Par to, ka apdrošinātāji ne vienmēr plūdus uzskata par plūdiem, pagājušajā nedēļā ziņojām visai daudz. Vētras pamatīgāk skartajās teritorijās, piemēram, Jelgavā ūdens smēlās cilvēku dzīvesvietās, bet apdrošinātāji esot teikuši, ka lietus ūdens nav plūdi.
Ziņot par līguma nepildīšanu un nepamatotiem atteikumiem pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aizrādījuma aicināja arī Latvijas Banka, kas ir apdrošināšanas sektora uzraugs. Tiesa, līdz šodienai tā nebija saņēmusi vēl nevienu sūdzību, jo apstrīdēšanas process ir ilgs un visai piņķerīgs.
Aicina iesniegt oficiālu pieteikumu
Ir cilvēki, kas ir gatavi bez maksas palīdzēt, līdz šim interese par bezmaksas padomiem un pārstāvniecību tiesā ir liela.
Daudzus plūdos cietušos gan vieno fakts, ka sākotnēji atteikums ticis saņemts pa tālruni. To nevar apstrīdēt. Jāsniedz oficiāls atlīdzības pieteikums.
"Ja vēršoties oficiāli pie apdrošinātāja, tāpat seko atteikums, pirmkārt, noteikti var vērsties pie mums [PTAC] un konsultēties tieši par līgumu, par līguma noteikumiem (..). Faktiski individuālos strīdus apdrošināšanas gadījumos risina Apdrošināšanas asociācijas ombuds. Tur arī būtu jāiesniedz viss situācijas apraksts un kaut kādi pierādījumi par to, vai, pērkot polisi, patērētājs tika informēts pietiekami. Un tad ombuds, protams, skatīs šo pieteikumu," par to, kā rīkoties, stāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane.
Precīzs pieteikumu un atteikumu skaits patlaban nav zināms. Ir apkopoti dati par pieteikumiem visās apdrošināšanās līdz pagājušā mēneša beigām, un tad tādu bija ap 3500, summai sasniedzot 9 miljonus eiro. Un abi šie skaitļi turpina augt. Atteikumu skaits gan nav zināms, jo īpašumus vēl apseko, citi nemaz nav izžuvuši. Un atteikums pa tālruni neskaitās.
"Ir pāris atteikumi, bet tie ir saistīti ar citiem apstākļiem. Ar polises prēmijas nesamaksu vai ar to, ka bija pieteikti zaudējumi, kas īstenībā jau bija radušies pirms šī apdrošināšanas gadījuma. Šobrīd saistībā ar plūdiem vai nokrišņiem neparedzam, ka būs kāds atteikums," apgalvoja "BALTA" Privātā īpašuma vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons.
Savukārt "BTA" Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš atzina, ka šīs apdrošināšanas kompānijas "noteikumos lietus radītais posts nav, taču, ņemot vērā, cik lielu sabiedrības daļu tas ir skāris, mēs nākam pretī un kompensēsim arī šos zaudējumus. Šobrīd mēs izskatām visus pieteikumus."
Noteiks limitus
Daudzi sola zaudējumus segt daļēji, bet nosaka savu limitu.
Juriste, kas cilvēkiem palīdz, Latvijas Televīzijai teica, ka ir cilvēki, kas saņem tik mazas summas, ka varētu vērsties tiesā.
Piemēram, "BALTA" limitu neesot, "BTA" par nokrišņu iekļūšanu caur jumtu vai citām konstrukcijām bez ārējas ietekmes izmaksās līdz 1000 eiro, bet "If" par lietus postu – līdz 3000 eiro.
"Tur, kur ir iekļuvuši nokrišņi īpašumā un bojājumi ir būtiski lielāki, ar to summu, iespējams, nepietiks. Konkrētajā gadījumā mēs esam nākuši jau pretī tiem cilvēkiem, kam nebija iegādāts attiecīgais segums. Protams, mēs esam gatavi vienmēr diskutēt par lēmumu. Ja apstrīd, tad apstrīd. Tad attiecīgi ombuds vai tiesa to vērtēs. Mēs esam tam gatavi, protams," apliecināja "If Apdrošināšana" īpašuma atlīdzību grupas vadītāja Una Vilgerte.
Tikmēr Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins uzsvēra – nevajag gaidīt, ka apdrošinātājs pēkšņi izmaksās par nesegtu risku 100 tūkstošu eiro atlīdzību.
"Apdrošinātāji diemžēl nav labdarības iestādes un ar sociālo funkciju nestrādā.
Sociālā funkcija ir valsts funkcija. Apdrošinātāji strādā pēc līguma.
Ja apdrošinātājs pa virsu savam līgumam ir gatavs kaut ko maksāt, tas nav slikts žests," norādīja Abāšins.
Arī paši apdrošinātāji ieviesuši savu krīzes konsultatīvo tālruni, kur sniedz atbildes. Patlaban ik dienu uz to zvana 5–7 cilvēki.
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
