ĪSUMĀ:
- Atbalsts samazinātu rēķinu veidā plānots, kad energoresursu cenas būs ļoti augstas.
- Atbalsts pienāksies mājsaimniecībām ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem.
- Proti, ja tēriņi par mājokli uz vienu locekli pārsniedz 30% no kopējiem ienākumiem.
- Īpaša sistēma automātiski noteiks mājsaimniecības, kas kvalificēsies atbalstam.
- Ministrija lēš, ka atbalstu varētu saņemt 40–50% Latvijas mājsaimniecību.
- Atbalsta sniegšanai budžetā varētu būt nepieciešami 123–153 miljoni eiro.
Likumprojekts paredz, ka mājsaimniecībām ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem plānots samazināt maksu par apkures sezonā patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi, centralizēto siltumenerģiju, ja apkurē izmantoto energoresursu cenas pārsniegs noteiktu slieksni, ko noteiks Ministru kabinets (MK).
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norādīja, ka atbalsts plānots situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas.
KEM skaidroja, ka apkures sezonas laikā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama.
"Atbalstu uzsāks sniegt tikai tad, ja energoresursu tirgus cena pārsniegs noteiktu cenu slieksni, ko noteiks un apstiprinās MK. Pie MK noteikumu redakcijas, kas noteiks atbalsta piemērošanas nosacījumus un apmēru, KEM šobrīd aktīvi strādā, lai jau drīzumā tos virzītu uz starpinstitūciju saskaņošanu," norādīja ministrijā.
Kādus rādītājus plāno izmantot mājsaimniecību izdevumu aprēķinā
Pirmsšķietami mājokļu izdevumu aprēķināšanai varētu tikt izmantoti izdevumi:
- par ūdensapgādi,
- atkritumu savākšanu,
- kanalizācijas pakalpojumiem,
- mājokļa īres maksu,
- mājokļa uzturēšanu un remontu,
- citus citur neklasificiētus ar mājokli saistītus pakalpojumus,
- apdrošināšanu, kas saistīta ar mājokli,
- elektroenerģija, gāze un cits kurināmais.
Precīzas izdevumu kopas, kas tiks izmantotas aprēķinā, tiks definētas no likuma izrietošajos Ministru kabineta noteikumos.
KEM skaidroja. ka atbalstu centralizētajiem risinājumiem (elektrība, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija) plānots sniegt automātiski, piemērojot to mājsaimniecības rēķinā (atbalstu pienākums sniegt elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes komersantiem). Atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela u.c.) administrēs pašvaldības.
Šajā apkures sezonā netiks sniegts atbalsts par malku "bez čeka", kas "pašvaldībām noņems būtisku administratīvo slogu", valdības sēdē norādīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība").
Atbalsts 2023./2024.gada apkures sezonā plānots konkrētām mājsaimniecību grupām – ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem.
"Tādējādi atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai būs iespējams novirzīt mērķgrupai, kurai attiecīgais atbalsts ir visnepieciešamākais," skaidroja ministrijā.
KEM norādīja, ka mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.
Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, varētu būt 40–50% mājsaimniecību.
KEM atzīmēja, ka Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm – Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Pie sistēmas ieviešanas strādā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKV).
"EIKIS administrēs Būvniecības valsts kontroles birojs. Sistēmas izveide ir ļoti būtisks solis, lai Latvijā ieviestu mērķtiecīgu atbalsta sistēmu.
Sistēmai ir liels potenciāls, identificējot mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kas var kardināli mainīt atbalsta sistēmu Latvijā, padarot to par mērķtiecīgu un efektīvu,"
norādīja Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina.
Aptuvenais kopējais finansējuma apjoms, kas varētu būt nepieciešams atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām ar nosacījumu, ka atbalstu ir nepieciešams piemērot visā apkures sezonā, ir 123–153 miljoni eiro. Salīdzinājumam aizvadītajā apkures sezonā atbalsts sniegts 370 miljonu eiro apmērā.
Valdības izstrādāto atbalsta plānu kopumā atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), vienlaikus, norādot, ka valdība nav paredzējusi kompensācijas par pašvaldību administratīvajiem izdevumiem, un tam pašvaldību savienība nepiekrīt.
"Atbalsts būs tāds nenoteikts, jo tas sāks strādāt tikai konkrētajās tos gadījumos, kad energoresursu cenas sasniegs noteiktu slieksni, līdz ar to pašvaldību pusē ir grūti plānot cilvēkresursus šī uzdevuma veikšanai, un šie darbi būs jāveic jau esošajiem noteiktiem darbiniekiem kā papildus darbs," skaidroja LPS padomnieks enerģētiskas jautājumos Nauris Ogorodovs.
Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.
