Pirms mēneša galvaspilsētas vērienīgākajā konkursā atklājās, ka konkurence teju nepastāv – uz iepirkuma četrām daļām pretendē pieci uzņēmumi, turklāt tikai par vienu no daļām interesējas divi komersanti.
Lai pārliecinātos, ka iepirkumā nav aizliegtas vienošanās, Rīgas dome vērsās Konkurences padomē, kas šobrīd turpina izskatīt vēl arī opozīcijas deputāta iesniegumu. Padomes pārstāvis Māris Spička norādīja, ka otrā izpēte ir plašāka:
"Tikai tas konteksts ir nedaudz cits. Tas saistīts varbūt ar mūsu pirms šī iepirkuma sniegto viedokli – mēs domi aicinājām pavērt iespēju plašākam kandidātu lokam pretendēt uz šo iepirkumu, sadalot iespējami smalkāk šo iepirkumu, lai šeit varētu piedalīties arī ne tikai paši lielākie uzņēmumi.
Šis ir jautājums, vai ir izvēlēts atbilstošākais modelis arī šoreiz."
Kā iepriekš Latvijas Radio norādīja Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta direktors Antis Apsītis, padome pirms tam bija aicinājusi Rīgas domi palielināt iepirkuma daļu skaitu, bet dome tam nepiekrita, pamatojoties uz kontroles problēmām un sarežģītām administratīvām lietām.
Cik ilgi Konkurences padome pētīs vērienīgā konkursa kārtību, Spička nevarēja pateikt.
Tagadējais piecu gadu līgums ar ceļu uzturētājiem Rīgā beigsies septembrī. Savukārt no oktobra pašvaldība paredz slēgt jaunu līgumu.
KONTEKSTS:
Rīgas pašvaldība šī gada pavasarī izsludināja atklātu konkursu par Rīgas ielu ikdienas uzturēšanas darbiem nākamajos piecos gados. Iepirkums sadalīts četrās lotēs, maksimālā kopējā līgumcena visām četrām lotēm ir 210 miljoni eiro bez PVN.
Jūnijā konkurss noslēdzās, tajā pieteicās pieci komersanti, konkurencei veidojoties tikai vienā no četrām lotēm. Vienā no lotēm darbus veikt pieteikusies apvienība "Roadeks" un "Latvijas Autoceļu uzturētājs", otrajā lotē pieteikusies apvienība, kurā ir uzņēmumi "Eco Baltia vide" un "CBF Ļ-KO", trešajā lotē pieteicies uzņēmums "Vizii Urban". Tikai uz tiltu, pārvadu un gājēju tuneļu uzturēšanu konkurē divi uzņēmumi: "Rīgas tilti" un "Tilts".
Rīgas dome vērsās Konkurences padomē, lai pirms līgumu noslēgšanas pārliecinātos, ka iepirkumā nodrošināta brīva konkurence un nepastāv aizliegta vienošanās.
