot laiks pierādīt sevi, cik veiksmīgi stratēģiju izdosies ieviest.
Drīzumā Ašeradenu un arī Jaunzemi iztaujāt par VID darbu plāno "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcija. Šī apvienība janvārī paziņoja, ka norobežojas no Ašeradena lēmuma atjaunot Jaunzemi amatā, un norādīja, ka tā esot finanšu ministra politiskā atbildība.
"Par VID darbību kopumā mēs esam runājuši arī ar vairākām uzņēmēju organizācijām, ar cilvēkiem, kuriem ikdienā nākas saskarties ar VID darbu daudz vairāk nekā politiķiem, un šis ir komplekss skatījums. Tas nav tikai viens skandāls. Nedod dievs, ja tas, ko raksta dažādos medijos par šiem skandāliem, ja tā visa ir taisnība. Mēs neesam prokurori, kam to izvērtēt. Bet pie mums kā pie deputātiem ir vērsušies daudz cilvēku ar dažādiem faktiem, lūdzot šos faktus neizpaust, lai pret viņiem nebūtu kādas represijas, kādas papildu pārbaudes, lai viņiem nenāktos pārtraukt šo savu uzņēmējdarbību vai nodarbošanos. Un attiecīgi mēs šeit redzam strukturālas problēmas Valsts ieņēmumu dienestā," klāstīja "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Pārmetumi VID
Pārmetumi par problēmām VID skan arī no Saeimas opozīcijas. Aktīvākā ir partijas "Latvija pirmajā vietā" pārstāve Karina Plaude. Bijusī Finanšu policijas izmeklētāja aktīvi izplata versijas par pasūtījuma lietām VID. Partijas sociālajos tīklos publicētā video kā piemēru tādām viņa it kā starp citu piemin Māra Martinsona lietu.
Vairākos korupcijas skandālos iesaistītais uzņēmējs šobrīd ir uz apsūdzēto sola arī vienā nodokļu lietā. Lai gan Plaude nekādus konkrētus pierādījumus saviem apgalvojumiem nemin, Martinsona advokāts Didzis Vilemsons steidz šo politiķes frāzi izmantot klienta labā: "Ja jūs man prasāt, vai pret Martinsonu šis kriminālprocess ir bijis uzsākts nepamatoti, skaidrs, ka tas ir uzsākts nepamatoti. Un es domāju, ka šīs lietas iztiesāšanas laikā, kaut gan šī lieta ir slēgta, ja runājam par lietu, kas ir Rīgas pilsētas tiesā, es domāju, ka tur ir tik kliedzoši fakti noskaidroti attiecībā par procesa sākšanu pret Martinsonu, ka nu... Lai nebūtu tā, ka es tagad runātu kādu tukšvārdību, tad pagaidīsim tiesas spriedumu."
Te gan jāpiebilst, ka Vilemsons šobrīd pārstāv arī visus trīs aizdomās par 100 tūkstošu eiro kukuļa pieprasīšanu no kokrūpnieka Andra Ramoliņa turētos, bijušos VID izmeklētājus – Intaru Štālbergu, Valtu Grundmani un arī Initu Lūri. Tieši viņas intervija laikrakstā "Diena" radīja jaunu uzrāvienu Nodokļu un muitas policijas godaprāta apšaubīšanai.
Jautājums, vai bijušie finanšu policisti paši apmaksā advokāta pakalpojumus, Vilemsonam nepatīk: "Nu, jautājums ir tāds ļoti nekorekts, ļoti nekorekts. Jo kāda tam nozīme, kurš apmaksā? Kāda tam nozīme? Es domāju, ka jūsu mērķis bija taisīt sižetu par to, vai Latvijā ir iespējama kaut kādu pasūtījuma lietu organizēšana, bet jūs man tagad uzdodat jautājumus, kurš apmaksā. Man jau neviens neaizliedz arī par velti viņiem sniegt šo palīdzību. Kāpēc jūs domājat, ka man kāds maksā? (..) Nu, ļoti nekorekts jautājums."
