Pēc Ukrainas Melnās jūras ostu bloķēšanas, sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, Ukraina bija spiesta lielāku daļu savas produkcijas eksportēt pa sauszemi caur Eiropas Savienības kaimiņvalstīm. Izrādot solidaritāti Ukrainai, Eiropas Savienība pērn maijā uz laiku atcēla importa nodevas Ukrainas lauksaimniecības produktiem.
Taču Ukrainas graudu pieplūdums Austrumeiropas valstīs radīja spiedienu uz cenām un raisīja bažas par vietējo tirgu kropļošanu. Līdz ar to šogad aprīlī Bulgārija, Ungārija, Polija un Slovākija vienpusēji aizliedza to importu. Ierobežojumi attiecas uz Ukrainas kviešiem, kukurūzu, rapša sēklām un saulespuķu sēklām.
Pēc tam Brisele panāca vienošanos ar piecām dalībvalstīm, ļaujot tām uz laiku aizliegt četru Ukrainas lauksaimniecības kultūru importu, ja vien netiek kavēts to tranzīts uz citām valstīm.
Ukraina jau ilgstoši paudusi neapmierinātību ar aizliegumu. Ukrainas lauksaimniecības ministrs Mikola Soļskis izteicies, ka šie ierobežojumi ir tas pats, kas iedot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam "papildu ieročus" cīņai pret Eiropas vienotību. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šos pasākumus nosauca par "protekcionistiskiem" un "nežēlīgiem".
Ierobežojumiem ir pretinieki arī pašā Eiropas Savienībā. Vairākas valstis, tostarp Francija un Vācija, ir paudušas iebildumus pret "atšķirīgo attieksmi" bloka iekšējā tirgū.
Pašreizējam importa aizliegumam jābeidzas 15. septembrī, taču jau jūlijā piecas valstis aicināja Eiropas Savienību pagarināt Ukrainas labības importa aizliegumu līdz gada beigām. Tiek baumots, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena aizliegumu nepagarinās. Bet, ja tas tā notiks, tad Polija un Ungārija ir draudējušas noteikt savus vienpusējus importa aizliegumus bez Briseles piekrišanas, tādējādi pārkāpjot bloka kopējos tirdzniecības noteikumus.
"Komisija nevēlas pagarināt aizliegumu pēc 15. septembra. Tajā pašā laikā situācija nav mainījusies. Līdz ar to, ja pašreizējais aizliegums tiktu atcelts, tas nozīmētu, ka kaimiņvalstīs atkal būtu jārēķinās ar trim miljoniem tonnu graudu gadā. Tie būtu zemākas kvalitātes graudi un pilnībā sagrautu Ungārijas tirgu, nostādot Ungārijas lauksaimniecību kopumā neiespējamā situācijā. Tāpēc Ungārija ierosina Eiropas Savienībai pagarināt aizliegumu no 16. septembra," sacīja Ungārijas premjera biroja vadītājs Gergelijs Guļass.
Taču ar draudiem neskopojas arī Ukraina, proti, tā sola tiesāties ar Briseli un dalībvalstīm Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ja šomēnes aizliegums beidzot netiks atcelts. To intervijā izdevumam "Politico" sacīja Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks Tarass Kačka.
Kijiva iebilst, ka ierobežojumi pārkāpj Eiropas Savienības un Ukrainas 2014. gada brīvās tirdzniecības līgumu.
Tādēļ Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Kijiva patur tiesības uzsākt šķīrējtiesas procesu saskaņā ar tās asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību vai vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vecākais palīgs Igors Žovka iepriekš brīdinājis, ka aizlieguma pagarināšanas gadījumā Kijivai atliks reaģēt ar juridiskiem mehānismiem.
Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis pagaidām nav devis mājienus par to, kā Brisele varētu risināt šo sarežģīto situāciju. Šķiet, Vojcehovskis, kurš ir polis, pieslejas Varšavas labējai valdībai.
Polijā oktobra vidū ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, tādēļ politiķi šobrīd īpaši domā par savu iedzīvotāju interesēm. Ukrainas graudu jautājums tiek izvirzīts kā daļa no vēlēšanu kampaņas. Ierobežojumi ir jāpagarina vismaz līdz gada beigām. Pretējā gadījumā piecās valstīs atkal būs milzīga krīze, norādījis Vojcehovskis, piebilstot, ka tā ir viņa personīgā, nevis Briseles nostāja.
