Zirgu sētā "Klajumi" Krāslavas novada Kaplavā ārzemju tūristus ik gadu piesaista ar senu vēsturi, ainaviskumu un prasmīgo zirgkopību. Kaut arī saimniecība atrodas pašā Latvijas-Baltkrievijas pierobežas nostūrī, apmeklētāji nav atzinuši, ka viņus atbaidītu migrantu krīze vai ģeopolitiskā situācija.
"Pēdējos gados drošība ir uzlabojusies. Tā kā tiesībsargi pieskata pierobežu, arī tūristi šeit jūtas drošāk. Šogad arī vairāk ģimenes no Beļģijas, Vācijas un Ziemeļvalstīm," pastāstīja zirgu sētas "Klajumi" saimniece Ilze Stabulniece.
Citi pierobežas tūrisma objektu pārstāvji atzina, ka tūrisma plūsma ir ļoti dažāda, katram sava mērķgrupa. Dažviet ir salīdzinoši mazāk tūristu no rietumvalstīm. Bet, piemēram, vecticībnieku sādžā Augšdaugavas novada Slutišķos senāk daļa tūristu bija no valstīm, kas ir uz austrumiem no robežas, taču šobrīd tādu praktiski vairs nav. Viņus aizstāj citi interesenti.
"Nesen šeit bija grupa no Itālijas puses, studenti. Viņiem patīk mūsu vecticībnieku tradīcijas. Šie studenti dzīvo Daugavpilī un mācās, viņi zina krievu valodu ne tik labi, bet ir tāda iespēja. Viņi cenšas," stāstīja Naujenes novadpētniecības muzeja speciāliste Ludmila Pimenova.
Savukārt Augšdaugavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes Tūrisma nodaļas vadītājs Rolands Gradkovskis atzina, ka visvairāk viesu ir no Lietuvas. "Lietuviešu skaits vispār nav mainījies sakarā ar šo situāciju, varbūt pat nedaudz palielinājās.
Rietumnieki īsti nepārzina situāciju, kas šeit ir uz vietas. Krievijas tuvums varbūt nedaudz viņus atbaida, bet jāuzsver tas, ka gandrīz visiem tūrisma pakalpojuma sniedzējiem lielākā daļa klientu ir vietējie iedzīvotāji,"
norādīja Gradkovskis.
Pierobežas specifika ir savdabīga, un ne katru tā var uzrunāt, tādēļ uzņēmējiem tūristi ir jāvilina ar jaunām idejām un ekskluzīviem piedāvājumiem. Piemēram, zirgu sētā "Klajumi" ik gadu rīkoti bezmaksas pasākumi, pulcējot tūkstošiem apmeklētāju. Arī vietējiem ir būtiski finansiālie apsvērumi.
"Ķēķī var dabūt kaut ko garšīgu par neparastu cenu. Aicinām cilvēkus bez maksas apmeklēt saimniecību, pastaigājoties pa taku, aplūkojot zirgus, izmantojot piknika vietas bezmaksas. Mēs akcentējam šogad pieaugušo nometnes, ne tikai bērnu nometnes," sacīja Stabulniece.
"Vietējiem cilvēkiem naudas ir tik daudz, cik tās ir. Ieguldījāt ap Rīgu miljardus "Rail Baltica", un, ja šādu naudu ieguldītu 200 kilometrus no Rīgas, domāju, ka šeit dzīvotu ne sliktāk kā Rīgā un tūristu būtu ne mazāk kā Rīgā," piebilda Gradkovskis.
Līdzās tūristu piesaistei, saimniecībām pierobežā ir arī citi izaicinājumi, kas vairāk saistīti ar infrastruktūru, piemēram, elektrības padeve, mobilo telefonu zona. Tomēr saimnieku uzņēmīgums un mobilitāte ļauj pārvarēt grūtības un raudzīties cerīgi nākotnē.
