ĪSUMĀ:
- Nākamnedēļ publiskos revīziju par "Rail Baltica" visās trīs Baltijas valstīs.
- Valdība skatīs plašu ziņojumu par projektu un tā finansēšanu.
- Siliņa: Būs jāmaina projekta pārvaldība un jāmeklē alternatīvais finansējums.
- Premjerei nav skaidrs, kā varēja rasties miljardiem eiro iztrūkums projektam.
- Ja nebūs pārliecības par likumību, premjere sola vērsties pie likumsargiem.
- Prezidents atbalsta projekta rūpīgu izvērtēšanu un īstenošanas plāna izveidi.
- Prezidents uzsver "Rail Baltica" nozīmi arī militārās mobilitātes dēļ.
Siliņa trešdien, 5. jūnijā, pēc tikšanās ar prezidentu preses konferencē medijiem norādīja, ka nākamnedēļ gaidāms Latvijas, Lietuvas un Igaunijas revidentu ziņojums par projektu visās trīs Baltijas valstīs. Savukārt valdība plāno skatīt visaptverošo ziņojumu par visu projektu kopumā un tam nepieciešamo finansējumu.
Premjere: Būs jāstrādā pie alternatīviem finansēšanas modeļiem
Iepriekš publiskajā telpā vairākkārt izskanēja, ka projekta izmaksas strauji aug; pērn rudenī LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka pirms sešiem gadiem "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap diviem miljardiem eiro, bet nu jau tiek pieļauts, ka tas viss varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni 3 miljardi eiro.
Siliņa trešdien pauda, ka valdībai pēc ziņojuma izskatīšanas būs jāsaprot, kāds finansējums projektam īsti ir nepieciešams un kāds ir finansēšanas modelis, jo būs jāstrādā pie dažādiem risinājumiem.
Siliņa atzina – ir skaidrs, ka
ar Eiropas Savienības (ES) fondu un valsts budžeta finansējumu projektam nepietiks, jāstrādā pie alternatīviem risinājumiem, kā finansēt "Rail Baltica" visās trijās Baltijas valstīs.
Ja nebūs pārliecības par likumību – vērsīsies pie likumsargiem
Premjere arī pauda, ka līdzšinējais projekta pārvaldības modelis bijis nepietiekams un valdībai būs jāskata jauns pārvaldības piedāvājums, lai būtu skaidrība, kurš ir projekta "saimnieks, kas uzņemsies saistības, kas liks pamatlīdzekļos stacijas un sliedes un kas pārvaldīs infrastruktūru".
Kas attiecas uz nesen klajā nākušo informāciju par 39 miljonu eiro parādu būvniekiem par jau pabeigtiem būvdarbiem, premjere ir strikta.
Viņa uzsvēra, ka nav gatava vienkārši apmaksāt rēķinus,
"valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus; ja nebūs pārliecības, ka viss ir likumīgi, vērsīšos tiesībsargājošajās iestādēs".
Premjere arī piebilda, ka pašlaik viņai nav skaidrs, kā šāds nepieciešamā finansējuma iztrūkums varēja rasties.
Arī Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" trešdien Siliņa pauda bažas par līdzšinējo projekta pārvaldību. "Man ļoti gribētos ar šo ziņojumu sēriju, par ko esam vienojušies valdībā, novilkt treknu svītru, ka tā kā darījām līdz šim, nedarīsim," viņa teica.
Premjere sagaida no Satiksmes ministrijas vairākus informatīvos ziņojumus saistībā ar "Rail Baltica", taču visās trijās Baltijas valstīs ir iezīmējies finansējuma trūkums, ir jāizstrādā dažādi finansējuma modeļi.
"Šis projekts ir izaudzis no šūpulīša, tam kājas lien ārā pa visām spraudziņām. Skaidrs, ka ir nepieciešams cits pārvaldības modelis," teica premjere.
Tālāk virzīties šajā jautājumā viņa vēlas, izvērtējot pieļautās kļūdas, un arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") beidzot esot sapratis, ka pārvaldība jāmaina.
Prezidents: Projekts kļuvis svarīgs militārās mobilitātes dēļ
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka diskusijas par projekta pārvaldību un finansēšanu notiks ne tikai valdībā, bet vairākiem jautājumiem būs nepieciešama Saeimas piekrišana un paredzamas arī diskusijas parlamentā.
Rinkēvičs arī uzsvēra, ka pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā un situācijas izmaiņām Eiropā projekta militārās mobilitātes aspekts kļuvis ļoti svarīgs, un tagad "jāskatās uz drošības aspektu kā uz svarīgāko, tas ir numur viens, jāstrādā, lai ar maksimāli maziem zaudējumiem, saprotot problēmas, tomēr projekts uz priekšu virzītos".
Viņš arī piebilda, ka otrs ir ekonomikas aspekts, – mūsu transporta sistēma integrācija Eiropā, kas nav mazāk svarīga.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, bet daļai būs jāmeklē citi avoti.
Dzelzceļa līnijai "Rail Baltica" jābūt pabeigtai līdz 2030. gadam.
