Aizritējuši jau vairāki mēneši, kopš Baltijas valstu aizsardzības ministri paziņoja – būvēsim aizsardzības līniju. Pēdējās nedēļās Latgalē, tostarp gar ceļiem, tiek izvietoti metāla eži, betona bloki un "pūķa zobi". Šādi armija dēvē konstrukcijas, ar ko aizkavēt pretinieku, kas dodas, piemēram, tanku kolonnā. Katra veida konstrukcijai sava funkcija. Aiz betona blokiem, ko dēvē par lego blokiem, var labāk paslēpties, bet "pūķa zobus" pretiniekam grūtāk pārvietot.
"Šis materiāls tika izmantots jau Otrā pasaules kara laikā. Joprojām šur tur Eiropā tie vēl ir redzami, ieauguši mežos vai sūnās. Likās, ka tie būs aizvēsturiski, bet diemžēl reālā karadarbība Ukrainā pierāda, ka tas joprojām ir efektīvs līdzeklis," stāsta NBS inženieru inspektors Kaspars Lazdiņš.
Pagaidām armija šķēršļu konstrukcijas izvieto vienkopus pašvaldībām vai valsts iestādēm piederošās novietnēs netālu no robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Pēcāk tās tiks izretinātas. Ne gluži vienlaidus, kā būvē žogu, bet vietās, kur karavīri uzskata par nepieciešamu. Jāsagatavojas savlaicīgi, jo, karam sākoties, laika nav, arī tā ir mācība, ko rāda Ukrainas pieredze, norāda pulkvedis, piebilstot – bažām nav pamata.
Armija strādā pēc principa – lai būtu miers, jāgatavojas karam.
"Mēs savedam šos materiālus ne tikai, lai kara laikā potenciāli apturētu kustību, bet arī atturētu viņu no šādām domām," paskaidro Lazdiņš.
Sociālajā tīklā "TikTok" armijas paveikto izsmej vai kritizē.
Arī kāds šoferis, kas novietnē pārkrauj "pūķa zobus", sauc to par "naudas atmazgāšanu". Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis stāsta, ka izsludinātajos konkursu pieteikušies un uzvarējuši daudz dažādu uzņēmumu, tostarp vietējie.
"Mūsu gadījumā visi elementi tiek ražoti SIA "Daugavpils dzelzbetons", kas atrodas Daugavpilī. Izejmateriāli, kas ir inertie materiāli, tiek iegūti Elernē, kas arī ir turpat pierobežā. Piegādēm tiek nodarbināti vietēji transporta uzņēmumi. Tā ka es teiktu, ka šis pasākums ir trāpījis mērķī, lai nodrošinātu ar darbu tieši reģionālos uzņēmumus," norāda SIA "Daugavpils dzelzbetons" valdes priekšsēdētājs Ojārs Jaksts.
Savukārt tukšā "Ditton" pievedķēžu rūpnīcas angārā ražotni izveidojis Rīgas uzņēmums. Tā vadītājs lēš –
nomājot ēku, pērkot materiālus, algojot darbiniekus, Daugavpilī atstās pusmiljonu eiro.
Pasūtījums būs paveikts pāris mēnešu laikā, ko darīt tālāk, vēl jāmeklē atbilde.
"Mēs būtu priecīgi, ja būtu skaidrs plāns par nākamajiem iepirkumiem un nākamā gada apjomiem un lietām. Mēs tādā veidā varētu palikt šeit, Daugavpilī, un nofiksēties uz ilgāku laiku, kas dotu iespēju vietējai ekonomikai," pieļauj SIA "PREfabrica" valdes priekšsēdētājs Osvalds Trofimovs.
Aizsardzības līnijai vēl būs nepieciešama munīcija: sprāgstvielas un mīnas. Tās neieraks laukos, mežos vai zem ceļiem, bet izvietos inženieru resursu parkos. Arī tie vēl jābūvē.
KONTEKSTS:
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs par saviem budžeta līdzekļiem.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas īstenot ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
Latvijas valdība apstiprinājusi austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas piecu gadu laikā robežas stiprināšanā paredz ieguldīt 303 miljonus eiro.
