Lauksaimniecības studijās studentu skaits pēdējos gados – stabils
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) Jelgavā šobrīd var studēt 51 studiju programmā piecās fakultātēs – Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas, Meža un vides zinātņu, Veterinārmedicīnas, Ekonomikas un sabiedrības attīstības, kā arī Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē.
LBTU pārstāve Lana Janmere stāstīja, ka pēdējos gados studentu skaits ir stabils – ap 4000, un ciešāka sadarbība ar darba devējiem sākusies, kad tika konsolidētas studiju programmas.
"Mūsu universitātē lielākā daļa programmu pamatstudiju līmenī ir profesionālās studiju programmas, kur bez darba devēju iesaistes programmu īstenošana nemaz nav iespējama. Nozares pārstāvji nāk kā vieslektori nodarbībās, mums ir izteikti daudz arī mācību ekskursiju, mācību vizīšu uzņēmumos, nozares pārstāvji ir arī valsts eksaminācijas komisijās, piedāvā prakses vietas un arī jau kaut kādas pētniecības tēmas, kas viņiem interesē. Studiju programmu pilnveides process – tas ir nepārtraukts, it īpaši šobrīd ar mākslīgā intelekta dažādu risinājumu ienākšanu gan mūsu ikdienā, gan arī darba vidē," klāstīja Janmere.
Ivars Ādamsons ir z/s "Rožkalni" īpašnieks Smiltenes novadā un 800 hektāros audzē graudus, rapsi un pupas. Viņš pats studējis agronomos un vērtē, ka zinošu agronomu laukos trūkst.
Ādamsons pauda: "[Augu] slimības, plus vēl jauni produkti nāk klāt, tā ka agronomam jābūt, un labāk, ka var pakonsultēties vēl ar kādu. Un tagad, cik es esmu dzirdējis mūsu kooperatīvā, ka par agronomiem cīnās, jo ir šīs augu aizsardzības tirgotāju firmas un tur vajadzīgi agronomi, kas konsultē, braukā riņķī, un līdz ar to tās algas tur nav mazas, – cīņa par viņiem ir."
Ādamsons stāstīja, ka arī lauku apstrādes tehnika ar katru gadu kļūst sarežģītāka, tāpēc ar ļoti dārgu tehniku var strādāt tikai cilvēki ar labām tehniskajām zināšanām.
"Traktori ir aprīkoti ar visādām datorsistēmām. Tas pats kombains ap 700 000 eiro maksā, un to nevar uzticēt kuram katram. Drīz vispār būs traktori, kurus satelīti vadīs, cilvēku nemaz nevajadzēs, it sevišķi, kad visi rēķina darbaspēka nodokļusi, lai arvien mazāku un mazāk būtu to darbinieku," pauda zemnieks.
Trūkst arī veterinārārstu
Savukārt Agnese Muceniece ir "Agrolats Holding" Personāla direktore, un tajā ietilpst gan daudznozaru uzņēmums agrofirma "Tērvete", gan "Saldus Agro" un citi. Viņa stāstīja, ka trūkst ne tikai agronomu, jo jaunieši studē un veido savas saimniecības vai strādā vecāku saimniecībās, bet trūkst arī veterinārārstu.
Muceniece norādīja: "Uzņēmumos, kur ir fermas un kur ir daudz gan gotiņu, gan teliņu, tādu [ārstu] diemžēl ir ļoti maz. Un man liekas, ka tas ir tāds kopdarbs universitātei sadarbībā ar darba devējiem – varbūt vairāk domāt par to, kā vispār popularizēt un stāstīt par šīm profesijām. Nu, jāsāk ir jau gandrīz vai, es teiktu, no bērnudārza, ka tāda nozare pastāv, ka tādi speciālisti ir vajadzīgi un ka viņiem ir nākotne. Studentiem teorētiskā bāze jau visiem tiek ielikta gana laba, bet tā praktiskā puse arī ir ļoti būtiska."
Jelgavā LBTU katru gadu uzņem 50 līdz 70 topošos agronomus un 70 veterinārārārstus.
Liela konkurence par kokapstrādes speciālistiem
Tikmēr "Latvijas finiera" valdes locekle Gunita Meiere stāstīja, ka uzņēmumā strādā vairāk nekā 250 dažādu profesiju pārstāvji un 20% no tiem ir dažādu augstskolu absolventi. Uzņēmums sadarbojas ne tikai ar universitāti Jelgavā, bet arī ar Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti.
"Tās ir pamata augstskolas, kur mēs redzam sadarbību gan sev jaunu potenciālu darbinieku piesaistei, gan arī pētniecībā un zinātnes attīstībā, kas mums ir ļoti svarīga produktu attīstībā un arī jaunu biznesa virzienu attīstībā. Bet jāsaka gan, ka mēs šos studentus iepazīstam jau viņu studiju laikā, visbiežāk prakses programmās, ekskursijās, hakatonos. Tas, kas mūs interesē, ir tās pamatzināšanas viņu specialitātē, – ja tas ir ķīmiķis, tad mums vajag tās viņa ķīmijas specifiskās zināšanas, bet ikviens darbinieks pēc tam mācās klāt mūsu tehnoloģijas, mūsu iekārtas, mūsu procesus," sacīja Meiere.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts stāstīja, ka seko, kādas profesijas izvēlas jaunieši, un šogad Meža un vides zinātņu fakultāti beiguši 90 bakalauri un 20 maģistri. Tikai 10 no tiem kļuvuši par kokapstrādes inženieriem, kas darba tirgū šobrīd ir vispieprasītākā profesija.
Bukonts norādīja: "Kokapstrāde kaut kur aizvien cilvēkiem asociējas ar tādu zema tehnoloģiskā līmeņa gaterīti kaut kur laukos, kaut gan īstenībā tās ir augsti modernas rūpnīcas visā Latvijā. Meža nozares sektoros šobrīd ir nodarbināti nedaudz vairāk kā 41 000 cilvēku, līdz ar to skaidrs, ka mums arī ir aktuāla darbaspēka novecošanās tēma. Un šie nedaudz vairāk kā 100 absolventi pilnīgi mierīgi spēj atrast darbu nozarē, ceturtajā kursā darba devējam nav vairs vērts iet un meklēt sev jauno darbinieku, jo visi šie cilvēki jau sev jaunās darbavietas ir atraduši. Mēs kā darba devēji dodam bakalaura un maģistra tēmu ieteikumus, kas būtu jāizstrādā, šī darba izstrādes gaitā students arī vēlāk kļūst par konkrētā uzņēmuma darbinieku."
Augstskolu beidzēji ir nepieciešami arī mežsaimniecības zinātnes iestādēs, izglītības sistēmā un valsts pārvaldē. Statistikas dati liecina, ka speciālisti ar augstāko izglītību saņem vidēji par 30% lielāku atalgojumu nekā tie, kam ir vidējā izglītība.
